Pārlekt uz galveno saturu

Ko darīt un apskatīt?

Riebiņu muiža un parks

Riebiņu muiža un parks

Senāk lēņu īpašumus apkaimē sauca par Krevmuižu, iespējams, ka šīs muižas centrs saucās par Krevi vai (visticamāk) Kreviem, jo nepilnus 4 km no Riebiņiem, bet jau tagadējā Silajāņu pagastā, atrodas Krevu viensēta, kas līdz 1920. gada agrārreformai pastāvēja kā Krevu muiža. 16.gs. vidū ordeņmestrs Pletenbergs tos nodevis Gerhardam Rēbinderam. Kopš 1600.gada Ribeniški piederēja Korfu dzimtai. 17.gs. sākumā Korfi uzceļ Riebiņu muižu tagadējā vietā. Bet ir izteiktas domas, ka Riebiņu muižu 16.gs. otrajā pusē cēluši Rēbinderi, bet Korfi tikai paplašinājuši. Muiža vēlāk pārgājusi Rekiem, tad Veisenholfiem. Izveidots skaists ainavu parks, plašajā pils laukumā bija baseins ar strūklaku.

Polijas galma ierēdnis Mihals Veisenholfs Korfu pilij piebūvēja vienāda lieluma sānu būves un divus torņus. Vienā no torņiem atradās pils kapela, otrā bija izvietota muižas bibliotēka. Pils laukuma abās pusēs viena otrai pretī bija uzceltas vienstāva celtnes. Laukuma kreisajā pusē esošo celtni sauca par “orķestra māju”, jo šeit Veisenholfu laikā mājoja pils kapelas mūziķi, labajā pusē esošā “oficina” kalpoja par virtuvi un dažādu lietu noliktavu. Riebiņu pilī bez plašās bibliotēkas no pils daudzo īpašnieku uzkrātajām un atstātajām milzīgajām mākslas darbu kolekcijām bija iekārtota gleznu un skulptūru galerija. Pilī bija savākts arī daudz senlaiku mēbeļu.

Vēlāk Mihala Veisenholfa dēls Arnolds (1874) to pārdeva poļu inženierim S.V.Kerbedzam, kura dzimta te saimniekoja līdz 1.pasaules kara beigām. Nav zināms, kādā stāvoklī to 1874. gadā pārņēma Kerbedzi, kuri lielāko dzīves daļu pavadīja Polijā un citur. Kad Jāzeps Veisenholfs Riebiņus apmeklēja 1883. gadā, pili atrada tukšu. 20.gadsimta sākumā, ilgāku laiku pamesto pili, atjaunoja Jevgenija Kerbedza, tolaik plaši pazīstama filantrope, telpas nodeva mākslinieku, rakstnieku un komponistu atpūtai. Pēc J.Kerbedzas uzaicinājuma Riebiņos 1904.gadā pabija mākslinieks Konrāds Kržižanovskis (1872. – 1922.) ar saviem audzēkņiem no Varšavas skolas. Šeit tapuši viņa darbi “Biļjarda zāle Riebiņos” (1904), “Klavieres“(1905). Šeit ar audzēkņiem viņš uzturējās arī 1907.gadā, tapusi glezna “Ziemas studija ar audzēkņiem”. Kādu laiku te dzīvojis slavenais lietuviešu gleznotājs un komponists Nikolajs Konstantīns Čurļonis (1875. – 1911.), kuram piederot izteiciens:

“Riebiņi – tā ir īsta mākslinieku paradīze” .1918.gadā agrārās reformas laikā muižas centrālo daļu nodeva Silajāņu pagasta pašvaldībai, kura ,savukārt, te (1920.gadā) ierīkoja sešklasīgo pamatskolu, kura darbojās līdz 1979.gadam, pēc tam kolhozs to izmantoja kā noliktavu.

 

 

Kontakti:

Skolas iela 5, Riebiņi, Preiļu novads, LV-5329

Lat: 56.3365036, Lon: 26.8012014

Galerija:

Galēnu muiža un parks

Galēnu muiža un parks

Galēnu pagastavēsture ir sena un bagāta. 13. gs. zemes uz dienvidiem no Lubānas ezera ietilpa Jersikas karalistes sastāvā. Pēc 1213. gada, apmainot dažus novadus, tā nonāca bīskapa Alberta pārvaldē. 14. gs. pirmajā pusē bīskaps daudzus savus īpašumus, t.sk. Galēnus, izlēņoja Tīzenhauzeniem.

No 1472. – 1483. g. par Livonijas ordeņa mestru kļūst Bernhards Borhs. 1483. gada 1. februārī B. Borhs izlēņo savam radiniekam Simonam Borham Tīzenhauzenu īpašumu. Šī ir arī pirmā reize, kad Galēnu vārds ir minēts vēstures avotos. Kopš tā laika Galēnu muiža ar dažādām apkārtējām muižām un folverkiem līdz 19. gs. vidum ar nelieliem pārtraukumiem piederējusi grāfu Borhu dzimtai, kura ir viena no vecākajām dzimtām Baltijā.

No 1830. – 1893. gadam Galēnu muižas īpašnieks ir Kārlis fon Feldens de Jozefi, kura laikā Galēni kļuva par latviskās dzīves centru plašai apkārtnei. Pēc viņa nāves īpašumu mantoja vienīgā meita Anna, kura bija precējusies ar ģenerālmajoru Arkādiju Engelhartu.  Anna Engelharta ir arī pēdējā vēstures avotos minētā Galēnu muižas īpašniece, kurai tā piederējusi no 1893. gada līdz muižu nacionalizācijai 1920. gadā.

Galēnu muižas apbūve ir viena no plašākajām Latgalē. Muižas kompleksā ir plaša saimniecības ēku apbūve, kas iekļauj gan dzīvojamās ēkas, gan saimniecības ēkas – kūtis, staļļus, kalpu māju klētis un sarga mājiņas. Saimniecības ēkas grupējas ap saimniecības pagalmu, uz kuru veda vārti mūra stabos.

Muižas kungu māja, iespējams, celta jau 18.gs. un vēlāk vairākkārtīgi pārbūvēta. Pašreizējais mezonīns un jumta logi izbūvēti 19. gs. 2. pusē.

Vecākā un tipoloģiski interesantākā ir mūra klēts ar stūra kontrforsiem un mansarda jumtu, kas celta 18. gs. 2. pusē.

Galēnu muižas kungu mājas priekšā atrodas regulāra plānojuma parks, ierīkots franču dārzu stilā grāfa Mihaila Borha laikā (1751-1811). Parks, kura platība - 5,9 ha, ir aizsargājams valsts nozīmes dabas objekts. Savos ziedu laikos tas aizņēmis trīs reizes lielāku platību nekā tagad. Tas bijis ļoti kopts – mākslīgi veidotajos grāvjos vienmēr tecējis ūdens, bet parka centrālajā dīķī ziedējušas ūdensrozes un dzīvojuši gulbji.Mūsdienās parka ģeometriski simetriskais plānojums vēl joprojām ir daļēji saglabājies – pa perimetru parku ietver koku alejas un rindas, bet tā vidusdaļā sausi grāvji imitē bastiona nocietinājumus.Parkā vērojama koku un krūmu sugu daudzveidība, bet ievērības cienīgas noteikti ir senās lapegles, kuras ieskauj parka centrālo laukumu, veidojot savdabīgu norobežojumu, kā arī kārpainie segliņi, kuri noteikti nepaslīdēs garām vērīgākajiem parka apmeklētājiem. Teritorija tiek pastāvīgi kopta, atjaunoti stādījumi. Bijušā muižas parka centrālajā laukumā ik gadu notiek dažādi pasākumi, t.sk. tiek organizētas Līgo svētku svinības.

Parkā izveidota arī pastaigu taka - Filozofijas taka ar dažādām koka skulptūrām.

Kontakti:

Galēni, Galēnu pagasts, Preiļu novads

Lat, lon: 56.479143, 26.840436

Galerija:

Pastaru vējdzirnavas

Pastaru vējdzirnavas

Dzirnavu pirmais stāvs būvēts no šķeltiem laukakmeņiem. Augšējie stāvi būvēti koka konstrukcijā. Dzirnavu pirmais stāvs būvēts no šķeltiem laukakmeņiem. Korpuss apšūts ar dēļiem un nosegts ar skaidām. Virs tā atrodas grozāma augšdaļa – “galva”, “cepure”.

Kontakti:

Pastari, Stabulnieku pag., Preiļu novads
Tel. +371 26465998

Lat: 56.4280952, Lon: 26.7478696

Galerija:

Geļenovas muiža un parks

Geļenovas muiža un parks

Tas ir ainavisks parks ar 23 eksotisku koku un krūmu sugām. Tā platība ir 8 hektāri. Parka vēsture aizsākās 19. gs. 90. gadu beigās. Tas ir piederējis muižkungam, kurš parku ierīkojis par godu savai meitai Helēnai. Parka teritorijā bija muižas ēka un tai pieguļošas būves. Muiža bija renesanses stila atdarinājums. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai pamati un dažas būves.

Kontakti:

Geļenova, Rušonas pagasts, Preiļu novads, LV-5329

Lat: 56.2182410, Lon: 26.9158637

Galerija:

Šņepstu pilskalns

Šņepstu pilskalns

Iegarenam maizes kukulim līdzīgais kalns ir 19 m augsts. DR pusē tas ir bijis aizsargāts ar grāvjiem, starp kuriem atradusies uzeja pilskalna plakumā. Plakums un D nogāze tiek arti kopš seniem laikiem, tādēļ dziļais melnais kultūrslānis, kas sedz kalna virspusi, ir sajaukts un lielākoties noarts uz leju.
Pilskalnu lielā mērā postījuši arī mantrači. Vietējie zemnieki kādam Bogomoļeca tēvam Jaunā muižā nesuši pilskalnā atrastās senlietas veselām pītenēm. Latvijas Vēstures muzejā glabājas divi Šņepstu pilskalnā atrastie ovālie 5. gs. šķiltavakmeņi un vairākas citas senlietas. Šeit atrastās lietas glabājas arī Viļņas muzejā.
Teika stāsta, ka kalnam vienos sānos bijušas durvis. Aiz tām sēdējusi jauna meita ar melnu suni pie kājām. Jaunavai septiņus gadus esot jālasa no ērkšķu krūma ogas. Citā teikā teikts, ka viņa uz kādu laiku aizdevusi ļaudīm naudu. Reiz kāds cilvēks to laikus neatdevis. To sākuši mocīt velni.

Kontakti:

Šņepsti, Rušonas pagasts, Preiļu novads

Lat: 56.2356390, Lon: 26.8470134

Galerija:

Rušonas muiža

Rušonas muiža

  • Muiža slēgta saistībā ar renovāciju.

Celta 1903.gadā. Kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar divu stāvu centrālo daļu. Divslīpu, centrālajā daļā četrslīpu jumts. Arhitektūras stils: neorenesanse.

Kontakti:

Rušona, Rušonas pagasts, Preiļu novads
Tel.: +371 27533033
www.rusonasmuiza.lv
dinars@sacco.lv
Lat: 56.1873173, Lon: 26.9766535

Galerija:

Upursalas Upurakmens Rušonas ezerā

Upursalas Upurakmens Rušonas ezerā

Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m.
Rušona ezera Upursala jeb Lielā sala atrodas ezera rietumu daļā 1,5 km no rietumu krasta, kur ir pazīstamie Kristapiņu senkapi (8.-13. gs.). Šie senkapi ierīkoti daudz agrāka laika apmetnes vietā. Atsevišķas atrastās senlietas norāda, ka šī vieta bijusi apdzīvota I g. t. p. m. ē. beigās - mūsu ēras sākumā. Starp Upursalu un Kristapiņu senkapiem ir nelielā Liepu sala. 1936. gadā presē parādījās ziņa, ka pie šīs saliņas ezerā atklāti ļoti senas mītnes pāļi. Tomēr 1964. gadā hidroarheoloģiskā apzināšanas ekspedīcija J. Apala vadībā konstatēja, ka šajā vietā atklātās koka konstrukcijas ir kāda viduslaiku būve. Pēdējos gados dažas senas trauku lauskas atrastas arī pašā Liepu saliņā. Tas varētu liecināt, ka kādreiz ļaudis dzīvojuši arī tur. Ezera ziemeļu krasts Upursalai atrodas tuvāk, jo pie Mazo Mucenieku ciema ezerā iesniedzas zemesrags. Arī uz tā konstatēts senas apmetnes kultūrslānis. Tāpat uz viduslaikiem attiecināmas senlietas atrastas pie netālās Rušonas muižas. Nepilnu kilometru uz ziemeļiem no Rušona ezera paceļas Kurtoša pilskalns. Kopš sendienām tas tiek apstrādāts un zaudējis savu sākotnējo izskatu.
Visus Rušona ezera krastus, kas ietver Upursalu, cilvēki ir apdzīvojuši jau kopš senseniem laikiem. Akmens ir rupjgraudains, tā virspuse apdrupusi. Liekas, ka tā mākslīgi nolīdzināta. Pie paša akmens un uz tā kādreiz dedzināta uguns. Par to liecina gan izdrupumi, gan ap Upurakmeni atrastās, no tā atplīsušās šķēpeles. Arheoloģiskajos izrakumos, kas tika izdarīti pie šī pieminekļa, noskaidrots, ka Upurakmens tuvumā bijušas divas seklas bedres. Vienā no tām atrada pussadegušas priedes mizas. Izrakumos neatrada senlietas, pēc kurām varētu noteikt Upursalas Upurakmens izmantošanas laiku. Upursalai tuvējie arheoloģiskie pieminekļi attiecas uz dažādiem gadsimtiem. Pagaidām var tikai pieļaut, ka Upursalas Upurakmeni kā pielūgšanas vietu varēja izmantot gan Kristapiņu, Liepu salas un Mazo Mucenieku apmetņu, gan Kurtoša pilskalna, kā arī citu netālo seno dzīves vietu iemītnieki.

Kontakti:

Lielā Upursala Rušonas ezerā,
Rušonas pag, Preiļu novads

Lat: 56.1824815, Lon: 26.9987800

Galerija:

Rušeņicas pilskalns

Rušeņicas pilskalns

Šis ir kultūrvēsturisks objekts un kultūras piemineklis, ko ieteicams apmeklēt ikvienam, kas interesējas par vēsturi un arheoloģiju - šajā pilskalnā pētīta tur esošā bronzas laikmeta senvieta. Rušenicas pilskalns atrodas Rušenicas upītes labajā krastā, 1 km attālumā no Rušonas muižas. Virs pilskalna senatnē ir atradusies pils. Pilskalna izmantošana attiecināma uz 8-11 gadsimtu. Šim pilskalnam bija militāra nozīme un tas netika izmantots dzīvošanai. Pilskalns nekad nav bijis lauksaimnieciski apstrādāts , līdz ar to ir saglabājies neskartā veidā.

