Aktuālā informācija

Zelta rudens baudīšana kļuvusi par Latvijas iedzīvotāju ikgadēju tradīciju, kad teju ikviens nedēļas nogales izvēlas pavadīt pie dabas, pastaigājoties vai nodarbojoties ar citām āra aktivitātēm. Rudens salnu un vēsā laika dēļ koku lapas sāk krāsoties straujāk, tādēļ  ir īstais brīdis, lai gada krāsaināko mēnesi pavadītu dabā.

Rudenīgās pastaigās aicina Preiļu muižas komplekss un parks, kas ik gadu kļūst arvien sakoptāks un pievilcīgāks. Parkā turpinās Preiļu pils atjaunošana, kā arī drīzumā tiks uzsākti parka vārtu atjaunošanas darbi, lai saglabātu grāfu Borhu atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Pirms gada atjaunotā mazā, baltā estrāde uz Ievas un Ādama saliņas ir pateicīga vieta skaistu foto uzņemšanai, kā arī  to ir iecienījuši kāzinieki.

Dabas speciālisti ir izpētījuši un apzinājuši parka teritorijā esošos aizsargājamos kokus – vietējo un citzemju sugu dižkokus, konstatējot tajā 10 dižkokus un 5 kokus, kas gandrīz atbilst to kritērijiem. Plānots tos atzīmēt dabā, kā arī izveidot izzinošo dabas taku, lai parka apmeklētājiem pastaigas būtu vēl interesantākas.

Latvijas lielākā ainaviskā parka teritorijā sava vieta ir arī aktīvo atpūtas veidu cienītājiem, jo pludmales teritorijā iespējams nodarboties ne vien ar volejbolu, futbolu, braukt pa pirmo BMX trasi Latgalē, vasaras sezonā arī peldēt, braukt ar laivu un katamarānu. Drīzumā te rosīsies arī tenisa spēlētāji, jo paredzēts uzbūvēt divus tenisa laukumus.

Pastaigu laikā Jums ir iespēja satikt šī gada kuplāko Preiļu parka ģimeni – gulbju pāri ar sešiem nu jau lielajiem mazuļiem. Aicinām tos vērot pa gabalu viņu un arī pašu drošībai!

Ja vēlaties uzzināt vairāk informācijas par parku un pilsētu, aicinām doties ekskursijā ar Preiļu novada TIC gidu (tel.29116431) vai kādu no Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciālistiem (tel. 65322731). Vairāk informācijas tūrisma vietnē www.visitpreili.lv . Preiļu novada TIC ir pieejama arī šogad izdotā Preiļu parka karte.

Informāciju sagatavoja:

Preiļu novada TIC vadītāja Iveta Šņepste

Tel.22339980, iveta.snepste@preili.lv

Foto: Ingrīda Freiberga

Atzīmējot Latvijas simtgadi un veicinot valsts atpazīstamību, Latvijas vēstniecība Polijā kopā ar Latgales tūrisma nozares pārstāvjiem šī gada 26.maijā kopīgā stendā piedalījās Varšavas rajona “Saska Kempa” ielas festivālā. Latvijas stendā tika piedāvāti tūrisma materiāli, īpaši uzsverot Latgales reģiona piedāvājumu poļu tūristiem, par ko informēja Latvijas vēstniecības Polijā darbinieki un Preiļu novada un Daugavpils pilsētas TIC pārstāvji.