Kontakti:

Rušeņica, Rušonas pagasts, Preiļu novads

Lat: 56.2215236, Lon: 27.0188767

Galerija:

Preiļu muižas komplekss un parks

Preiļu muižas komplekss un parks

Līdz mūsdienām saglabājušos romantiskā ainavu dārza veidolu Preiļu parks ir ieguvis 19.gs vidū un vēl šodien tas ir viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem. Parka platība ir nepilni 47 ha, no kuriem apmēram 13 ha aizņem parka dīķi un kanāli, te aug 25 sugu koki un krūmi, to vidū vairāki dižkoki. Preiļu parks ir lielākais parks Latvijā, pilsētas teritorijā.
Preiļu muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Arī katrs elements atsevišķi: pils, kapela, stallis, vārti, vārtsarga namiņš, parks ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Pils ēka atrodas Preiļu novada domes bilancē, dome apsaimnieko un uztur kārtībā arī parka teritoriju ar tajā esošajām būvēm /estrādi, vārtiem, tiltiem, stalli /.
Iespējams, ka Preiļu parka plānojumu projektējis itāļu arhitekts Vinčenco Macoti (1756. – 1798.). parku apjoza dekoratīvs nocietinājums (kastella) un četrrindu liepu alejas parka vidū appludinot Preiļupīti, ir radīta dīķu un kanālu sistēma ar daudzām salām un pussalām klajumos (laucēs) izveidotas gleznainas lapenes – liepu vai svešzemju koku un krūmu grupas. Preiļu parkā ir izcili skaisti un labi aprūpēti krūmu puduri – segliņi, sausserži, melnie plūškoki u.c. Padomju gados ir pieļautas būtiskas kļūdas Preiļu parka apsaimniekošanā – nepārdomātā Preiļupītes ūdens režīma dēļ pastiprināti aizauguši parka dīķi. Laika gaitā zudumā gājušas visas tās parka celtnes, ko kopumā var saukt par mazo arhitektūru. Nav vairs kokgrieztās skulptūras “Ādams un Ieva paradīzē” vismazākajā saliņā. Nevienā no pārpalikušajiem uzkalniņiem parka stūros vairs nav neviena paviljona. Zudumā gājuši arī visi balti krāsotie koka tiltiņi.
Parkā atrodas vairākas Preiļu muižas kompleksam piederīgas būves – Preiļu pils, kapela, vārtsarga namiņš, staļļi, trīs vārti. Tās visas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Senatnē parkā atradās daudz vairāk saimniecisku ēku un to greznoja arī neskaitāmas skulptūras, ziedu torņi un tiltiņi, tējas namiņi un paviljoni ar izsmalcinātām mēbelēm.
Preiļu pils – izcils Latgales 19.gs. historisma laika muižu arhitektūras paraugs. Pils arhitektūra izteiksmīgi raksturo romantisma periodu Latvijas muižu mākslas un sabiedriskajā dzīvē. Pils kā arhitektūras pieminekļa galvenā šī brīža vērtība ir tās apjoms un fasādes, kā arī iekštelpu vēsturiskās plānojuma struktūras elementi ar sienu apdari. Viduslaikos Preiļu novads ar pili piederēja Livonijas Ordenim, bet kopš 1382.g. - barona fon Borha dzimtai. Arhitektūras stils – neogotika.
Preiļu viduslaiku pils tika nopostīta Ivana Bargā iebrukuma laikā 1558.-1582.gadā. Borhi nopostīto pili neatjaunoja, bet uzcēla jaunu, kura 18.gs. sākumā nodega. Tās vietā uzcēla atkal jaunu kungu māju, bet, kad tā vairs neapmierināja saimnieku prasības, 1860.-1865.g. uzbūvēja jaunu pili Tjūdoru neogotikas stilā. Domājams, vecā kungu māja iekļauta jaunās pils apjomā. Kā iespējamie projekta autori minēti G. Šahts un A. Beļeckis. Pilī bijuši ozolkoka paneļi, ornamentāls plastisks dekors, veidojot romantisku interjeru. No sākotnējās interjera apdares šobrīd nekas nav saglabājies. Preiļu muižas jaunā pils jau vismaz otru reizi stāv bez starpsienām, logiem, durvīm, grīdām un telpu iekšējās apdares.Kopš 2015.gada decembra pils tiek atjaunota.

 Kopš 1924.gada pilī atradusies gan lauksaimniecības skola, vēlāk vidusskola,pēc tam dažādas organizācijas un šūšanas cehs.
No saimniecības ēkām saglabājušies 19.gs. 3.cet. neogotikas formās celtie staļļi, vārti ar smailloka arkām, vārtsarga namiņš un kapliča (1817.g.). (K.Veinberga, J.Zviedrāns)

Kontakti:

TIC - +371 29100689

Ekskursijas muzejā - tālr. +371 65322731; tālr. +371 25640398

Lat: 56.2879828, Lon: 26.7295142

Galerija:

Anspoku medību pils

Anspoku medību pils

Laikā no 19.gs.sākuma līdz 60.gadiem Preiļu muižā notika lieli celtniecības un labiekārtošanas darbi. Tos uzsāka grāfs Jozefs Heinrihs Borhs, bet pabeidza viņa dēls Mihaels Borhs-pēdējais Preiļu īpašnieks. Šajā laikā tika uzcelta grāfu Borhu kapela, Preiļu jaunā pils un jaunas saimniecības ēkas. Reizē ar pils celtniecību Borhi pārveidoja veco parku, ievērojami paplašinot tā robežas. Šajā laikā arī tika uzcelta medību pils, no kuras mūsdienās palikušas tikai drupas. Tautas nostāsti stāsta ka Preiļu jauno pili un medību pili savieno slepena pazemes eja, kuru gan neviens nav atradis.

Kontakti:

Adrese: Anspoki, Preiļu pagasts, Preiļu novads

Lat: 56.2703269, Lon: 26.7563865

Galerija:

Pelēču muiža

Pelēču muiža

19.gs. nogalē pāris gadus muižā dzīvoja Raiņa māte un māsa. Pie muižas izveidots parks ar dīķiem un svešzemju koku un krūmu stādījumiem.

Kontakti:

Adrese: Pelēču muiža, Pelēči, Pelēču pagasts, Preiļu novads

Lat: 56.1437203, Lon: 26.7190978

Galerija:

Kastīres muižas stallis

Kastīres muižas stallis

Kastīrē ir arhitektūras piemineklis – bijušās Kastīres muižas stallis (19.gs.). Kastīres muiža no 19.gs. sākuma līdz 20.gs. sākumam piederēja Žabu dzimtai, no kuras nākuši: poļu sacelšanās dalībnieks, ceļotājs N. Žaba (1805. – 1885.) un viņa brālis - izcilais kurdu valodas, literatūras un vēstures pētnieks A. Žaba (1800.-1894.).

Kontakti:

Adrese: Kastīres muižas stallis, Kastīre, Rušonas pagasts, Preiļu novads

Lat: 56.2133581, Lon: 26.8699324

Galerija:

Gaiļmuižas (Gailīšu) muižas apbūve

Gaiļmuižas (Gailīšu) muižas apbūve

Saglabājusies ir kungu māja, kur līdz 2009. gada augusta beigām atradās pamatskola, bet pašlaik te ir sociālās aprūpes centrs. Ceļa pretējā pusē ir Gailīšu kultūras nams, piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem, Gailīšu bibliotēka un vēl dažas ēkas.

 

 

 

 

 

Kontakti:

Adrese: Gaiļmuiža, Rušonas pagasts, Preiļu novads

Tel. 26487169

Lat: 56.2840726, Lon: 26.8633087

Galerija:

Rumēlijas priede

Rumēlijas priede

Rumēlijas priede jeb Maķedonijas priede-koks ar slaidu stumbru un nokareniem, sveķiem klātiem čiekuriem, kas līdzīgi egļu čiekuriem. Savvaļā sastopama Balkānu pussalā.

Kontakti:

Adrese: Maskeviciški, Pelēču pagasts, Preiļu novads

Lat: 56.1634462, Lon: 26.7762726

Galerija:

Preiļu parka kapela

Preiļu parka kapela

Muižas kapelas Latvijā parādījās 18.gadsimta 70.gados pēc aizlieguma mirušos apbedīt baznīcās.
Preiļu muižas kapela celta par grāfa Jozefa Heinriha Borha līdzekļiem un iesvētīta 1817.gada 20.septembrī. Šajā kapelā muižas ļaužu garīgai aprūpei katru dienu notika dievkalpojumi, un grāfs speciāli uzturēja muižas garīdznieku. Zem kapelas bija iekārtotas kapenes grāfa ģimenes locekļu apbedīšanai. 
Kapelas arhitektūra atbalso Romas Panteona ideju: tā celta rotondas veidā no neaptēstiem laukakmeņiem. Kapelas portālu, kuru noslēdz trīsstūra frontons, balsta uz priekšu izbīdītas četras apaļas kolonnas. 
1919.gadā kapelā ierīkoja strādnieku klubu. Kapelu izrotāja ar revolucionāriem lozungiem, uz portāla ar sarkanu krāsu uzrakstīja saukli: „Tuvāk gaismai!” krievu valodā. Muižnieku atdusas vietas uzlauza, izpostīja, bagātības izlaupīja.
1920.gados kapelu nodeva baznīcas rīcībā. Tajā tika atjaunots altāris un notika dievkalpojumi. Katru jūlija pirmo svētdienu no baznīcas uz kapelu devās procesijas gājieni. Pēc 2.pasaules kara ēku vēlreiz izdemolēja un tā netika izmantota.

Preiļu parka kapela 2017.gadā svinēja savu 200. jubileju. Tā ir pilnībā rekonstruēta, ar fantastisku akustiku, un tajā, iepriekš piesakoties, var dzirdēt gides Irēnas  dziedājumu latviešu, latīņu, latgaliešu valodās. Repertuārā gan garīgās, gan laicīgās dziesmas.

Pieteikšanās dziedājumam kapelā vai pilsētas apskates ekskursijai pa tel. 29116431, tic@preili.lv.

Darba laiks:
Pirmdiena – piektdiena no plkst.11-18:00
Sestdiena - svētdiena – no plkst.12-18:00

Iepriekš piesakoties ekskursijai un dziedājumam kapela pieejama arī ārpus darba laika.

Kontakti:

Raiņa bulvāris 23, Preiļi.

Pieteikšanās muzikālajam dziedājumam, ekskursijām pa tālr. +371 29116431; tālr. +371 29100689

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs - tālr. +371 65322731; tālr. +371 25640398 

Lat: 56.2885705, Lon: 26.7270924

Galerija:

Arendoles muiža

Arendoles muiža

Arendoles muižas kungu māja ir historisma stilā celta ēka, kura saglabājusies kopš tās pēdējās pārbūves laikiem 1901. gadā, kad grāfs Andrejs Plāters-Zībergs to bija iecerējis veidot, kā medību pili, to paplašinot. Muižkungu māja izvietota uz lēzena pakalna Dubnas upes krastā. Kungu mājai ir vairāki grezni lieveņi un balkoni ar romantiskām margām un vāzēm.

Muižas vēsture ir bagāta ar notikumiem: muižas īpašnieki bija masoni, grāfs Staņislavs Plāters-Zībergs bija Viļņas vicegubernators, muižā vasaras pavadījusi Emilija Plātere, muižā dzimis mākslinieks Boleslavs Tomaševičs, te dzīvoja un lasīja dzeju «Sudraba laikmeta» dzejnieks Nikolajs Gumiļovs. Divas vasaras šeit ciemojās un gleznoja Latgales patriots, dzejnieks un mākslinieks Ontons Kūkojs.

Muižai ir saglabājies 6 ha liels parks ar simtgadīgām liepām un ozoliem. Parks ir dažādu putnu sugu paradīze un to balsis skan no saullēkta līdz rietam. Liepziedu laikā parkā zum bites, kokos aug maģiskais augs – mīlestības, miera un labas gribas simbols – āmulis. Kungu mājā var apskatīt Latgalē vienīgo, autentisko Latgales muižu mēbeļu un interjera priekšmetu kolekciju, kas izveidots daudzu gadu garumā. Šeit uzzināsiet daudz par muižas un Latgales vēsturi.

Arendoles muiža atrodas: 200 km no Rīgas, 27 km no Preiļiem, 43 km no Daugavpils.

Ja Jūs interesē vēsture, neparasta radoša vide un atmosfēra, ja Jums ir interese, kā atdzimst kultūrvēsturiskais mantojums un Jūs vēlaties to atbalstīt, Jums ir lieliska iespēja to visu izbaudīt pēc iepriekšējas apciemojuma saskaņošanas. Īpaši aicināti uz sadarbību tūristu grupu braucienu organizatori.

Muižā iespējams nakšņot un baudīt autentisku vietējo ēdienu, iepriekš piesakoties.

Kontakti:

Arendoles muiža, Arendole, Preiļu novads

Tālr. +371 29421413, +371 29229713 (lv, ltg, rus, tat),

+371 26446757 (eng, ger, it, fr)

arendolemanor@gmail.com,

faimja@gmail.com

Lat: 56.1515182, Lon: 26.6111379

 

Galerija:

Ekspozīcija “Gadskārtu ozols”

Ekspozīcija “Gadskārtu ozols”

Ekspozīcijā ikviens var ne tikai izzināt Preiļu vēsturi caur stāstiem, senām fotogrāfijām un priekšmetiem, bet arī izpētīt Preiļu parkā augušā ozola gadskārtas un tajās atzīmētos vēstures notikumus, sākot ar miesta tiesību piešķiršanu Preiļiem 1852. gadā. Apmeklētāji ozola gredzenos var sameklēt arī savu dzimšanas gadskārtu un redzot, cik tuvu vai tālu tā ir no ripā atzīmētajiem nozīmīgiem vēstures notikumiem, apjaust sava dzīvesgājuma vietu Preiļu vēsturē!

Ozols auga Preiļu parkā iepretim Ievas un Ādama saliņai līdz 2017. gada lietainajai vasarai, kad negaisa laikā tika izgāzts ar saknēm. Pašvaldība ozolu sazāģēja dēļos, no kuriem paredzēts veidot mēbeles Preiļu pils interjeram. Savukārt ~10 cm bieza ripa tika nodota Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja rīcībā.

Saskaitot gadskārtu gredzenus, ozols izrādījās teju 170 gadus vecs. Precīzu tā vecumu pēc gredzeniem noteikt nav iespējams, jo jāņem vērā, ka līdz nozāģēšanas vietai, kas ir ~0,5 m no zemes, tas kā neliels kociņš auga vēl aptuveni 2-4 gadus.  

Ozola ripu apstrādāja Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolas Restaurācijas un Koka izstrādājumu dizaina izglītības programmu vadītājs Andris Anspoks. Noslīpējot koksni, atklājās, ka ozols ir glabājis sevī kādu noslēpumu – zilgani traipi liecina, ka tajā ir nonācis svins, iespējams – šāviņa rezultātā. Saskaitot gadskārtas, šis notikums var tikt attiecināts uz 20. gadsimta vidu. Kāpēc un kādā veidā svins ir nonācis ozolā, šobrīd pateikt nevar, bet pieļaujams, ka tas saistīts ar 2. pasaules kara un pēckara trauksmaino periodu.

Ekspozīcija “Gadskārtu ozols” veidota kā dinamisks atskats uz Preiļu miesta, vēlāk pilsētas attīstību pēdējo gadsimtu laikā, īpašu uzmanību pievēršot parkam, kas jau kopš savas izveides ir iedvesmojis ne tikai muižas īpašniekus un preiliešus, bet arī māksliniekus, fotogrāfus, ceļotājus, literātus.

Ekspozīcija atrodas blakus Preiļu Kultūras centram (Raiņa bulvāris 28) kreisajā pusē.

Atvērta muzeja darba laikā:

No novembra līdz aprīlim:
Otrdiena–piektdiena plkst. 11.00–18.00
Sestdiena plkst. 10.00–16.00
Svētdiena, pirmdiena brīva

No maija līdz oktobrim:
Pirmdiena–piektdiena plkst. 11.00–18.00
Sestdiena, svētdiena plkst. 12.00–18.00.

Tālrunis: 65322731; 25640398

Ieeja bezmaksas.

Kontakti:

Raiņa bulvāris 28, Preiļi.