Lai aktivizētu interesi par visas Latvijas un arī mūsu reģiona iepazīšanu un apceļošanu, ar savu produkciju pasākumā piedalījās uzņēmēji no Ziemeļlatgales. Viļakas novada z/s Kotiņi piedāvāja nobaudīt īpaši pagatavotu, gardu pērļu grūbu putru ar sieru, iegādāties savu ražoto produkciju – pērļu grūbas, lobītas lauku pupas, miežu grūbas, rapšu eļļu un citus produktus, kā arī aicināja tūristus apmeklēt saimniecību, lai iepazītos ar procesu, kā top šie garšīgie un veselīgie produkti. Savukārt, Kārsavas novada Šmakovkas brūža saimnieks aicināja doties apskatīt Malnavas muižas parku ar tajā apslēptajiem Hitlera bunkuriem (līdzīgiem kā Polijā), kā arī “Latgales šmakovkas dedzinātāvu”, kur iepazīstinās ar šī Latgalei tradicionālā stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanas procesu no pašiem pirmsākumiem līdz mūsdienām. Latvijas stendā varēja degustēt un iegādāties Latgales rudzu maizi un speķi, sieru, cidoniju dzērienu, dažādus konditorejas izstrādājumus un Latvijas alu. Kā uzsvēra Latgales uzņēmēji, šī bija lieliska iespēja sākt pamazām iepazīt un izprast lielo Polijas tūrisma tirgu, lai jau tagad mērķtiecīgāk veidotu savu piedāvājumu. Polijas iedzīvotāji ir gardēži, kas pasākuma laikā augstu novērtēja piedāvātos Latvijas un īpaši Latgales ēdienus. Viņi ir gatavi arī attiecīgi maksāt par kvalitatīvu un garšīgu produktu, tādēļ ir svarīgi potenciālajiem poļu tūristiem Latgales apceļošanas maršrutos ietvert arī vietējās saimniecības, kas piedāvā izbaudīt īpaši mūsu novadam raksturīgās garšas.

Polijas tūristu skaits Latvijā pamazām pieaug, un šāda tendence vērojama arī Latgales reģionā. Polijas iedzīvotājiem interesē izzināt savas valsts vēsturi un atstāto kultūrvēsturisko mantojumu citās zemēs, tādēļ Latgale kā potenciālo ceļotāju izvēle var piedāvāt diezgan daudz. Kā zināms, vairākas muižas, tai skaitā Preiļu muižas komplekss un parks, Lūznavas muiža un citas, savulaik piederējušas poļu aristokrātiem, tāpat arī vairāku Latgales baznīcu vēsture, ieskaitot katolicisma centru Aglonas baziliku, ir cieši saistītas ar Polijas muižkungiem. Latvijai un Latgalei arī mūsdienās ir cieša saistība un sadarbība ar Poliju. Piemēram, Daugavpils pilsētā šobrīd dzīvo ap 15 % poļu, darbojas poļu kultūras centrs un poļu ģimnāzija. Iepriekšējais Polijas valsts prezidents Broņislavs Komarovskis, kas 2010. gadā apmeklēja pilsētu, Daugavpili nosauca par Latvijas poļu galvaspilsētu. Šogad Daugavpilī tiks atklāta Polijas karalim, Lietuvas lielkņazam Stefanam Batorijam, kurš 1582.gadā Daugavpilij (Dinaburgai) piešķīra Magdeburgas tiesības, veltīta piemiņas zīme.

Plānojot mērķtiecīgāku darbu Polijas tūristu piesaistei, nepieciešams izstrādāt detalizētus vairāku dienu maršrutus no Polijas uz Latgali tieši poļu valodā, jo, kā varēja pārliecināties, krievu valodā saziņa notiek arvien retāk, biežāk angliski, īpaši jauniešu vidū, bet ļoti liela daļa poļu izvēlējās runāt tikai poliski. Tāpat jāapzina tās tūrisma aģentūras Polijā, kas jau tagad piedāvā ceļojumus uz Latviju, ieinteresējot tās organizēt vairāk ekskursijas tieši uz Latgali.

Latgaliešu dalība šajā stendā notika, sadarbojoties Latvijas vēstniecībai Polijā un Latgales reģiona tūrisma asociācijai “Ezerzeme”. Īpašs paldies Latvijas vēstniekam Polijā Edgaram Bondara kungam ar ģimeni par sirsnīgo uzņemšanu un patieso ieinteresētību, lai poļi arvien vairāk iepazītu Latviju un Latgali. Tāpat pateicamies aktīvajiem Latgales uzņēmējiem par dalību šajā pasākumā. Vairāk informācijas par tiem atradīsiet www.latgalessmakovka.lv un http://vilaka.lv/index.php?page=zs-koti-i .

Profesionāls mākslinieks un pasniedzējs, Preiļu novada iedzīvotājs Jānis Plivda aicina uz savu meistardarbnīcu brīvā dabā. Priekšzināšanas nav nepieciešamas – kopā ar mākslinieku iemācīsies zīmēt to, ko likās, nekad nespēsi. Gleznošana nomierina, saliedē un ļauj atpūsties šajā straujajā dzīves ritmā. Aicinātas dažāda vecuma un lieluma grupas. Dalības maksa no EUR 10-15, izejmateriāli iegādāti projekta “Radi savu gleznu ar profesionālo mākslinieku” ietvaros un iekļauti cenā. Pieteikšanās pa telefonu: 26525625.

Preiļu novads iesaistās pasākumā "Atvērtās durvju dienas Latvijas pilīs un muižās", kas visā Latvijā notiks 24.un 25.maijā. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs un Preiļu un Riebiņu novada TIC ikvienam bez maksas piedāvās šādas aktivitātes:

24.maijā plkst.17:30 ekskursija pa Preiļu pilsētu un parku, dziedājums Preiļu kapelā. Ilgums – apmēram 2,5 h. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālruni 65322041, 22339980 vai 29116431. Ekskursijas sākums - pie TIC, Kārsavas ielā 4.

24.un 25.maijā:
No plkst.11-18:00 - atvērta Preiļu muižas kapela, kurā latviešu, krievu vai angļu valodā var saņemt gida informāciju par kapelu un parku. Raiņa bulvāris 23, Preiļi.
No plkst.11-18:00 – pieejama lieformāta šaha spēle pie Preiļu muižas kapelas, Raiņa bulvāris 23, Preiļi.
No plkst.11-18:00 apskatāma ekspozīcija “Borhu dzimtas atspulgi Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Raiņa bulvārī 28, Preiļos.
Visu diennakti- audiogids angļu valodā par Preiļu muižas kompleksu un parku;

Visi pasākumi ikvienam pieejami bez maksas! Aicinām iepazīt Preiļu pilsētas un Preiļu muižas kompleksa un parka vēsturi!

Maija mēnesis mūs patīkami ir pārsteidzis ar neparasti silto un saulaino laiku, kad viss zied, iekštelpās uzturēties cenšamies pēc iespējas retāk un pievēršamies aktīvākam dzīvesveidam. Šī gada karstākajā dienā 13.maijā, svinot Māmiņdienu, arī oficiāli tika atklāta Preiļu pludmales sezona. Sadarbojoties Preiļu novada Jauniešu centram 4 un pludmales kafejnīcai “Pampūkas”, pludmales teritorijā notika dažādas aktivitātes, kas pulcēja ļoti daudz apmeklētāju. Kamēr daļa spēlēja volejbolu, baudīja “Pampūku” gardumus, īpaši mazākā apmeklētāju daļa atklāja peldsezonu. Lai ūdensprieku baudīšana Preiļu pludmalē nesagādātu nepatīkamus brīžus un nepārvērstos traģēdijā, svarīgi ievērot dažus drošības noteikumus uz ūdens:

• Peldieties šim mērķim paredzētā vietā – Preiļu pludmalē tā ir netālu no pludmales kafejnīcas “Pampūkas” un volejbola laukumiem.
• Nav ieteicams doties peldēties vienam. It īpaši tas attiecas uz bērniem. Par bērnu drošību (arī uz ūdens) atbild viņa vecāki vai aizbildņi.
• Neesi pārgalvīgs un bravūrīgs, nepārvērtē savus spēkus! Ja iepriekš varēji aizpeldēt tālāk, tas nenozīmē, ka šodien tas izdosies.
• Nepazīstamā vietā nedrīkst uzreiz lēkt ūdenī. Lēkt no tiltiem vai citiem paaugstinājumiem ir kategoriski aizliegts, ja iepriekš neesi pārliecinājies par dziļumu un pamatni. Arī Preiļu pludmalē ievēro drošību un nelec no tilta uzreiz – paskaties, vai tur kāds jau nepeldas, neuzlec virsū.
• Nepeldies alkohola vai citu apreibinošu vielu reibumā.
• Nepeldies stipra vēja vai negaisa laikā, naktī.
• Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa. Citādāk var sākties krampji vai rasties problēmas ar sirdsdarbību.
• Pirms brauc ar laivu vai katamarānu, uzvelc glābšanas vesti. Tuvākajās dienās Preiļu pludmalē tiks atvestas laivas un katamarāns, ko apmeklētāji tāpat kā pagājušogad varēs izmantot bez maksas. Vestes ir jālieto obligāti – tās, tāpat kā atļauju doties izbraucienā varēs saņemt pie pludmales apsarga.
• Atrodoties uz matrača vai peldriņķa, nevajadzētu peldēt tālu no krasta. Tas var radīt nepatīkamu sadursmi ar laivotājiem vai katamarāna braucējiem.
• Ūdenī nevajag jokoties un skaļi saukt: “Palīgā! Slīkstu!”. Tāpat nevajadzētu pārlieku trokšņot, jo tad apkārtējie nevarēs sadzirdēt, kad kāds patiešām būs nonācis nelaimē un sauks pēc palīdzības.
• Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā. Svarīgi atcerēties, ka Preiļu pludmalē strādā apsargs nevis glābējs, kura profesija paredz speciālu izglītību un  darba slodzi (6 h dienā). Preiļu pludmales apsargs, savukārt, ir atbildīgs par to, lai pludmalē būtu kārtība, netiktu bojāts inventārs, izsniegtu glābšanas vestes un kontrolētu laivu un katamarāna izmantošanu. Protams, citā laikā viņš nepārtraukti uzmana peldētājus, bet uz to neviens nedrīkst paļauties un katram pašam (vai bērnu vecākiem) ir jābūt atbildīgiem par drošību ūdenī. Ja notikusi kāda neliela trauma, pie apsarga ir pirmās palīdzības sniegšanas aptieciņa. Ja noticis nopietnāks nelaimes gadījums, nekavējoties jāzvana pa tālruni 112.

Atcerieties, ka pludmales sakoptība, tīrība, inventāra kvalitāte galvenokārt ir atkarība no mums pašiem, apmeklētājiem. Atkritumus jāizmet konteineros, ballītes ar pārlieku alkohola lietošanu Preiļu pludmalē, kas ir publiska vieta, aizliegts rīkot. Tāpat par soliņu, tilta, sporta inventāra un citu pludmales atribūtu bojāšanu paredzēts sods – pludmalē izvietotas novērošanas kameras un pārkāpējus fiksēt nebūs grūti.

Informējam, ka drīzumā tāpat kā pagājušajā gadā pludmales kafejnīcā “Pampūkas” būs pieejama bezmaksas tūrisma informācija.

Ievērosim drošību ūdenī un kārtību pludmalē, tad arī šī vasara visiem būs saulaina un patīkamām emocijām bagāta! Tiekamies Preiļu pludmalē!

“Satiec savu meistaru!” tradicionāli norisinās vienlaikus ar projektu „Eiropas amatu prasmju dienas”, kas aizsākts 2002. gadā Francijā un kļuvis par plašāko starptautisko pasākumu, kas veltīts amata prasmju saglabāšanai, popularizēšanai un tālāknodošanai. 2017. gadā šajā akcijā piedalījās jau 19 Eiropas valstis.

(“Eiropas amata prasmju dienas” mājas lapa: www.journeesdesmetiersdart.fr)

Šogad “Satiec savu meistaru!” Latvijas pilsētās un novados norisināsies 6., 7., 8. aprīlī. (Vairāk informācijas: www.satiecsavumeistaru.lv )

Pasākuma mērķi ir

- sabiedrības līdzdalības veicināšana nemateriālā kultūras mantojuma izzināšanā, praktizēšanā un tālāknodošanā,

- sabiedrības izglītošana par nemateriālā kultūras mantojuma daudzveidību un nozīmīgumu,

- sabiedrības lokālās kultūras identitātes un vērtību apziņas stiprināšana.

Katru pavasari Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs projektam uzrunā kādu pilsētas vai novada tradicionālo amatu pratēju un, aizpildot anketu, piesaka atbilstošās prasmes pārzinātāju un lietotāju kopīgajam pasākumam.