(Namiņš Preiļu KN kreisajā pusē)

Tel. +371 65322731; +371 25640398

Lat: 56.2893386, Lon: 26.7262684

 

Atvērta Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas

muzeja darba laikā:

No novembra līdz aprīlim:
Otrdiena–piektdiena plkst. 11.00–18.00
Sestdiena plkst. 10.00–16.00
Svētdiena, pirmdiena brīva

No maija līdz oktobrim:
Pirmdiena–piektdiena plkst. 11.00–18.00
Sestdiena, svētdiena plkst. 12.00–18.00.

Galerija:

Preiļu parka Dižkoku taka

Preiļu parka Dižkoku taka

 

Dižkoku taka parkā sākas netālu no vēsturiskā Zirgu staļļa drupām, ejot uz Kapelas pusi. Pirmā koka atrašanās koordinātes: Lat: 56.287786, Lon: 26.726840. Dižkoku takai pie katra koka ir uzstādīts informatīvais stends ar informāciju par konkrēto dižkoku un norādi uz QR kodu, kuru noskenējot ar savu android sistēmas viedierīci, var atvērt dižkoku takas mobilo aplikāciju. Pirmo reizi to atverot, tiek piedāvāts uzstādīt viedierīcē aplikāciju, kur var izvēlēties vienu no piedāvātajām valodām. Kā arī Preiļu dižkoku takas aplikāciju ikviens var atrast Google Play Store vidē. Katrā informatīvajā stendā pie koka ir norādīts konkrētā takas dižkoka numurs.

Dižkoku mobilās aplikācijas informācija tiek piedāvāta vairākās valodās, tādējādi veicinot arī ārvalstu tūristu un parka apmeklētāju iespējas izzināt Preiļu parku, tā dabu un vēsturi. Sniegto informāciju var lasīt latviešu, lietuviešu, krievu, poļu, angļu un vācu valodās. Dižkoku takas informācijas pieejamība vairākās valodās tiek norādīta arī katra koka informatīvajā stendā, blakus QR kodam. Šādi ikviens individuāls parka apmeklētājs var uzzināt, ka informācija ir pieejama viņam ērtākā valodā.

Atverot minēto aplikāciju, tā tiek sasaistīta ar Google Maps un ikvienam ir iespēja kartē sekot līdzi dižkoku takas maršrutam, saprast pie kura koka atrodies dotajā brīdī un kur tālāk jādodas, lai atrastu nākamo no 16 dižkokiem. Tāpat arī, uzklikšķinot kartē konkrēto dižkoku, parādās tā attēls, lai būtu vieglāk dabā saskatīt un atrast konkrēto koku. Izejot visu dižkoku taku, ir iespēja interneta tiešsaistē padalīties ar sasniegto, to var izdarīt pie pēdējā 16.dižkoka mobilās aplikācijas informācijas.

 

Dižkoku mobilajā aplikācijā ir iespēja uzzināt informāciju par Preiļu parku, tā vēstures faktiem, kokiem un dabu. Papildu pie katra koka tiek uzdots jautājums, kura atbildi var uzzināt pie nākamā dižkoka, tādējādi pārbaudot savas zināšanas. Lai pastaiga dižkoku takā būtu atraktīvāka, pie katra koka tiek piedāvāta sportiska, jautra vai fiziska aktivitāte, kuru var veikt gan grupā, gan individuāli.

 

Ja vēlaties, iespēja saņemt arī drukātas Preiļu parka kartes ar iezīmētu Dižkoku taku (Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā, sezonas laikā arī Preiļu kapelā un pludmales kafejnīcā “Pampūkas”, Tūrisma informācijas centrā to darba laikā).

Ieteicamais laiks takā – 1,5 h. Bezmaksas.

Iepriekš vienojoties, TICā var pieteikt nelielu stāstījumu par parku (tālr. +371 29116431; +371 29100689) pirms došanās interesantajā pārgājienā!

Kontakti:

Pirmā koka atrašanās koordinātes: Lat: 56.287786, Lon: 26.726840

Tas ir netālu no Preiļu parka kapelas (Raiņa bulvāris 23, Preiļi)

Galerija:

Kristus Karaļa kalns

Kristus Karaļa kalns

Skulptūrdārzu ieskauj dekoratīvo stādu dārzs no 650 augiem un 120 augļu kokiem. Pāri dīķiem slejas divi 17 m gari tilti. Unikāls skulptūru komplekss tika atvērts 2006. gadā, divus kilometru attālumā no Aglonas Bazilikas, Egles ezera krastā.

Kontakti:

Adrese: Madelāni, Aglonas pag. Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.: +371 29742774, +371 27885591
e-pasts: agkk@inbox.lv
Mājas lapa: www.agkk.lv
Ekskursijas: Par ekskursijas iespējām Karaļa Kalnā kontaktēties ar Terēziju Bumburi, tel. +371 29742774, 27885591

Lat:56.123871, Lon:27.036818

Galerija:

Aglonas Svētavots

Aglonas Svētavots

To atklāja 19.gs. sākumā un uzcēla vannu dziedinātavu. Aglonas minerālūdenim bija gaišzaļa krāsa, sērūdeņraža smaka un sāļa garša. Ar to ārstēja dažādas hroniskas ādas slimības, iekaisumus un daudzas citas slimības. Ar laiku sērūdeņraža saturs avotā samazinājās, bet avota ūdens joprojām ir iecienīts un veldzē ceļotājus. Arī tagad 15. augusta svētkos pie avota cilvēki stāv rindās, lai varētu nobaudīt Svētavota ūdeni.

 

Kontakti:

Adrese: Cirīšu iela 8, Aglona, Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.: +371 29188740; +371 65381109
e-pasts: abv@aglonasbazilika.lv
Mājaslapa: www.aglonasbazilika.lv

Lat: 56.1270, Lon: 27.0192

Galerija:

Fintmuižas ozols

Fintmuižas ozols

Šis koks simbolizē latviešu tautas likteni un izturību. Ozolam varētu būt apmēram 220 gadi. Par dižu koku atzīstams ikvienas sugas koks, kura apkārtmērs sasniedz noteiktu robežu. Piemēram, lai ozolu vai vītolu atzītu par dižkoku, tā stumbra apkārtmēram cilvēka krūšu augstumā jābūt vismaz piecus metrus lielam, dižbērzam, dižeglei, dižpriedei, melnalksnim – vismaz trīs metri, dižai liepai, vīksnai, gobai, osim – četri metri. Fintmuižas parka teritorijā atrodas divi dižozoli. Lielākā dižkoka apkārtmērs ir vairāk par 5 m.

Kontakti:

Adrese: Fintmuiža, Aglonas pagasts, Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.:+371 29118597

Lat:56.1237, Lon:26.9216

Galerija:

Kameņecas lielais akmens

Kameņecas lielais akmens

Nostāsti liecina, ka uz šī akmens bija lūgšanu nams, kurā varēja saiet vairāki desmiti cilvēku.

Citos nostāstos teikts, ka zibens sašķēlis akmeni divās daļās, un vēlāk zemnieki vienu akmens daļu izlietojuši ēku pamatu būvē un tuvējo dzirnavu celtniecībā. Vārds “Kameņeca” ir atvasinājums no poļu valodas „Kamieniec”. Tieši šis akmens devis nosaukumu muižai un arī ciematam, kuru gan, ierodoties klostermāsām un nodibinot klosteri 1927. gadā, pārdēvēja par Jaunaglonu.

Kontakti:

Adrese: Jaunaglona, Aglonas pagasts, Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.: +371 29118597

Lat: 56.162998, Lon: 27.008296

Galerija:

Madelānu pilskalns

Madelānu pilskalns

Vienīgi ziemeļu nogāzē vēl var saskatīt divas terases. Domājams, ka kādreiz terases apjozušas visu pilskalnu. Pirmie iedzīvotāji te apmetās pirms 3000 gadiem. No šī laika atrasti viņu pavardi, māla trauki, akmens un kaula darbarīki, kaula rotadatas, piekariņi – amuleti no dzīvnieku zobiem. Reti kura vieta Latvijā ir tik bagāta ar arheoloģiskajiem atradumiem kā Madelānu pilskalns. Uzplaukumu pilskalns piedzīvoja 12.-13. gs., kad te dzīvoja latgaļu feodāļi ar saviem padotajiem. Pirmās celtnes būvēja pie nocietinājumiem. Vēlāk, iedzīvotāju skaitam pieaugot, apbūvēja arī pilskalna vidu. Pēc hronista J. Riviusa ziņām, Aglonā 1263. gadā esot nogalināts un apglabāts Lietuvas apvienotājs valdnieks Mindaugas ar dēliem Rukli un Rupeiķi. Mindaugs bija aprecējis Madelānu pilskunga meitu Martu.

Kontakti:

Adrese: Madelāni, Aglonas pagasts, Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.:+371 29118597; +371 26463455

Lat: 56.12083, Lon: 27.0475

Galerija:

Ruskuļu lielais akmens

Ruskuļu lielais akmens

Akmens augstākajā vietā iekalti pieci vienādi, nelieli, konusveidīgi iedobumiņi, kuru diametrs ir 5 cm un dziļums 2,5 cm. Akmeņi ar šādiem iedobumiem tiek uzlūkoti par senajām ziedojumu vietām – kultakmeņiem. Uzskata, ka šādu dobumakmeņu izplatības robeža atrodas Latvijas vidusdaļā. Ruskuļu Lielais akmens ir pagaidām vistālāk uz dienvidiem atrastais šāda veida piemineklis Latvijā. 1979. gada arheoloģiskajos izrakumos atklāja ugunskura vietu pie akmens, visticamāk ugunskurs bija saistīts ar kultakmens izmantošanu senajos laikos.

Kontakti:

Adrese: Ruskuļi, Aglonas pagasts, Preiļu novads, LV- 5304
Lat: 56.1246, Lon: 26.9601

Uzmanību! Apgrūtināta piekļuve objektam.

 

Galerija:

Dabas parks “Cirīša ezers”

Dabas parks “Cirīša ezers”

Aizsardzības kategorija: dabas parks, Natura 2000 teritorija
Administratīvais iedalījums: Aglonas novada Aglonas pagasts
Platība: 1260 ha
Dibināšanas gads: 1977
Dabas vērtības: Teritorija dibināta, lai aizsargātu Latgales augstienei raksturīgo ainavu ar tās dabas vērtībām. Bez Ciriša ezera ietilpst arī Ruskuļu ezers ar aizaugošo, seklo, pārpurvoto apkārtni, kurā konstatētas retas augu sugas. Nozīmīga Eiropas direktīvas biotopa – veci platlapju meži – aizsardzības vieta. Visās salās kopumā konstatētas 349 vaskulāro augu sugas, no kurām 4 ir īpaši aizsargājamas sugas. Upursalā konstatēta arī ES Biotopu direktīvas 2.pielikuma augu sugas – spilvainais ancītis un zaļā divzobe.

Cirīšu ezera vidējais dziļums- 5 m, lielākais dziļums- 10,5 m. Ezerā atrodas 8 salas. Lielākā no salām ir Upursala jeb Kalna sala- 16 ha platībā, kurai ir dīvaina forma, kas atgādina Mēness sirpi.Tā paceļas 20m virs ezera līmeņa. Dabas lieguma statuss ir arī pārējām ezera salām- Ošu jeb Jokstu, Liepu, Alkšņu, Mazajai Alkšņu , Laiviņu, Akmeņu, Jaunai salai. 2004.gadā apstiprināti dabas parka “Cirīšu ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (MK noteikumi nr.94.) Teritorijai ir noteikti izmantošanas ierobežojumi un attīstams tikai videi draudzīgs tūrisms. Nelielajā parka sauszemes teritorijā konstatēts liels augu sugu skaits – vairāk kā 600 ziedaugu un paparžaugu sugas, Latvijā ir konstatētas ap 1500 sugas. Sastopami vairāk kā 10 apdraudēti un aizsargājami sugu augi. Dzīvnieku valsts izceļas ar lielu daudzveidību. Parkā konstatētas vairākas īpaši aizsargājamas dzīvnieku sugas. Labvēlīgi apstākļi migrācijas un ligzdošanas laikā ir arī putniem. Cirīša ezerā konstatētas vairāk kā 10 zivju sugas. Dabas parka teritorijā atrodas dižakmens – Ruskuļu lielais akmens, latgaļu pilskalns- Upurkalns Upursalā. Upursala ir bijusi sena centrālā pagāniska kulta vieta kopš I.g.t.p.m.ē. Viens no nostāstiem vēstī, ka Upursalā upurētas meitenes, vēlāk mājlopi. Priesteri pētījuši uz kuru pusi nosveras dūmu grīste, ja pret Voguļu sādžu- upuris pieņemts, ja pret Aglonu – noraidīts.

Kontakti:

Adrese: Aglona, Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.: +371 28080530
e-pasts: aglonastic@preili.lv

Lat: 56.128739, Lon: 26.980619

Galerija:

Vārkavas muiža un parks

Vārkavas muiža un parks

 Pirmo reizi rakstos Vārkavas muiža pieminēta 1583.gadā kā daļa, kas piederēja Rēzeknes starastijai, kura, savukārt, tika iznomāta dižciltīgajam Bernardam Oledenbokumam

       Vietā, kur šobrīd atrodas Vecvārkavas administratīvais centrs, 16.gs. izveidojās tā saucamais tirdzniecības foļverks( no poļu valodas ``foļverks``- pusmuiža), tajā tirgotāji iepirka Polijas karaļa vajadzībām dažādas preces- kokmateriālus, dzīvnieku ādas. Šīs preces pa Dubnu tika nogādātas līdz Daugavai, pa kuru tika transportētas uz Rīgu. Vēlāk šo tirgotāju foļverku pārdēvēja par Vārkavas foļverku.

     18.gs. Vārkavas muiža tapa par grāfu Borhu īpašumu. 1746. gadā Polijas karalis  Augusts III apstiprināja Jana Borha privilēģiju uz Vārkavas un Vilcānu muižām.1784. gada rakstos ir minēts, ka Vārkavas foļverkā atrodas koka māja ar dārzu un no koka būvēta Uniātu baznīca. Grāfu Borhu dzimta izputēja un Vārkavas muižu nopirka tās bijušais pārvaldnieks Mihails fon Reuts.

       19.gs. Vārkavas folverks kļuva par patstāvīgu muižu, un tad arī tika uzcelta Vārkavas muižas mūra pils un netālu no tās Vārkavas draudzes mūra baznīca.Vēstures avotos nav precīzu ziņu par pils tapšanas gadu, vien minēts fakts, ka vecā kungu māja nodegusi, un tādēļ 19. gs. otrajā pusē, ap 1865. gadu, tika uzcelta šī jaunā mūra ēka, tā varēja būt uzcelta arī agrāk un šai laikā papildināta, par ko liecina dažādas arhitektūras nianses, kas bija raksturīgas noteiktam laikam.

       1912. gadā muiža un Vārkavas pils piederējusi poļu muižniekam Benislavskim. Kad 1912. gadā Benislavskis muižu pārdeva un to iegādājās būvuzņēmējs, dzelzceļu būvētājs Krievijā un Persijā, miljonārs Dorimedonts Aļeiņikovs (1866-1919), sākās intensīva tās saimniecības attīstība – muižā ievilka elektrību, ūdensvadu, uzcēla dzirnavas, ierīkoja kokapstrādes un vilnas apstrādes darbnīcas, iekopa plašu ābeļdārzu, sāka lietot tā laika modernākās lauksaimniecības mašīnas. Īpašu vērību veltīja sugas liellopu un zirgu audzēšanai. Muižnieks plānoja uzbūvēt dzelzceļu, kas savienotu Aglonas un Nīcgales stacijas, taču kara sākums to izjauca. 1919. gadā muižu lielinieki izlaupīja un izpostīja. Muižnieks no pārdzīvojumiem saslima un 1919. gadā nomira. Apbedīts Rožkalnu pagasta Dubencas vecticībnieku kapos.

       1920. gadā Latvijas valdība muižu nacionalizē, bet 1922. gadā nodod Vārkavas 2. pamatskolas lietošanā. Vēlāk uz šīs bāzes tiek dibināta Vārkavas vidusskola, kura šai ēkā atradās līdz 1979. gadam, bet pēc tam vairākus gadus ēka tika izmantota dzīvokļiem, skolas inventāram. 2000. gadā sākās Vārkavas muižas pils atjaunošanas darbi, un 2004. gadā notika svinīga pils atklāšana, kad lielākā daļa telpu bija jau izremontētas.

       Pašlaik Vārkavas muižas pils ēkā ir izvietojusies Vārkavas apvienības pārvalde, Upmalas bibliotēka, Vārkavas novada kultūras centrs, ģimenes ārstes prakse.

       Vārkavas muižas pils ir Valsts aizsargājamo nekustamo pieminekļu sarakstā un Vārkavas parks ap pili ir dabas piemineklis.

Kontakti:

Adrese:  Skolas iela 5, Vecvārkava, Upmalas pagasts, Preiļu novads, LV-5335

Tālrunis: 27059046

Lat, lon: 56.196295, 26.514291

Galerija:

Lielais Kastīres dižozols

Lielais Kastīres dižozols

Ozolu ir samērā viegli atrast. Kā labs orientieris kalpo krucifikss ceļa malā. Aiz tā pļavas malā ir redzams arī sirmais ozols. 

Kontakti:

Liepu iela 16, Kastīre, Rušonas pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5329

Koordinātas: Lat, lon: 56.208148, 26.875294 

Galerija:

Pilišķu pilskalns

Pilišķu pilskalns

Nosaukums, tips un atradumi liecina ka „Pilišķukalns” ir viens no vecākiem pilskalniem šai apvidū.

Kontakti:

Pilskalna iela 9, Piliškas, Vārkavas pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5335

Tālr. 27059046

Koordinātas: Lat, lon: 56.216343, 26.652489

Galerija:

Vecvārkavas dižosis

Vecvārkavas dižosis

Koka apkārtmērs ir vairāk nekā 4,12 m. Dobumā sastopama īpaši aizsargājamā suga – marmora rožvabole (Liocola marmorata F.).

Kontakti:

Vecvārkava (Vārkava II), Padomes iela. 

Koordinātas:  Lat, lon:56.197168, 26.523630

 

Galerija:

Vecvārkavas dižozols

Vecvārkavas dižozols

Koka apkārtmērs ir vairāk nekā 4 m.

Kontakti:

AdresePadomes iela, Vecvārkava, Upmalas pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5335

Koordinātas: Lat, lon: 56.197083, 26.523877

 

Galerija:

Rozes kalns Vārkavas pagastā

Rozes kalns Vārkavas pagastā

Teika vēsta, ka Šusta (Šustjankas muižas) muižkunga meita Roze iemīlējusies kalpa puisī, bet precēties ar zemākas kārtas izredzēto netika atļauts un mīlestība bijusi tik stipra, ka meitene padarīja sev galu. Apglabāta kalnā, no kā arī tas ieguvis Rozes vārdu.

Kontakti:

Adrese: Ceļš Pilišķi - Zaķīši, Vārkavas pagasts

Koordinātas56.202113, 26.666436

Galerija:

Gūteņu pilskalns

Gūteņu pilskalns

Skaists, kukuļveida pilskalns ar apļveida aizsardzības sistēmu. Apdzīvots no 1. g. t. p. m. ē. vidus līdz 1. g. t. vidum. Ir daļēji postīts, jo līdz 2.pasaules karam tika apstrādāts. Tas ap 50 m garš, ap 35 m plats. No pilskalna paveras plašs skats uz ezeru. Aptuveni 20 m augsts. 

 

Kontakti:

Adrese: Aglonas pagasts, DR daļa, Gūtiņu (Guteņu, Gūteņu) ciems.

Koordinātas: Lat, Lon: 56.09898, 26.92280

Privātīpašums. Piekļūšana var būt apgrūtināta sliktā piebraucamā ceļa dēļ. Automašīnu labāk atstāt uz ceļa pie koka krusta un pēdējo km iet ar kājām. 

Galerija:

Pelēču ezera purvs

Pelēču ezera purvs

Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes informāciju, Pelēču ezera purvs ir nozīmīga pārejas purvu un slīkšņu aizsardzības vieta (kas veidojas, aizaugot Pelēču ezeram). Tajā ir retas vaskulāro augu un sūnu sugas.

Netālu atrodas viesu nams "Duni", Kalvānu pilskalns (Novoseļjes kapsēta), gar ezeru ved garo pārgājienu taka "Ezertaka". 

2022.gada vasarā pie ezera tiek izbūvētas laipas un neliels skatu tornis. 

Kontakti:

Adrese: Pelēču pagasts, atrodas šosejas Preiļi - Daugavpils (P58) malā. 

Koordinātas: 56.167036, 26.718707

Galerija:

Pakaļņa (Pakalnis) ezers

Pakaļņa (Pakalnis) ezers

Vidējais dziļums ir 4.9 metri, bet maksimālais dziļums - 11.5 metri. Ezera malā atrodas Gūteņu pilskalns (koordinātas: 56.098782, 26.922426), cauri tek Tartaks. Piemērots laivošanai un makšķerēšanai. Netālu atrodas Augškalnes katoļu baznīca. 

Kontakti:

Adrese: Aglonas pagasts

Koordinātas: 56.100649, 26.912513 

Galerija:

Gerlaks

Gerlaks

Saukts arī par Džerlaku, Gerlaka vai Gerlaku ezeru. Vidējais dziļums ir 0,9m, bet maksimālais 2,8 m. 

Kontakti:

Adrese: Rožkalnu pagasts, apgrūtināta piekļuve (koordinātas: 56.198731, 26.346502). Visvieglāk pie ezera piekļūt no Līvanu puses pa t.s. Sergunta ceļu). 

Koordinātas: 56.204007, 26.345215

Galerija:

Borkovas muižas klēts Zibergovā

Borkovas muižas klēts Zibergovā

Kādreiz kalpojusi gan par klēti, gan dzīvojamo māju.

 

Kontakti:

Adrese: Klēts, Zibergova, Vārkavas pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5337

Koordinātas: 56.262962, 26.592311

 
 

Galerija:

Pieniņu vecā (Sv. Jura) Romas katoļu koka baznīca

Pieniņu vecā (Sv. Jura) Romas katoļu koka baznīca

19.gs. 2.pusē minēts, ka koka baznīca ir sliktā stāvoklī. 1905.gadā tā tika atjaunota un tai piebūvēja sakristeju. 1933.gadā Pieniņos nodibināja no Preiļiem atsevišķu draudzi. Pēc jaunās baznīcas izbūves koka baznīcas ēka izmantota saimnieciskām vajadzībām. Zem ēkas atrodas mūra pagrabi. 

Kā norādījusi Latgales sakrālās mākslas un kultūras mantojuma pētniece R.Kaminska, tad "Pieniņu vecā baznīca ir raksturīga Latgales 19.gs. pirmās puses sakrālā koka celtne, kur tautas celtniecības paņēmieni sasaistīti ar klasiskās ordera arhitektūras formu lietojumu". 

Kontakti:

Adrese: Krustceles 1, Pieniņi, Riebiņu pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5326

Koordinātas: 56.365387, 26.722969

Ēka ir sliktā tehniskajā stāvoklī! Iekļūšana var būt bīstama dzīvībai! 

Galerija:

Sekļu pilskalns

Sekļu pilskalns

Pilskalns ir aizaudzis un daļēji nolīdzināts. Tomēr tā augšā ir viegli izejams krūmājs un daži izteiksmīgi akmeņi. Vietējie ļaudis stāsta, ka, iespējams, blakus atradusies arī kapsēta, jo ik pa laikam pļavās blakus kalnam atrod kaulus. 

Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. 

Kontakti:

Adrese: Bēšoni, Aglonas pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5304

Koordinātas: 56.102441, 27.059605

 

Galerija:

Kalvānu pilskalns

Kalvānu pilskalns

Kalns atrodas pie Pelēču un Limankas ezeriem. Lai gan ne ļoti izteikti, tomēr redzami nocietinājumu grāvji un vaļņu pazīmes. 

Kontakti:

Adrese: Kalvāni, Pelēču pag., Preiļu nov.

Koordinātas: 56.181066, 26.716851 

Galerija:

Ārdavas/Jezufinovas muiža

Ārdavas/Jezufinovas muiža

Jezufinovas muiža celta 19.gadsimtā (1860-1863), neorenesanses stilā.

Jezufinovas muiža līdz 1922. gadam piederēja muižnieku Molu dzimtai.

Muižā savas skolotājas gaitas 1906.gadā iesākusi ievērojamā Latgales kultūras darbiniece Naaizmērstule (Rozālija Tabine). Muižas saimnieks Vaclavs Mols bija izveidojis privātskolu saviem un kalpu bērniem, tajā Naaizmērstule mācīja latviešu un krievu valodu, rakstīšanu un rēķināšanu.

Jezufinovas muižā no 1922. līdz 2003. gadam bija ierīkota Ārdavas pamatskola. 1934.gadā Helena Broks (1905-1975) tika gadā tika norīkota par Jezufinovas muižas pamatskolas direktori.

Apdzīvota vieta Ārdava veidojusies ap bijušās Jezufinovas muižas centru pēc dzelzceļa līnijas atklāšanas.

Otrā pasaules kara laikā muižas ēkā atradās Vācu armijas štābs. 1840. (dažos avotos – 1842.gadā) gadā vietējie sarkanās armijas partizāni uzspridzināja vācu vilcienu, kas veda munīciju uz Rēzekni. Sprādziena rezultātā bija cilvēku upuri – bojā gāja  Mickānu ģimene: dēls žurnālists un literāts Vincents Mickāns, viņa tēvs dzelceļnieks Joahims Mickāns un māte Petronelija Mickāne (mirusi no ievainojumiem Daugavpils slimnīcā). Visa ģimene apbedīta Aglonas kapos. Sprādziena rezultātā cietuši arī muižas pamati. Veco skolas ēku, vāciešiem atkāpjoties, bija plānots uzspridzināt, jo tika atrastas pagrabā mīnas, ko uzgāja Ārdavas partizāni.

Ciems izaudzis padomju gados līdz 1975. gadam, kā Ārdavas ciema padomes centrs.

No muižas kompleksa šobrīd saglabājusies arī parks un saimniecības ēka, kur vācu laikā tika ierīkots zirgu stallis, vēlāk atradās darbnīcas un internāts.

Kontakti:

E-pasts: maija.krasna@gmail.com

ardavasmuiza@gmail.com

Galerija:

5D video ekspozīcija Preiļu pilī

5D video ekspozīcija Preiļu pilī

Preiļu pils rietumu torņa 1. stāva daļā var izbaudīt interaktīvu 5D video ekspozīciju par amatniecību Latgalē.

Interaktīvajā video ekspozīcijā tiek piedāvāti 12 stāsti (divās video īsfilmās) par pazīstamiem amatniekiem Preiļu novadā un visā Latgalē. Skatītāji var vērot, kā  amatu prasmes no pagātnes ir attīstījušās līdz mūsdienām. Ūdens smidzināšana, vējš, siltais gaiss, dūmi un smaržas, kas stāstiem caurvijas pāri, ir mazā video ceļojuma pavadoņi.

Pieteikties var zvanot pa tālruni +371 29100689, Preiļu novada TAIC

Ekspozīcija tapusi Latgales plānošanas reģiona īstenotā Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta LLI-539 “Amatu prasmes tūrisma telpā/ Tour de Crafts ietvaros. Šī projekta ietvaros Preiļu novada pašvaldība veica infrastruktūras uzlabošanas darbus Preiļu pilī, kur izremontētās telpās ir izvietota unikāla 5D ekspozīcija par amatniekiem.

Kontakti:

Adrese: Raiņa bulvāris 30, Preiļi, LV-5323

Tālr. +371 29100689

GPS: Lat: 56.2879828, Lon: 26.7295142

 

Galerija:

Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nams

Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nams

Moskvinas vecticībnieku draudze ir pazīstama kopš 17. gadsimta beigām, kad senās ticības sargi, kuri Krievijas pareizticīgo baznīcas lielās šķelšanās laikā bēga no dzimtām pusēm, atrada patvērumu Borha zemēs. Pašreizējais lūgšanu nams, kurš veltīts Dievmātes Patvērumam un Sv. Nikolajam, tika uzcelts 1877. gadā. Līdz 1940. gadam draudze bija viena no lielākajām lauku kopienām Latgalē - vairāk nekā 2 tūkstoši ticīgo.  No Moskvinas draudzes nākuši daudzi garīgie tēvi. Šeit vienmēr bija izglītoti un spēcīgi dziedātāji, kurus aicināja kalpot  Rīgas Grebesčikovas baznīcā.

Moskvinas lūgšanas nama zvanu tornī atrodas zvans ar pārsteidzošu vēsturi, zem tā skaņām laulājušies pazīstami Krievijas cilvēki - Maskavas mākslas galerijas veidotājs Pāvels Tretjakovs un mecenāts Savva Mamontovs ar savām līgavām.

Kontakti:

"Moskvina", Preiļu novads
Tel.: +371 26988969; +371 29100689

Lat: 56.3041595, Lon: 26.6427166

Galerija:

Pieniņu Jēzus sirds Romas katoļu baznīca

Pieniņu Jēzus sirds Romas katoļu baznīca

Vasaras sezonā nereti vienā dienā šajā baznīcā norit vairākas kāzas. Baznīca atrodas pie Pieniņu ezera. Turpat netālu ir ierīkota neliela peldvieta.
Pieniņos senā koka baznīca celta 1806.gadā, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām, lai gan tiek izmantota kā noliktava. Cēlis šo koka dievnamu grāfs Borhs. 1936.gadā prāvestam J.Kiseļevskim kūrija lika uzbūvēt jaunu baznīcu ezera krasta citā vietā. Baznīca tika celta no cementa ķieģeļiem ar vienu torni gotiskā stilā. 1939.gadā pabeigti galvenie būvdarbi un baznīca iesvētīta. Tā veltīta Jēzus Sirds godam un sv. Annas aizbildnībai.
Baznīcā ved trīs gala durvis: galā, labajos sānos un sakristejā. Ir trīs altāri un trīs navas. Koka griesti vidējā navā lokveidoti, bet sānu navās lēzeni. Grīda no krāsainām flīzēm. Katrā pusē ir trīs mūra pīlāri, uz ko balstās baznīcas virsbūves smagums. Lielajā altārī ir Vissv. Jēzus Sirds statuja. Statujas galva gatavota no koka, to pagatavoja kokgriezēja Subatē, bet pārējā daļa gatavota no ģipša. Sānu altāros kreisajā pusē Jaunavas Marijas Sirds statuja, bet labajā pusē sv. Jadvigas glezna. Visi trīs altāri ozolkoka, gotiskā stilā. Katrā pusē četri logi, krāsaina vitrāža. Pie ieejas kreisajā pusē baznīcas piederumu noliktava, bet labajā – trepes uz kora telpām. Ērģeļu nav, tikai harmonijs. Baznīcas fasādē ir augsts kvadrātveidīgs tornis ar zvaniem. Tornim sānos mazi tornīši ar krustiem vidū. Baznīcas dārzam apkārt koka žogs baltu ķieģeļu stabiņos. Tādi paši stabiņi pie ieejas vārtiem. Pie ieejas dārzā kreisajā pusē vecās baznīcas dzelzs krusts iemūrēts akmens pamatā. Tas ir senu amatnieku darbs.