Šogad interesentiem būs iespēja satikt IU “Dzīpariņš” vadītāju, lielisku tradicionālās adīšanas lietpratēju – Initu Vaikuli. Paraugnodarbībās un konsultācijās meistare piedāvās iepazīt, gan arī apgūt smalkvilnas lakatu adīšanas prasmi. Kopš seniem laikiem lakati ir bijuši neatņemama sieviešu garderobes sastāvdaļa. Vieni lietoti siltumam, otri - skaistumam, trešie - veicot mājas soli, ceturtie - baznīcā vai ciemos ejot. Šopavasar iepazīsim smalkos adītos lakatus, kuru tapšanas prasmēs dalīsies Inita. Pagājušā gadsimta adītājas šādu lakatu darināšanai izmantoja parasto aitu vilnas dziju vienā kārtā. No nekrāsotas pelēkas dzijas lakatus adīja vienkāršākus – ikdienai. Svētdienām un svētkiem tapa greznāki, mežģīņadījumā, ar bārkstīm un no viskvalitatīvākā, vissmalkākā vilnas pavediena.

Viens šāda veida paraugs glabājas arī muzeja krājumā. Darināts 20.gs. 30.- 40.gados Preiļu pagasta Utinānos, sildījis saimnieci Teklu Bivkšāni izsūtījuma laikā Sibīrijā Omskas apgabala Isiļkulas un Tevrizas raj., līdz 1956.g. pārvests atpakaļ uz Preiļiem. Lai arī lakats savēlies no lietošanas un mazgāšanas, taču adījuma raksts nolasāms un par kādreizējo lietošanas mērķi liecina bagātīgais malu aptamborējums un bārkstis. Lakata īpašnieces vairs nav starp mums, bet viņas mūža gan skaisto, gan traģisko notikumu liecinieks piedzīvojis savu “iznāciena brīdi”, lai ar muzeja speciālistu palīdzību un Initas Vaikules meistarību pārtaptu jaunā kvalitātē, palīdzot izzināt un pārmantot savulaik tik pašsaprotamās lakatu adīšanas prasmes.

Dalībnieki aicināti pieteikties – mob.tel. 26742058, Silvija Ivanovska

Paraugnodarbības Preiļos, Raiņa bulv. 17, veikala “Dzīpariņš” telpās.

6.aprīlī (piektdien) no plkst.14.00 līdz 17.00

7.aprīlī (sestdien) no plkst.11.00 līdz 13.00

PVLMM izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja S.Ivanovska

No 20. - 25.februārim starptautiskajā tūrisma izstādē “F.re.e 2018” Vācijas pilsētā Minhenē Latgales reģiona tūrisma piedāvājumu popularizēja Latgales Tūrisma asociācijas “Ezerzeme” pārstāve Līga Kondrāte kopā ar vācu tūroperatoru Ebden Reisen, kurš Baltijas valstu ceļojumus Vācijas tirgū pārdod jau kopš 1992.gada.

Šogad Latvijas nacionālajā stendā ar saukli “Magnetic Latvia” (“Magnētiskā Latvija”) un Latvijas simtgades logo ceļot uz Latgali aicināja Ludzas novada TIC pārstāve Līga Kondrāte un Nils Ebdens no Ebden Reisen tūrfirmas, kurš iepazina Latgales tūrisma piedāvājumu pagājušā pavasarī un sagatavoja aizraujošu ceļojumu pa Latgali, iekļaujot to savā jaunajā ceļojumu katalogā. Nila kunga latviešu un vācu valodas, protams, piesaistīja vairāk izstādes apmeklētāju uzmanību, dodot pārliecību ceļot tieši uz zilo ezeru zemi. Lieti noderēja arī jaunā Latgales aktīvās atpūtas karte.