Kontakti:

Pieniņu baznīcas māja, Pieniņi, Riebiņu pagasts, Preiļu novads
Tel.: +371 65329171, 29516867,

e-pasts: pienini21@tvnet.lv 

Lat: 56.3648866, Lon: 26.7185468

Galerija:

Riebiņu Sv. Pētera un Pāvila Romas kat.baznīca

Riebiņu Sv. Pētera un Pāvila Romas kat.baznīca

Pirmo katoļu baznīcu Riebiņos 1771. gadā uzcēla muižnieks Veisenhofs. Tā bija koka celtne ar vienu torni, no ārpuses apšūta ar dēļiem. Pēc jaunās baznīcas uzcelšanas veco, kas bija ļoti sliktā stāvoklī, nojauca. Tagadējo baznīcu uzcēla prāvesta Dominika Andrekus vadībā, baznīcas celtniecība turpinājās līdz 1907. gadam.
Tagadējo baznīcu uzcēla prāvesta Dominika Andrekus vadībā. Viņš izmantoja Nīder-muižas baznīcas celtniecības plānu, arī darbu vadītājs bija tas pats, kas cēla Nīdermuižas baznīcu. Prāvesta Andrekus vadībā baznīcas celtniecība turpinājās līdz 1907.g., bet 1908.g. 15.februārī prāvests Andrekus nomira. Viņš jaunajai baznīcai nebija paspējis salikt logus un durvis, to paveica nākošais prāvests.
Celtniecība uzsākta 1894. gadā un pabeigta 1909. gadā. Dievnams celts no šķeltiem akmeņiem. Stūros, dzegās un torņos sarkani kieģeļi. Tā atrodas Feimaņu upes krastā, pašā Riebiņu centrā. Funkcionāli risinātās askētiskās iekštelpas apvienotas ar glezniecisku, koloristiski variētu fasāžu risinājumu, kur izmantoti arī neogotikas elementi.
Riebiņu baznīca ir 15m gara un 12m plata ēka ar skārda jumtu. Tā ir trīsnavu telpa ar flīžu grīdu. Baznīcā ir elektrība. Ir apkurināma gan baznīca, gan sakristeja.

Kontakti:

Saules iela 13, Riebiņi, Preiļu novads, LV-5324

Tel. 29429028

aivarskursitis@inbox.lv

Lat: 56.3405953, Lon: 26.7983728

Svētā Mise svētdienās: 10:00. 

 

Galerija:

Rušonas Sv.Ercenģeļa Miķeļa Romas kat. baznīca

Rušonas Sv.Ercenģeļa Miķeļa Romas kat. baznīca

Pirmā zināmā Rušonas katoļu baznīca ir bijusi koka ēka, domājams, ka būvēta jau 16. gs. Rušona kādreiz bijusi apdzīvota vieta ar miestiņa tiesībām, jo caur to ir gājuši lieli satiksmes ceļi: uz Daugavpili, Dagdu, Rēzekni un citām vietām. Kad tika uzbūvēts dzelzceļš un jauns lielceļš, kas vairs nešķērsoja Rušonas miestiņu, šī apdzīvotā vieta panīka un apmēram 1870. gadā zaudēja miesta nosaukumu.
1677. gadā jezuīti ar muižkungu Sokolovsku atbalstu uzcēla Rušonā koka baznīcu. 1766. gadā iepriekšējās baznīcas vietā tika uzcelta jau trešā koka baznīca, bet 1816. gadā par Ievas Seleckas līdzekļiem tika uzcelta pašreizējā Rušonas mūra baznīca.

Kontakti:

Rušona, Rušonas pagasts, Preiļu novads, LV-5329

Tel. 22124212

Lat: 56.1861432, Lon: 26.9682966

Galerija:

Vidsmuižas Sv.Gara Romas kat.baznīca

Vidsmuižas Sv.Gara Romas kat.baznīca

Pirmā Galēnu baznīca bija celta no koka 1743.gadā. Šo baznīcu cēlis grāfs Borhs par saviem līdzekļiem. Baznīca pastāvēja vairāk nekā 160 gadu un tās lielums bija 245 m2. Jauno mūra baznīcu atļāva celt tikai vecās koka baznīcas vietā. Tāpēc to nojauca, pārcēla aiz lielceļa un tur no jauna uzbūvēja. Jaunās baznīcas celšanas laikā tā kalpoja kā pagaidu baznīca. Torņa tad vairs tai nebija, tikai galā krusts. Pēc t am, kad bija uzbūvēta jauna baznīca, šī ēka kalpoja gan kā veikala telpas, gan kā zāle kora mēģinājumiem un kā izrāžu zāle. Pēc otrā pasaules kara tajā bija veikala telpas un tā nodega 1945.gadā. Tagadējo mūra baznīcu cēla vecās koka baznīcas vietā prāvests Staņislavs Žvegzda. Viņš to uzcēla divu gadu laikā – no 1910.g. līdz 1912.g.
Tautā ir nostāsti, ka vēl pirms šīs baznīcas Galēnos, bijusi maza kapela, kas atradusies pie presbiterija dārza labajā stūrī. Pierādījumu tam trūkst. Galēnos jezuītiem bija misiju punkts, kur dažreiz noturēja dievkalpojumu Preiļu jezuīti. To apstiprina fakts, ka 1715.gadā kāds Galēnu zemnieks iet uz Preiļiem pie misionāra – jezuīta, lai rastu sev garīgu mierinājumu. Senos laikos Galēnu draudzei piederēja triju muižu ļaudis: Galēnu, Polkorones un Aleksandropoles.
Tagadējo mūra baznīcu cēla vecās koka baznīcas vietā prāvests Staņislavs Žvegzda. Viņš to uzcēla divu gadu laikā – no 1910.g. līdz 1912.g. Baznīcu ceļot, bija ļoti bargs muižnieks. Viņš pieprasīja maksu pat par ūdeni un granti, ko lietoja būvēšanai. Tāpēc ūdeni zemnieki ņēma no kāda avota un granti veda no tālienes. Līdzekļus deva paši draudzes locekļi. Lai baznīcu ātrāk uzceltu, tai grīda ir bez kāda pacēluma. Arī tāpēc, ka grants bija pie muižnieka ļoti dārgi jāpērk. Tāpat torņu būve sarauta un nav pilnīgi izveidota pēc plāna. Strādniekiem prāvests labi maksājis, tāpēc peļņas nolūkā darbos gājuši arī draudzes locekļi. Pēc baznīcas uzcelšanas prāv. S.Žvegzda izbrauca uz Lietuvu. Arī jaunā baznīca, tāpat kā vecā, ir veltīta sv.Gara godam. 1914.gadā Galēnu jauno baznīcu konsekrēja metropolīts V.Kļučinskis. Svinībās baznīcas cēlējs pr.S.Žvergzda nepiedalījās “kā persona non granta metropolita priekšā”, kaut gan bija iebraucis Galēnos.
Baznīca ir celta no šķeltiem akmeņiem ar diviem sarkanu ķieģeļu torņiem. Jumts cinka skārda ar mazu tornīti virs sakristejas. Grīda no cementa flīzēm, bet griesti no koka, loka velvē veidoti un apmesti. To smagums balstās uz mūra pīlāriem, kas baznīcu sadala trijās navās.
Baznīcā trīs altāri. Lielais altāris ir divu stāvu – augšā un apakšā. Tajā ir šādas gleznas: sv. Gara atnākšana virs apustuļiem, sv. Jāņa kristītāja un sv. Bērtuļa apustuļa. Labajā pusē sānu altārī ir Aglonas Dievmātes glezna. Tai priekša nolaižama Jaunavas Marijas debesīs uzņemtās glezna. Otrajā sānu altārī ir sv. Jura un sv. Kazimira gleznas. Visi altāri no koka. Tāpat no koka ir ambons. Presbiterija abās pusēs sakristejas. Kreisajā pusē sakristejā ieeja no ārpuses, un šī sakristeja kalpo par baznīcas lietu noliktavu. Otrajā sakristejā glabājas liturģiskās drēbes un trauki. Tie visi ir iegādāti prāvesta B.Grišāna laikā. Pēc prāvesta P.Bružas nāves draudzes nevienprātības dēļ iepriekš iegādātie aizgāja zudumā. Presbiteriju no baznīcas atdala koka dievgalds. Ir plašas kora telpas ar ērģelēm. Logu rāmji no dzelzs. Baznīcā vēl paturēti daži priekšmeti no vecās baznīcas: gleznas, lustra, procesijas krusts, ko 1907.gadā dāvinājusi Monika Apeinis. .
1920.gadā bīskaps A.Springovičs izvēlējās Galēnus par savu vasaras apmešanās vietu. Te viņš 1920. gada 29.augustā iesvētīja pirmo priesteri savā dzīvē – Antonu Oļševski.
Draudzes kapos ir apbedīti prāv. A.Punculis (kara kapos) un P.Bružas. Abiem ir kapu pieminekļi. Uz Maltas-Trūpu kapsētā ir koka kapela. Tā celta salīdzinoši nesen un ir ļoti vienkārša: ap kapu krustu ierakti 6 stabi, kas apšūti ar dēļiem. Virsū skaidu jumtiņš. Pārējos kapos nekādu kapliču nav.
Apkārt baznīcai ir zems mūra žogs ar dakstiņu jumtu. Baznīcas vārti no dzelzs, sarkanos ķieģeļu stabos. Pie presbiterija baznīcas dārza kreisajā stūrī ir no akmeņiem mūrēts zvanu tornis. Tas vēl palicis no vecās baznīcas laikiem. Zvanu tornī ir četri vara zvani. Viens no tiem 6 pudi, otrs 3 pudi un pārējie divi pus puda smagi. Lielākie atlaidu svētki ir Vasaras svētkos (40 st.), Sv. Jāņa Kristītāja un sv. Bērtuļa Ap. Dienā. 1899.gadā draudzē bija 2335 vīrieši un 2328 sievietes. 1939.gadā notika bīskapa J.Rancāna kanoniskā vizitācija. Sprediķi teica S.Vaikuļs. Zīmīgi, ka pēc bīskapa iebraukšanas, naktī lietus izskaloja pamatus goda vārtiem un tie apgāzās. Drīz pēc tam nomira prāvests P.Bružas (no 1859.g līdz 1863.g. prāvests bija S.Lupeiko un vikārs Antons Bortkevičs)

Kontakti:

Bērzu iela 2, Galēni, Preiļu novads
Tel.: +371 65329064, 29429028 (priesteris Aivars Kursītis)

Lat: 56.4773455, Lon: 26.8421784

Svētā Mise svētdienās: 13:00. 

Galerija:

Preiļu Romas katoļu baznīca

Preiļu Romas katoļu baznīca

Preiļos 1676. gadā muižkungs Borhs uzcēla nelielu koka baznīciņu un nodeva to jezuītu aprūpē.

1771. gadā vai 1772. gadā muižnieks Jāzeps Borhs uzcēla jaunu - Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas godam veltītu - baznīcu. To esot iesvētījuši dominikāņi. 1873.gadā Preiļu draudzes prāvests Jarockis bija nodomājis remontēt veco baznīcu tāpēc sasauca pagasta sanāksmi. Pagasta sanāksmē nolēma, ka nevis remontējama vecā baznīca, bet gan jāceļ jauna baznīca. Atļauja jaunas baznīcas celšanai tika saņemta 1878. gadā. Veco baznīcu nojauca, bet līdz jaunās baznīcas uzcelšanai (1886), dievkalpojumus noturēja muižas parkā, kur atradās 1817.g. grāfu Borhu būvētā kapela.

Baznīcas celtniecība tika pabeigta 1886. gadā, to iesvētīja Preiļu prāvests Pēteris Paulins Danusevičs. Tā paredzēta 1200 dievlūdzējiem. Preiļu baznīca ir 28 m gara (bez presbiterija un priekštelpas) un 31 m plata celtne ar skārda jumtu, celta no pelēkiem laukakmeņiem. Baznīcas tornis ir 30 m augsts, bet ar krustu 33,35 m.  Ap baznīcu ir dārzs, ko ieslēdz akmens mūra žogs ar skārda jumtu. Pie ieejas dievnamā ir sarkanu ķieģeļu vārti. Dārza abos stūros ir divas nelielas kapelas. Tornī atrodas trīs zvani. "Svētais Pēteris" - lielais zvans, "Svētais Francisks" - vidējais un "Svētā Terēzija" - mazais zvans. Ir ērģeles, ko 1938. gadā uzstādīja Kolbes firma. Par godu baznīcas 100 gadu jubilejai baznīcas dārzā uzstādīta Latgales mātes statuja (tēlnieks B.Buls) 1993. gadā pie baznīcas atklāts piemineklis politiski represētajiem (tēlniece Vija Dzintare).

 Mājaslapa: www.preili.lv/bazneica/divkolpuojumi.htm

Kontakti:

Tirgus laukums 11, Preiļi, LV 5301, tālr+371.65322801

muzeja tel.nr.+371 65322731

Lat: 56.294029, 26.725767

Galerija:

Preiļu vecticībnieku lūgšanu nams

Preiļu vecticībnieku lūgšanu nams

Preiļos vecticībnieku lūgšanu nams pastāvēja jau 30. gados. Atradās Raiņa bulvārī (Liepu iela). Neliels koka namiņš ar vienu torni. Piemiņai palikuši tikai vārti, jo 1962. gadā dievnamu slēdza un pēc tam nojauca.

 

 

 

 

 

 

1990. gadā Preiļu vecticībnieku draudzes priekšsēdētājs Vasilijs Hrapunovs ierosināja un arī sāka realizēt ideju par Vecticībnieku baznīcas uzcelšanu Preiļos. 1990. gadā Sankt - Pēterburgā bija pieteikts projekts un 1992. gadā jau sākās celtniecība. Projekta autors ir arhitekts P.Mirošnikovs. Vasilijs Hrapunovs organizēja ziedojumus, vadīja strādniekus, pats lika sienas un mūrēja krāsnis.
1996. gada 24. novembrī celtniecība tika pabeigta un dievnams iesvētīts. Tas celts par vietējās vecticībnieku draudzes līdzekļiem un privātajiem ziedojumiem.

 

 

Kontakti:

Adrese: Jelgavas iela 12, Preiļi, LV-5301

Lat: 56.2937496, Lon: 26.7327770

Galerija:

Jasmuižas Sv. Krusta Romas katoļu baznīca

Jasmuižas Sv. Krusta Romas katoļu baznīca

Senos laikos Jasmuižas kapos bijusi neliela koka baznīciņa. Kad tā celta, nav zināms. 1815. gadā ap šo baznīciņu muižkungs Ksaverijs Šadurskis uzcēla jaunu mūra baznīcu, veltītu Svētā Krusta paaugstināšanas godam. Baznīca bija 24 m gara, 12 m plata un 10 m augsta, tai bija taisnstūra forma. Zem lieveņa, uz sienas esot bijuši uzgleznoti Sv.Pētera un Pāvila attēli. Baznīca bijusi bez torņa. Tāda baznīca pastāvējusi līdz 1926. gadam. Prāvesta Ostrovska darbības laikā baznīcu nojauca, atstājot tikai mūrus. Lai piebūvētu kapelu, sānu sienas tika izlauztas 9 m platumā, tādejādi katrā sānā tika uzbūvēta 9 m plata un 3 m gara kapela. Arī no priekšpuses baznīca tika pagarināta par 6 metriem, virs pagarinājuma tika uzlikts neliels tornītis. Jasmuižas baznīca ir 15 m gara un 20 m plata vairāknavu krustveida telpa.

 

 

Kontakti:

Adrese: Raiņa iela 17, Aizkalne, Preiļu novads, LV-5305

Lat: 56.1991113, Lon: 26.7785320

Galerija:

Jasmuižas (Aizkalnes) pareizticīgo baznīca

Jasmuižas (Aizkalnes) pareizticīgo baznīca

Vēsturnieks S.Saharovs 1939. gadā izdotajā grāmatā "Pareizticīgo baznīcas Latgalē" atzīmējis, ka Jasmuižas pareizticīgo baznīca uzbūvēta 1904. gadā ar  muižnieka Grigorija Kuzņecova un viņa dēla Ņikitas gādību. No valsts kases saņemta palīdzība 4500 rubļu apmērā. Tā paša gada 8. jūlijā dievnams iesvētīts Jaunavas Marijas godam. Mūra celtnes izmēri 22 x 5 m, ar diviem kupoliem un zvanu torni. Uz 1938. gada 1. janvāri baznīcēnu skaits ir bijis 142 cilvēki, kas dzīvo tuvākā un tālākā apkaimē, pat līdz 20 kilometriem tālu.

Kontakti:

Aizkalnes pareizticīgo baznīca, Aizkalne, Preiļu novads, LV-5305

Lat: 56.2007647, Lon: 26.7776278

Galerija:

Nīdermuižas Romas katoļu baznīca

Nīdermuižas Romas katoļu baznīca

Pirmā Nīdermuižas baznīca bija no koka, celta 1748. gadā. 1875. gadā baznīcu paplašināja, bet 1892. gadā pilnīgi restaurēja. 1898. gadā baznīca nodega, ugunsgrēks esot izcēlies no tribuļa (kūpināmais trauks), vējam iekvēlinot tajā ogles. Lai būtu vieta, kur noturēt dievkalpojumu, līdz jaunas baznīcas uzbūvēšanai tika uzcelta neliela koka kapliča. Tā atradās aiz tagadējā baznīcas žoga ābeļu dārzā pretī presbitērijam. Nodegušās baznīcas vietā prāvests Jāzeps Andžejevskis 1901. gadā uzcēla jaunu mūra baznīcu. Baznīcas celšanai līdzekļus deva draudzes locekļi un daži labvēļi no Lietuvas un Pēterpils. Baznīcā ir ļoti skaists kokgriezumiem bagātīgi rotāts lielais altāris, kuru prāvests Andžejevskis nopirka no kādas jau slēgtas baznīcas Lietuvā. Nīdermuižas baznīca ir 16 m gara un 14 m plata vairāknavu celtne ar cementa grīdu un skārda jumtu. 1977. gadā jumts un torņi nokrāsoti ar eļļas krāsu. Ap baznīcu ir mūra žogs.
Sākotnēji draudzi apkalpoja priesteri no Daugavpils. 1727. gada 22. aprīlī Polijas karalis Augusts apstiprināja Daugavpils katoļu baznīcas privilēģijas uz Nīdermuižu, kā arī uzdeva Daugavpils draudzei Nīdermuižā uzcelt jaunu baznīcu. Nīdermuižas metriku grāmatas baznīcas arhīvā bija saglabājušās no 1744. gada. Tātad jau pirms 1748. gada te bijusi baznīca, iespējams, kāda kapela. Vēlāk šeit prāvesti strādāja patstāvīgi.
Nīdermuižas baznīca nav atradusies draudzes centrā, bet tikai 2 km no Jasmuižas katoļu draudzes robežas, tāpēc tuvāko Jasmuižas katoļu draudzes sādžu iedzīvotāji 1957. g. 17. decembrī lūdza Rīgas arhibīskapu metropolītu, lai viņus pievienotu Nīdermuižas draudzei. Motivācija bija sekojoša: līdz Jasmuižas baznīcai 13 km, bet līdz Nīdermuižas baznīcai 2 km. Arhibīskaps Antonijs Springovičs to ņēma vērā un draudzei pievienoja sešas sādžas, kopā 133 cilvēkus.

Kontakti:

Nīdermuiža, Pelēču pagasts, Preiļu novads

Lat: 56.1257017, Lon: 26.7113328

 

Galerija:

Aglonas Bazilika

Aglonas Bazilika

Aglonas bazilika ir viena no pazīstamākām svētvietām pasaulē, iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas bagātīgi dekorētas rokoko stila rotājumiem. Aglona un tās sirds nenoliedzami ir Aglonas katoļu baznīca ir Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta.

Aglonas bazilikas rašanās pirmsākumi

Publikācijas ir atrodami vairāki varianti, kuros tiek aprakstīta Aglonas bazilikas rašanās vēsturē, taču jāsaka, ka tas klasiski ir izveidojies par Latvijas nozīmīgāko katoļu garīgo centru un pasaules mēroga svētvietu, kur ik gadu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienā 15. augustā ierodas simtiem tūkstošu svētceļnieku no visas Austrumeiropas. Pēc jaunākajām zinātnieku atziņām Aglona, kā viens no baltu tautu apdzīvotiem centriem, pazīstama jau kopš 1800. – 500. gada pirms Kristus dzimšanas. Kādreiz te auga biezi egļu meži, kas kopā ar bagātīgo ezeru un upju sistēmu veidoja labvēlīgu dabisko vidi novada agrai apdzīvotībai. No egles nosaukuma Aglona arī ieguva savu vārdu (egle vietējā izrunā – agļa). Saglabājušās vēstures liecības apstiprina, ka tā jau izsenis veidojusies kā baltu cilšu – latgaļu – svētvieta. Pirmo vēstures avotos pierakstīto ziņu par Aglonu kā piederošu jau kristīgajai kultūrvidei varētu minēt 1263. gada traģiskos notikumus, kad te tika nogalināts karalis Mindaugs ar saviem diviem dēliem Rukli un Rupeiki. Līdz mūsdienām ir saglabājusies leģenda par karalieni Martu, kura it kā bijusi Madelānu pilskunga meita, bet Aglonas bazilikas apvidū Madelānu pilskalns ar senpilsētu kādreiz bija ievērojams politisks un saimniecisks centrs.

Aglonas koka dievnama iesvēte

Vēl 18. gs. sākumā vietējie latgaļi turpināja dzīvot saskaņā ar savu mitoloģisko pasaules redzējumu. 1697. gada muižture, Ieva Justīne Šostovicka, ar toreizējā Livonijas bīskapa, Nikolaja Poplavska, (1683-1709) atbalstu aicināja Viļņas dominikāņus izveidot Aglonā klosteri un draudzes skolu. 1688. gadā Aglonā ieradās Viļņas dominikāņu klostera priors tēvs Remigijs Mosokovskis. Vienā no latgaļu sakrālajiem centriem viņš izvēlējās vietu baznīcai un klosterim. Jau 1699. gadā uzkalnā pacēlās klostera ēka, bet gadu vēlāk arī pirmais vienkāršais koka dievnams. 1751. gada 10. septembrī Livonijas bīskaps Jāzeps Dominiks Puzina (1741-1752), trešo reizi apmeklējot Aglonu, iesvētīja koka baznīcu.

Mūra baznīcas izveide 18.gadsimta vidū

Kad 1699. gadā celtā vienkāršā koka baznīca gāja bojā, tās vietā 1768.-1780. gadā uzcēla mūra klostera ēku un staltu baroka stila baznīcu ar diviem 60 m augstiem torņiem. 1824. gadā dominikāņi pasūtīja klosterim līdzās esošā avota ekspertīzi. Pēterburgas Medicīnas akadēmijā veiktās analīzes liecināja, ka sēravota ūdens var kalpot medicīniskiem nolūkiem, tāpēc ātri tika uzbūvēta vienkārša slimnīca ar 10 vietām. Aglonā bija arī draudzes skola, kur bērnus pilnībā nodrošināja ar visu nepieciešamo mācībām un dzīvei. 19. gadsimta 20. gados Aglonā atklāja garīgo semināru. Iekļaujot tagadējās Latvijas teritoriju Krievijas impērijā, pret Aglonas klosteri sākās represijas, lai gan tas bija vienīgais no astoņiem Vitebskas guberņas katoļu garīgajiem ordeņiem, kuru neslēdza. Taču tā iemītniekus izdzenāja, bet klosteri pārvērta par savdabīgu cietumu – tajā ieslodzīto statusā nometināja aktīvākos un nepakļāvīgākos katoļu priesterus, kā arī tur pēdējo mājvietu rada veci un slimi garīdznieki.

Aglonas bazilika Pirmā un Otrā pasaules karu laikā un pirmās ģimnāzijas

Pirmā pasaules kara laikā Aglonas bazilikas klosterī bija gan bataljona štābs, gan lazarete, bet 1918. gadā, kad ienāca boļševiki, viņi cerēja atrast noslēpto zeltu, tāpēc demolēja klostera un bazilikas pagrabus un laupīja apbedījumus. Latvijas pirmās neatkarības laikā laikaposmā no 1918. līdz 1940. gadam Aglonā atklāja Garīgo semināru, ka bija viena no labākajām augstākās izglītības mācību iestādēm, vīriešu ģimnāziju, un vēlāk – arī sieviešu ģimnāziju. Arī padomju varas gados visiem spēkiem tika veicināta tradīciju un ticības izdeldēšana.

Aglona bazilika  - „Basilica Minoris” un pirmie svētceļojumi uz Aglonu

Atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju 1980. gadā, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra „Basilica Minoris” titulu, kas ir “mazās bazilikas” tituls, šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonas bazilikai 1989. gada 7. augustā no Rīgas uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā devās pirmais pēc 50 gadiem svētceļnieku pulciņš, kurš visu garo ceļu gāja kājām. Tajā piedalījās svētceļnieki gan no Rīgas, gan arī no visas Latvijas, kas visu pārsimts kilometru garo ceļu, veica kājām, ar dziesmām un lūgšanām. 1989. gada 15. augustā Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkos pirmo reizi pēc daudziem gadiem euharistiskā procesija notika ārpus baznīca žoga, bet dārzā pirmo reizi notika dievkalpojums latviešu valodā.

Aglonas bazilikas 15. augusta svētki.

15. augusts ir Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki – vieni no galvenajiem katoļu Baznīcas svētkiem, kas tiek svinēti par godu Jaunavai Marijai, Jēzus Kristus Mātei. Evaņģēlijā šis notikums nav aprakstīts, bet baznīcas tradīcijā ir drošas liecības par šo faktu. Aglonā šie ir galvenie gada svētki un uz tiem parasti ierodas katrs Latvijas katolis, kas vēlas kopā ar saviem ticības brāļiem svinēt svētkus Dievmātei. Šajā dienā svinīgi dievkalpojumi notiek visās Latvijas katoļu baznīcās, taču galvenā uzmanība pievērsta Aglonas bazilikai, kur atrodas Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētglezna. Šo svētku svinēšanu kā dogmu Romas pāvests Pijs IX pasludināja tikai 1950.gada 1.novembrī, lai gan svētki svinēti sen.

Leģendas par Aglonas brīnumu

 

Par Aglonu stāsta ne vienu vien brīnumu. Piemēram, kāds zemnieks Kristaps Mateisāns no Spīku ciema pāri Cirīša ezeram bija vedis uz Aglonu bērnu kristīt. Airējoties pāri ezeram, sacēlusies liela auka un viļņi sākuši svaidīt laivu, un zemnieks, valdīdams to, nav pamanījis, kā bērns iekritis ezerā. Apjautis nelaimi, Kristaps sācis skaļā balsī piesaukt Aglonas Dievmāti. Un tajā pašā brīdī bērns atradies krasta tuvumā – krastmalā esošie cilvēki to dzīvu un veselu izvilkuši no ezera.

Aglonas bazilikas Dievmātes dziedinošā ikonā

Ieejot baznīcā, kā jau tas ir ierasts, pirmais ko ierauga cilvēka acs, ir altāris ar savu krāšņo, bet tai pat laikā vienkāršo noformējumu. Taču Aglonas bazilikas aura ir tik īpaša, ka nav iespējams novērst acis no svētbildes “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte” (17. gs.), kuru atsedz tikai svinīgos gadījumos reliģisku svētku laikā. No tās plūst tik silta un tikai mātei piemītošā enerģija, ka asaras sāk neviļus tecēt un sirdī iestājas miers. Atceroties savas bērnības laikus, šķita, ka svētbilde uzrunā un virza uz labiem darbiem, pasargā, izdziedē. Varētu domāt, ka tās ir tikai bērnības atmiņas, bet nē – tā sajūta ir kolosāla, saglabājas un atdzimst ik reizi, kad Dievmātes acis no svētbildes raugās Tevī un Tu saproti, ka šajā pasaulē ir kaut kas vairāk par materiālajām vērtībām, nepadarītiem darbiem, neizteiktajiem vārdiem, un ir sajūta, ka laiks apstājas un gribas palikt tikai pie šīs ikonas, kas piepilda dvēseli un ķermeni ar fantastisku izjūtu gammu, radot cerību, ka sapņi piepildīsies.

Dominikāņu ordenis Aglonā nodibināja klosteri un gadu vēlāk uzcēla pirmo koka baznīcu. Kad 1699. gadā uzceltā baznīca nodega, tās vietā 1768. – 1780. g. uzcēla mūra klostera ēku un staltu baroka stila baznīcu ar dieviem 60 m augstiem torņiem. Aglonas bazilikas interjera apdare tapusi 18. – 19. gs. Aglonas bazilikas iekārtas priekšmeti – kancele, ērģeļu prospekts, ērģeles, biktssols, soli darināti 18. gs., sānu altāri – 19. gs. sākumā. Aglonas bazilikā glabājas plaša gleznu, skulpūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā svētbilde “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte”(17.gs.), kuru atsedz tikai svinīgos gadījumos reliģisku svētku laikā. Pastāv uzskats, ka tai piemīt dziednieciskas spējas. Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Kā liecina statistika, 2000. gadā Aglonas apmeklētāju skaits 15. augustā sasniedza 450 000.

1993. gadā Aglonas bazilikas svētvietu apmeklēja un svētīja Romas pāvests Jānis Pāvils II. Šīs vizītes dēļ tika sakopta un restaurēta Aglona (un vēl 1998. gadā turpinājās diskusijas starp valsti un Latvijas Katoļu Baznīcu par finansēm, kas tika iztērētas šim nolūkam). Tādēļ valsts pieņēma arī vairākus tiesību aktus par Aglonu, kā arī ar Baznīcu noslēdza vienošanos.

Latvijas Republikas Saeima 1995. gada 12. septembrī pieņēma likumu “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”. Likumā 1. pantā noteikts, ka Aglona ir starptautiskas nozīmes svētvieta, kas ir arī Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – Aglonas bazilika kultūras piemineklis un reliģisku svētceļojumu vieta, kā arī tas, ka Aglonas svētvieta izmantojama vienīgi reliģiska un garīga rakstura pasākumiem, kurus nosaka Latvijas Katoļu Baznīcas vadība.

Valodas: LV, RU, DE, EN

Kontakti:

Adrese: Cirīšu iela 8, Aglona, Preiļu nov., LV- 5304
Tālr.: +371 29188740, 65381109
e-pasts: abv@aglonasbazilika.lv
Mājaslapa: www.aglonasbazilika.lv

Lat, lon: 56.125295, 27.013922

Galerija:

Bērzgales “Dieva Apredzības” Romas katoļu baznīca

Bērzgales “Dieva Apredzības” Romas katoļu baznīca

Bērzgales katoļu baznīca – valsts nozīmes piemineklis – koka būve. Bērzgales baznīca pieder pie vecākajām Latgales baznīcām, kas celtas no koka. Baznīcas pamati likti 1744. g., bet beigta būvēt 1750. g., kā Dieva Aizgādības un Sv. Stefanu un Sv. Laura baznīca.