Izstādes apmeklētāji visvairāk interesējās par Baltijas valstu apceļošanas iespējām kopumā, taču nereti tika uzdoti konkrēti jautājumi par Latgales reģionu - populārākajiem apskates objektiem, velo maršrutiem, makšķerēšanas iespējām, nakšņošanas vietām un kulināro mantojumu. Jāteic, ka pusei no interesentiem pievilcīgs šķita piedāvājums organizēt viņu ceļojumu, gan nokļūšanu, gan naktsmītnes, gan pasākumu apmeklējumu un ieteicamos apskates objektus. Liela daļa no jautātājiem bija tūristi, kam pieder savs kemperis, un viņi interesējās, kā nokļūt līdz Latgalei, kur apstāties ar savu auto, kurā laikā labāk ceļot.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, patīkams pārsteigums bija tas, ka gandrīz visi izstādes apmeklētāji zināja, kas ir Latvija un liela daļa dalījās ar jaukajām atmiņām, ko guvuši iepriekšējos ceļojumos mūsu zemē, daudzi sarunā stāstīja, ka jau ir bijuši Rīgā un Siguldā, tagad vēlas atgriezties Latvijā vēlreiz, bet jau iepazīt reģionu piedāvājumu, tai skaitā arī Latgali un pierobežu. Daudzi stāstīja, ka ieplānojuši riņķveida ceļojumu ar savu auto no Viļņas puses pa pierobežu līdz Igaunijas ziemeļu jūrmalai un gar Baltijas jūras piekrasti doties mājup, veltot ceļojumam 2-4 nedēļas, šie apmeklētāji labprāt apskatīja reģiona kartes un novadu drukātos materiālus. Vācijas tūristu galvenais ceļošanas transports joprojām ir kemperi, taču daudzi plāno doties organizētā grupas ekskursijā vai individuāli, izmantojot lidojumu un īrētu auto, tādēļ pieprasīts bija Ebden Reisen ceļojumu katalogs. Taču šogad izteikti bija jūtama tendence izmantot interneta resursus, no izstādes līdzi paņemot kartes vai nedaudz informatīvas lapas ar interneta adresēm, ne vairs biezos krāsainos bukletus, patīkami bija saņemt cienastu no Latgales.

Tūrisma gadatirgus “F.re.e 2018” ir lielākā Dienvidvācijas tūrisma izstāde, kas šogad ieinteresēja rekordlielu apmeklētāju skaitu - 135,000 apmeklētāji, lielākā daļa no kuriem izstādi novērtēja kā teicamu vai ļoti labu. Tas galvenokārt bija saistīts ar apmeklētāju milzīgu interesi par atpūtas un ceļojumu, kā arī nedēļas nogales pasākumu plašo piedāvājumu, kas te atrodams paralēli kemperu un aprīkojuma, transporta, riteņbraukšanas, ūdenstūrisma, kalnu pārgājienu, skaistuma un veselības, dažādu āra aktivitāšu zālēm. Kopumā 1 300 dalībnieki no 70 valstīm piedāvāja savus pakalpojumus, sniedzot izstādes dalībniekiem individuālas un personīgas konsultācijas atpūtas un ceļojumu jomā, no kuriem vairāk kā150 dalībnieki no 70 zīmoliem demonstrēja plašu transporta un aprīkojuma un piederumu klāstu nākamajiem atvaļinājumiem. Izstādes apmeklētāji pārsvarā bija pusmūža cilvēki, arī ģimenes ar bērniem, viņi savus ceļojumus izvēlas un plāno ar lielu rūpību vairākus gadus uz priekšu, tādēļ īpaši novērtē precīzu informāciju un personīgu pieeju. Izstādes partenrvalsts šogad bija Malta.

Vācu tūristus uz Latgali aicināja braukt nacionālā Latvijas stenda pārstāvji: Latgales Tūrisma asociācija “Ezerzeme” sadarbībā ar vācu tūroperatoru Ebden Reisen, kā arī Liepāja un Kurzemes Tūrisma asociācija, Vidzemes tūrisma klasteris “Enter Gauja”, Latvijas Kempingu asociācija, Viesnīcu un restorānu asociācija, Gulbenes tūrisma aģentūra.

Latgales reģiona dalība izstādē tika organizēta ar LIAA, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Latgales pašvaldību un Latgales Tūrisma asociācijas "Ezerzeme" atbalstu. Līguma numurs SKV-TL-2016/29.

Informācija:

Latgales Tūrisma asociācijas "Ezerzeme"

+371 29467925