Tās celtniecību 1744. gadā ierosināja draudzes prāvests Stefans Mickevičs. Naudu un materiālos līdzekļus tai piešķīra toreizējie Rēzeknes novada muižnieki Sokolovski, bet baznīcu cēla vietējie latviešu zemnieki. Baznīcas konsekrēšanas ceremoniju 1751. gadā veica Inflantijas bīskaps Jozefs Domeniks de Kozeļevskis-Puzina, novēlēdams to Dieva Apredzības, svēto diakonu-mocekļu Stefana un Laura godam.

Apskatāmi 32 mākslas pieminekļi, tai skaitā ērģeles, kas ir vienas no vecākajām Latgalē. Bērzgales baznīca pieder pie Latgales vecākajām koka baznīcām. Tās sienas ir būvētas no tēstiem koka baļķiem. Nosaukumu baznīca ieguvusi no tuvumā esošā Bērzgales ezera. 

Baznīcas ārējais izskats laika gaitā maz mainījies. Vidusdaļā atrodas liels altāris ar skaistiem baroka kokgriezumiem.
Altārī ir divas Dievmātes gleznas.

Kontakti:

Adrese: Bērzgale, Aglonas pag., Preiļu nov., LV- 5304
Tālr.: +371 26134126
Lat, lon: 56.158720, 27.085934

Galerija:

Starodvorjes vecticībnieku lūgšanu nams

Starodvorjes vecticībnieku lūgšanu nams

Vecticībnieku kopiena Starodvorjes apkārtnē pastāv jau kopš 19.gs. 1.puses. Dievnams celts 19.gs. beigās - 20.gs. sākumā kā koka guļbūve, vēlāk apšūta ar baltiem ķieģeļiem. 

Kontakti:

Adrese: Starodvorje, Aglonas pagasts, Preiļu novads LV-5304
Tel.: +371 29118597

Koordinātas: Lat, lon: 56.147253, 27.101169

Galerija:

Arendoles Svētās Dievmātes Romas katoļu draudzes baznīca

Arendoles Svētās Dievmātes Romas katoļu draudzes baznīca

Arendoles draudze tika nodibināta tikai pēc Pirmā pasaules kara. Kalupes prāvests Vitalis Treibšo 1926.gadā draudzes vajadzībām iegādājās nopostītu mūra ēku, kas Arendoles muižā bija kalpojusi kā darbnīca galdnieku vajadzībām. Ēkai samūrēja sienas, ielika grīdu un griestus, uzbūvēja tornīti, iegādājās koka altāri ar Dievmātes un Jēzus Sirds gleznu. 1936.gada oktobrī notika Arendoles baznīcas iesvētīšana Dievmātes godam.

1966.gadā baznīcas ēka tika atņemta draudzei un izmantota laicīgām vajadzībām. 1989.gadā draudze dievnamu atguva, bet 2004.gada vasarā, pateicoties dekāna Aleksandra Madelāna rūpēm, baznīcai tika atjaunots tornis ar krustu.

Kontakti:

 Adrese: Arendole, Rožkalnu pagasts, Vārkavas novads, LV - 5335

Draudzes prāvests - Antons Aglonietis. 

Tālr.: +371 26139541 Draudzes priekšnieks - Viktors Lazdāns 

Lat: 56.150531, Lon: 26.610652

Galerija:

Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes baznīca

Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes baznīca

Vārkavā bija vecākā Daugavpils jezuītu misija. Tās iesākums bija 1718.gadā, kad grāfs Borhs uzdāvināja Vārkavas muižu Livonijas misionāru uzturēšanai. Kad šo misiju nodibināja, Dubnas krastā jau bijusi maza koka baznīciņa. Daugavpils jezuītu darbība Vārkavā izbeidzās 1803.gadā, kad ieradās pirmais prāvests Staņislavs Urbanovičs. Toreiz jau darbojās otrā no koka būvētā baznīca, kas kalpoja draudzei līdz brīdim, kad to aizveda un uzstādīja Vanagu kapos.

1873.gadā tika uzsākts darbs pie jaunās mūra baznīcas celšanas. Kā liecina akmenī iekaltais uzraksts, darbi pabeigti 1877.gadā prāvesta Andreja Čegisa vadībā. 1896.gadā baznīcu iesvētīja Mogiļevas bīskaps Albins Simons. 1922.gadā Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs baznīcu un lielo altāri konsekrēja.

Baznīca veltīta Vissvētās Trīsvienības godam, tā celta no šķeltiem akmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem stūros, dzegās un torņos. Baznīca ir 25 metrus gara un 18 metrus plata celtne ar trim altāriem, kuros atrodas skaistas svēto gleznas. Dievnamam ir arī lielas kora telpas ar ērģelēm, kas šī gadsimta sākumā nopirktas Lietuvā. Šīs ērģeles ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, pati baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Kontakti:

Adrese: Padomes iela 4, Vecvārkava, Upmalas pagasts, Preiļu novads, LV - 5335

Tālr.: +371 29443794 - Vārkavas draudzes priekšsēdētāja Aija Bitinas

Lat: 56.196961, Lon: 26.522616

Galerija:

Vanagu Svētās Annas Romas katoļu draudzes baznīca

Vanagu Svētās Annas Romas katoļu draudzes baznīca

Pēc Rīgas bīskapijas atjaunošanas 1918.gadā no daļas Līvānu un Vārkavas draudžu tika nodibināta Vanagu draudze. Tā Vanagu kapu kapliča kļuva par draudzes baznīcu. 1933.gadā tika pieņemts lēmums sākt jaunas baznīcas būvi. Jau 1934.gadā Līvānu dekāns Staņislavs Vaikuļs iesvētīja baznīcas pamatus. Pēc diviem gadiem bīskaps Jāzeps Rancāns konsekrēja jauno Vanagu baznīcu. Interesanti, ka jauno baznīcu cēla apkārt vecajai koka baznīcai. Dievnama lielajā altārī ir Dievmātes glezna, kā arī Svētā Jāņa Kristītāja un Svētās Annas gleznas. Visi trīs altāri veidoti pēc Subates baznīcas altāru parauga, jo draudzes prāvests Leons Garška, kas vadīja celtniecības darbus, bija cēlies no Subates draudzes.

 

Vanagu sv. Annas jaunie un vecie kapi

Šajos kapos, gan vecajos, gan jaunajos, ir apglabātas Vanagu pagastam nozīmīgas personības - Jānis Staris, priesteris Pēteris Onckuls, piemineklis Antona Juhņeviča piemiņai un arī Nacionālo partizānu piemiņai. Abi kapi ir kā vēstures atspoguļojums, kas ļauj ieskatīties pagasta vēsturē.

Kontakti:

 Adrese: Vanagi, Upmalas pagasts, Preiļu novads, LV - 5316

Tālr.: +371 29122201 - Vanagu draudzes prāvests ir Vilhelms Bēķis

Tālr.: +371 29230560 - Jānis Skutelis

Tālr.: +371 22107065 Pauls Vaivods

Vanagu sv. Annas baznīcas koordinātas: Lat: 56.288146, Lon: 26.372729

Vanagu vecie kapi: Lat: 56.288234, lon: 26.371645

Vanagu jaunie kapi: Lat: 56.286113, lon: 26.372187

Galerija:

Augšmuktu krucifikss

Augšmuktu krucifikss

Vēsturiskais Augšmuktu krucifikss gājis bojā 20. gs. 70. gados, taisnojot ceļu. Tā vietā uzstādīts balts koka krucifikss, kurš pēc sava laika nokalpošanas, nomainīts ar baltu metāla krucifiksu.

Kontakti:

AdreseAugšmukti, Rožkalnu pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5325

Koordinātas: 56.267923, 26.368148 

Galerija:

Mežareju krucifikss

Mežareju krucifikss

Ir viens no krāšņākajiem krucifiksiem Vārkavas pusē. Izgatavots pēc prāvesta Staņislava Milaseviča izstrādātā parauga. Vietējās nozīmes kultūrvēstures piemineklis.

Kontakti:

AdreseMežarejas, Upmalas pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5335

Koordinātas56.200706, 26.533635

 

Galerija:

Sollomina muižas krucifikss pie lauku mājām "Upenītes"

Sollomina muižas krucifikss pie lauku mājām "Upenītes"

Atrodas ceļa malā pretī lauku mājām "Upenītes". 21.gs. sākumā radās ideja izveidot 14 krucifiksu ceļu no Višķiem līdz Aglonai, jo augustā tieši pa šo ceļu uz Aglonu dodas daudz svētceļnieku. Vietām krucifiksi tika atjaunoti, citviet uzstādi jauni. Šis krucifikss atrodas senās mājvietas vietā, iesvētījis priesteris J.Stepiņš. 

Kontakti:

Adrese: Sollomina muiža, Aglonas pagasts, ceļš uz Višķiem, 1.5 km no Aglonas. 

Koordinātas: Lat, lon: 56.116976, 26.991171 

Galerija:

Lomu vecticībnieku lūgšanu nams

Lomu vecticībnieku lūgšanu nams

Lomu vecticībnieku draudze ir viena no vecākajām vecticībnieku draudzēm Latvijas teritorijā. Draudze izveidota 1673.-1675.gadā. Lomu vecticībnieku lūgšanu nams uzcelts 20.gadsimta sākumā (par to kalpo 1919.gadā pārbūvēta privātmāja). Lomu vecticībnieku draudze bija viena no lielākajām tagadējā Preiļu novadā. 

Kā minējusi sakrālās mākslas un kultūras mantojuma pētniece A.Bistere, tad Lomu dievnamā ļoti neparastā vietā novietots skandenis (pilda zvana funkcijas). Lomos šī dzelzs sliede atrodas pie ieejas fasādes zelmenī, kur atrodas arī mazs balkoniņš. Šāds novietojums ir unikāls starp visiem vecticībnieku lūgšanu namiem Latvijā. 

Kontakti:

Adrese: Vecticībnieku iela 7, Lomi-Bortnieki, Galēnu pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5311

Koordinātas: 56.429156, 26.885347

Galerija:

Makarovkas vecticībnieku lūgšanu nams

Makarovkas vecticībnieku lūgšanu nams

Uzcelta 1905.gadā pēc vietējās vecticībnieku kopienas sašķelšanās 1901.gadā. Projekta autors - Rēzeknes pilsētas mērnieks N.Sergejevs. 1937.gadā cietusi no apzagšanas. Dievnama ikonu kolekcija laika gaidā ir zudusi...

Kontakti:

Adrese: Makarovka, Galēnu pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5311

Koordinātas: 56.423579, 26.859099 

Galerija:

Skangeļu vecticībnieku lūgšananu nams

Skangeļu vecticībnieku lūgšananu nams

Atrodas netālu no Riebiņiem. Lūgšanu nams vairākkārt cietis no zagļiem. Izzagtas svētbildes un vara krusti. Celts laika posmā no 1932. - 1939.gadam. Projekta autors - Rēzeknes arhitekts Pāvels Pavlovs. Skangeļu vecticībnieku kopiena oficiāli reģistrēta 1907.gadā, taču pastāv ticamas ziņas par kopienas esamību jau kopš 18.gs. 2.puses. Dievnamam apkārt ir žogs, taču ir iespējams ieiet tā teritorijā. Uz vārtiem redzams gada skaitlis "1948". 

Kontakti:

Adrese: Skangeļi, Riebiņu pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5326

Koordinātas: 56.340666, 26.821511

Galerija:

Kostigu (Kostigovas) vecticībnieku lūgšanu nams

Kostigu (Kostigovas) vecticībnieku lūgšanu nams

Draudze un lūgšanu nams radies 19.gs. 70.gados, kad Skangeļu kopienas garīgajam tēvam S.Sineļņikovam radās nesaprašanās ar esošo draudzi. Pašreizējais lūgšanu nams uzcelts 1921.gadā. Uz masīvajiem vārtiem atrodams gada skaitlis "1938". Blakus lūgšanu namam kokos ierīkots arī skandenis (metāla sliede). Teritorija iežogota, taču ir pieejama. 

Blakus lūgšanu namam atrodas kapi. 

Kontakti:

Adrese: Kostigi, Silajāņu pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5330

Adrese: 56.369838, 26.862262

Galerija:

Tišas (Tišinas, Cišas) vecticībnieku lūgšanu nams

Tišas (Tišinas, Cišas) vecticībnieku lūgšanu nams

Celts 1880.gadā kā koka guļbūves nams. Netālu atrodas arī Tišas kapsēta un Salmeja ezera skatu tornis ar atpūtas vietu. 

Kontakti:

Adrese: Tiša, Rušonas pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5329

Koordinātas: 56.296332, 26.875697

Apgūtināta piekļuve! Lūdzu pie lūgšanu nama iet tikai pa norādīto ceļu gar privātīpašumu robežām! 

Galerija:

Riebiņu Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca

Riebiņu Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca

Ēka pārstāv Austrumlatvijā izplatītu koka pareizticīgo dievnamu tipu, kam raksturīgs garenvirzienā izstiepts plānojums un ēkas galvenā dominante - zvanu tornis, kas paceļas virs ieejas baznīcā. Baznīcas ēku sedz četrslīpju (centrālajā daļā) un divslīpju (lūgšanu telpas ieejas daļā, altārdaļā) skārda jumts. Tā ir salīdzinoši bagātīgi dekorēta. Dievnama ikonu kolekciju savulaik veidoja 19. gadsimta - 20. gadsimta sākumā gleznotas ikonas, kuru ievērojams skaits ir izzagts.

Kontakti:

Lauku iela 2A, Riebiņi, Riebiņu pag., Preiļu nov., Latvija, LV-5326

Galerija:

Ceļmalas kapela

Ceļmalas kapela

Iesvētīta 2007.gada 15.aprīlī. Iesvētīja katoļu priesteris Jānis Stepiņš. Kapelas būvniecības ideja radās fotogrāfam Igoram Pličam Kanādas apmeklējuma laikā, redzot ceļmalas kapelas. Dievnams pieejams ikvienam. 

Kontakti:

Adrese: Raiņa bulvāris 7A, Preiļi, Preiļu nov., Latvija, LV-5301

Koordinātas: 56.292212, 26.726287

Ikdienā dievnams ir slēgts. Lai apskatītu, lūdzu, sazināties ar Igoru Pliču, tālr. Tel. +371 29121689. 

Galerija:

Dzejnieka un filozofa Roberta Mūka muzejs

Dzejnieka un filozofa Roberta Mūka muzejs

Roberta Mūka muzejs Galēnos

Skolas iela 11C, Galēni, Preiļu novads, LV-5311

Tel,: +371 25925621

E-pasts: rmmg@inbox.lv

Facebook: @mukamuzejs

Instagram: roberta_muka_muzejs

Ieeja par brīvu

Valodas ekskursijām: latviešu, angļu, krievu

Darba laiks:  Pirmdiena-Piektdiena 9.00-17.00

Ārpus darba laika tikai ar pieteikšanos, zvanot

 

Muzejs ir veltīts filozofam un dzejniekam Robertam Mūkam (Avenam) (1923-2006). Pēc Roberta Mūka aiziešanas viņsaulē tika saņemts bagātīgs atraitnes Elzas Avenas dāvinājums Galēnu pamatskolai ar novēlējumu ierīkot muzeju filozofam un dzejniekam Robertam Mūkam Galēnos. Sākumā dāvinājums tika izstādīts Galēnu kultūras nama mazajā zālē. Vēlāk, 2007. gadā, Galēnos, Skolas ielā 11c tika atklāta Roberta Mūka Piemiņas istaba. Taču jau kopš 2014. gada Roberta Mūka muzejs Galēnos Skolas ielā 11C darbojas kā akreditēts muzejs.

Muzeja ekspozīcija veidota cenšoties to pietuvināt tam, kā izskatījās filozofa pēdējā dzīvesvietā Rīgā. Apmeklējot muzeju, var sajust īpašu auru un muzejā jūtama paša filozofa klātbūtne.

 

Muzejā var iepazīties ar:

  • Roberta Mūka personīgo bibliotēku;
  • filozofa izdotajiem darbiem un rokrakstu kolekciju;
  • filozofa pīpju, fotogrāfiju, piemiņas lietu kolekcijām;
  • filozofam piešķirtajiem apbalvojumiem;
  • izstādi par trimdas latviešu literātu un mākslinieku kopu “Elles ķēķis”, kurā Roberts Mūks bija aktīvs biedrs;

 

Roberta mūka muzejā Galēnos regulāri tiek rīkotas mākslas, amatniecības un tematiskās izstādes.

 

Galēnos, ir iespēja apskatīt:

  • Roberta Mūka kapu ar tēlnieces Māras Kalniņas veidoto kapakmeni, kur akmenī izcirstais telpiskais krusts simbolizē dižā domātāja šķelto dzīvi: dzimtenē – trimdā, ieguvumos – zaudējumos, ticībā – bezcerībā;
  • filozofa dzimto māju, kur Roberts Mūks aizvadījis savas dzīves pirmos gadus;
  • Filozofijas taku Galēnu parkā – takā izvietotas skulptūras – Roberta Mūka dzejas simboli (pirms tam noteikti palūdz muzeja darbiniekam bezmaksas ceļvedi).

 

CILVĒKS – OLIS

Viņam bija apnicis meklēt

citas esības dimensijas,

Apnicis jautāt: kāpēc, no kurienes

uz kurieni…

Viņš saruka par tādu kā porainu oli

okeāna krastā,

Lai veltos pa vējam, pēc viļņu iegribām,

Lai būtu redzama saite starp mieru un kustību.

Tā viņš tur palika –

kopā ar pārējiem oļiem,

Pusdzīvs, pusnedzīvs,

atgriezies savā elementā –

Nešaubīgā ticībā nicības drošajam solim.

/Roberts Mūks/

 

Kontakti:

Skolas iela 11c, Galēni, Preiļu nov., LV-5311
Tel.: +371 25925621

E-pasts: rmmg@preili.lv

Lat, lon: 56.4752274, 26.8435269

Galerija:

Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija

Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija

Šeit jūs varat apskatīt mākslinieces Vladlenas fantāzijas un roku darba rezultātu. Mājas pagalmā skatieniem atklājas  pilis miniatūrā ar grezniem tornīšiem, tiltiņiem, ūdensdzirnavām. Apmeklētāji labprāt fotografējas uz piļu fona. Lai fotogrāfijas taptu vēl romantiskākas, Vladlena ar domubiedriem uzšuvusi senlaicīgus tērpus( vairāk kā 500) gan pieaugušajiem, gan bērniem. Mājas pagalms papildināts ar daudziem senlaicīgiem elementiem.
Leļļu galerijā katram ienācējam paveras pasaku un fantāzijas pasaule, kurā galvenās darbojošās personas ir mākslinieces darinātās lelles. Kompozīciju spektrs galerijā ir visaptverošs, šķiet, nekas nav gājis secen autores acīm.

Kontakti:

Adrese: Daugavpils iela 21, Preiļi, LV-5301
Tel.: +371 26423837
www.lellukaralvalsts.lv
Vēlama iepriekšēja pieteikšanās sakarā ar noslodzi!

Lat: 56.2920290, Lon: 26.7248134

Galerija:

Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Muzeja misija ir celt iedzīvotāju pašapziņu, popularizējot novadā dzīvojošo iepriekšējo paaudžu radītās un laikmeta jaunradītās materiālās un nemateriālās vērtības ar atbilstošu kolekciju, ekspozīciju, izstāžu un izglītojošo pasākumu veidošanu. Muzeja krājumā ir 20 000 vienības. Tas atspoguļo novada vēsturi, saimniecisko, izglītības un kultūras attīstību, ievērojamu personību lomu dažādos novada un valsts vēstures notikumos. Pamatkolekcijās ir  Polikarpa Čerņavska keramika un Preiļu keramiķu kopas darbi, vizuālā māksla, tekstīlijas, etnogrāfijas priekšmeti, fotomateriāli, dokumenti, Latgales mākslinieku gleznas un grafikas.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā:

Polikarpa Čerņavska keramikas mājā pamatekspozīcijas MŪŽS VIRPAS APĻOTS kopīgais vēstījums ir sirsnīgs stāsts, veltīts Silajāņu keramikas meistaram Polikarpam Čerņavskim (1923-1997). Tā saturu palīdz atklāt muzeja krājuma kolekciju priekšmeti: podnieka virpas, darbarīki un krāšņie keramikas izstrādājumi.

Talsu iela 21

Iepriekšēja pieteikšanās. Tālr. +371 29429630, +371 65322731 E-pasts:cencers@inbox.lv

 

Pamatekspozīciju  Muzeja stāsti Latvijai veido deviņi atsevišķi stāsti par Preiļu kā apdzīvotas vietas vēsturisko ainu no senākajiem laikiem līdz mūsdienām. Ekspozīcijā caur Preiļu novada vēstures materiālajām liecībām un cilvēku dzīvesstāstiem tiek atspoguļoti Latgales pagātnē zīmīgi notikumi, kas ir veidojuši šodienas Latvijas cilvēka dzīves uztveri un viņa vērtības. Ekspozīciju veido deviņi atsevišķi un dizainā atšķirīgi stāsti, kuri kopumā sniedz informāciju par Preiļu zemes  veidošanos un attīstību no vēlā dzelzs laikmeta līdz mūsdienām: Bagātā latgaliete, Muižnieku laikmets, Mana vectēva dzīve vecajā līdumā, Kalējs kala, Latgales brīvības ceļš, Preiļu tirgū, Karoga stāsts, Kas tas ir – kolhozs, Brīvība ielās. 

Pateicoties izmantotajiem moderno tehnoloģiju risinājumiem, ekspozīcijas sadaļā “Mana vectēva dzīve vecajā līdumā…” apmeklētājiem ir iespēja iepazīt un arī izjust Latgales zemnieku dzīvi un sadzīvi ne tikai apskatot vēstures materiālās liecības, bet arī ar vizuālo efektu, attēlu un skaņu projekciju palīdzību. Centrālais priekšmets ir uz rotējoša pamata novietotais keramiķa Antona Ušpeļa (1944–2015) darinātais māla trauks ar septiņām cilnī veidotām zemnieka darba dzīves rituma ainām. Visas cilnī veidotās ainas tiek projicētas uz ekrāna un papildinātas ar zemnieku dzīves darba ainu vizuālajām projekcijām no Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja fotogrāfiju kolekcijām. Apmeklētāju uzmanību īpaši piesaista vizuālās komunikācijas risinājums “Zelta graudi”, kas atspoguļo smagā zemnieka darba galarezultātu – no griestu stūrī novietotām graudu uzglabājamām vācelēm uz dzirnakmeņa birst “zelta” labības graudi.

Ekspozīcijā “Muzeja stāsti Latvijai” atspoguļotos stāstus paredzēts laika gaitā papildināt ar jaunām tematiskajām šķautnēm, tostarp izmantojot moderno tehnoloģiju risinājumus. Tādā veidā izstāde nebūs statiska un pastāvīga, bet gan atjaunojama un uzlabojama.

Raiņa bulvāris 28, Tālr. +371 65322731

 

Ieejas maksa:

Skolēniem – 0,50 eiro,

Pieaugušajiem – 1,00 eiro.

Ekspozīcijas “Muzeja stāsti Latvijai” apskate sestdienās, svētdienās pēc iepriekšējas pieteikšanās pa tālr. 65322731.

 

1817. gadā uzbūvētajā un 2006. gadā renovētajā muižnieku Borhu kapelā apskatāmas Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidotās itāļu renesanses gleznotāju darbu reprodukcijas un tēlnieces Ēvī Upenieces skulptūras.

Raiņa bulvāris 23, Tālr. +371 65322731

 

Atklātajā mācību krātuvē Mārga iepazīstina ar 19. gs. sadzīves un iedzīves priekšmetiem, palīdz izzināt pūra lādes saturu.

A.Paulāna iela 4, Tālr. +371 65322731

 

Muzejs piedāvā ekskursijas:

* Pa Preiļu parku,

* Uz 19. gs ebreju kapsētu, Holokausta upuru memoriālu un pieminekli ebreju kopienai Preiļos

 

Muzeja darba laiks:

No novembra līdz aprīlim:

Otrdiena – piektdiena plkst. 11.00 – 18.00

Sestdiena plkst. 10.00 – 16.00

Svētdiena, pirmdiena brīva

 

 

No maija līdz oktobrim:

Pirmdiena – piektdiena plkst. 11.00 – 18.00

Sestdiena, svētdiena 12.00 – 18.00.

Kontakti:

Raiņa bulvāris 28, Preiļi, Preiļi novads LV-5301

tel.: +371 65322731, 25640398
www.preili.lv
e-pasts: muzejs@preili.lv

Lat: 56.2894974, Lon: 26.7257417

Galerija:

Raiņa muzejs "Jasmuiža"

Raiņa muzejs "Jasmuiža"

Raiņa muzejs „Jasmuiža” atrodas Latgales viducī, klusā lauku nostūrī, nelielās Jašas upītes krastā. Muzejs izvietojies trīs rekonstruētajās un atjaunotajās senās Jasmuižas muižas ēkās. Ceturtā muzeja ēka ir Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna 1999. gadā rekonstruētā darbnīca – ceplis. Muzeja ēkas kopā ar brīvdabas estrādi un vairāk nekā 5 hektārus lielo teritoriju un parku veido kompleksu, kas ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.
„Jasmuiža” ir vienīgais Raiņa muzejs Latgalē. Tas atvērts 1964. gada 16. augustā. Starp citiem dzejnieka piemiņai veltītajiem muzejiem „Jasmuiža” īpaša ar to, ka tā ir viņa “jaunu dienu zeme”. Šeit no 1883. gada līdz 1891. gadam topošais dzejnieks pavadīja savus ģimnāzijas un universitātes brīvlaikus, jo šai laikā muižu nomāja un tajā saimniekoja Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns.
“Jasmuiža” ir arī jaunības romantikai un mīlestībai veltīts muzejs, jo tieši šeit Rainis izjutis pirmās apzinātās romantiskas jūtas. Šo jūtu objekts bija kalpone Tekla, kuru viņš regulāri pieminējis savā dienasgrāmatā, piemēram: “Teklīte bija ienākusi, mīlīga, kairinoša, es nekā (..) Nu es manu drusciņ spēka, nožēloju, ka ar Teklīti nekā nedarīju, un tik, kad viņa aizgāja, fantazēju.”
Raiņa muzejs “Jasmuiža” rekonstruētajā muižas pārvaldnieka mājā apmeklētājiem piedāvā ekspozīciju par dzejnieka ģimnāzijas un studiju gadiem. Pirms vairāk nekā 30 gadiem atjaunotajā muižas govju kūtī tika izveidota izstāžu zāle, kur šobrīd aplūkojama plaša Latgales keramikas izstāde, kurā eksponēti vairāk nekā 200 novada podnieku darinātie saimniecības trauki un dekoratīvā keramika, bet Andreja Paulāna darbnīcā – ceplī iespējams iepazīties ar vidi, kādā dzīvojuši un strādājuši Latgales keramiķi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā.
Muzejā notiek sezonas atklāšanas sarīkojumi, keramikas cepļa kurināšanas un atvēršanas pasākumi, ikgadējie Dzejas dienu sarīkojumi.
P.S. Muzeja teritorijā ir divi tiltiņi, pa kuriem ejot, var iedomāties vēlēšanos, kas noteikti piepildīsies, kā arī lielās šūpoles, kur izšūpoties pašiem un izšūpināt bērnus vai mīļoto cilvēku.

Patstāvīgais piedāvājums:
Ekspozīcija „Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi”
Izstāde „Latgales keramika”
Andreja Paulāna keramikas darbnīca – ceplis
Raiņa muzeja „Jasmuiža” videohronika
Uzveduma „Kōzys Jōsmuižā” (2005. gads) videoieraksts
Īpaša programma jaunlaulātajiem un viņu kāzu viesiem
Muzejpedagoģiskas programmas:
Rainis un daba. Zāļu tējas (2.–9. klašu skolēniem)
Rainis un latgaliešu folklora, latgaliešu valoda (4.–12. klašu skolēniem)
Sieru sēju, sviestu kūlu jeb Piena diena Jasmuižā (visām vecuma grupām)
Interaktīva karaoke programma „Latgaliešu kāzu tradīcijas, kāzu un apdziedāšanās dziesmas” (visām vecuma grupām)
Zāļu tēju degustācija muzeja lievenī
 

Kontakti:

Aizkalne, Aizkalnes pagasts, Preiļu novads, LV-5305
Tel.: +371 65329313, 29487589
jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Lat: 56.2022475, Lon: 26.7857574

Galerija:

Igora Pliča senlietu kolekcija un fotogrāfijas muzejs

Igora Pliča senlietu kolekcija un fotogrāfijas muzejs

Mājas dārzā apskatāms arī mazākais dievnams Latvijā, kurā vienlaicīgi var uzturēties aptuveni 10 cilvēki.

Kontakti:

Adrese: Raiņa bulvāris 9, Preiļi, LV-5301
Tel.: +371 29121689

Lat: 56.2920782, Lon: 26.7266594

Galerija:

Nester Custom Design art gallery

Nester Custom Design art gallery

Metāla autormākslas galerija, veidota pamatojoties uz nelietderīgajiem detaļām un
pateicoties kreatīvam dzīves veidam, labai gaumei un formas izjūtai.
Mēs veidojam nestandartus interjerus, vadam ekskursijas un meistarklases.
Organizējam FOTO un VIDEO ART telpas skatītāju baudai.

Mākslas galerijā atrodas izstāžu zāles, mākslas kafejnīca, brenda veikals.
Apmeklējot NESTER CUSTOM saņem daudz pozitīvu emociju, uzlādējies ar kreativitāti, 
iedvesmojies no eksponātiem un mūsu veidota dizaina.

Ir iespēja rezervēt apmeklējumu un iegādāties mūsu brenda preces mūsu mājaslapā https://nester-custom.com/.

Kontakti:

Adrese: A.Upīša iela 20,Preiļi

https://nester-custom.com/

e-pasts:  nester.custom@gmail.com

Facebook: https://www.facebook.com/nestercustom/

Tel.:  +371 29516450 (Alīna); +371 29478483 (Aleksandrs)

Lat: 56.2804866, Lon: 26.7186191 

Galerija:

Kaķu sēta

Kaķu sēta

“Kaķu sēta”  ir vieta, kur apskatāmi daudzi simti dažādi kaķu suvenīri. Kaķi te ir visur – atklātnēs, gleznās, uz traukiem, apģērbā u.c.  Tie ir no māla, metāla, porcelāna, stikla… Te patiks ne vien kaķu mīļiem! Saimniece, kas ikdienā ir ļoti pozitīva, dzīvespriecīga un radoša personība, viesiem piedāvās arī dažādas meistarklases un darbošanos. Ēkas pirmajā stāvā iekārtota ērta un interesanta bērnu atpūtas istaba un ballīšu svinību vieta, ko noteikti novērtēs vietējie iedzīvotāji, jo līdz šim šādas vietas pilsētā vēl nebija. Un, kā saka pati Jeļena, ēkas iekārtošanas laikā interesi par to sākuši izrādīt arī īstie kaķi. Kaķu kolekcijas apskate un bērnu atpūtas telpas izmantošana iepriekš jāpiesaka pa tel. 26896266 vai 29347220.

Kontakti:

Daugavpils iela 31, Preiļi

Tel.: +371 26896266; +371 29347220

e-pasts: lena.k@inbox.lv

Lat 56.291063, Lon 26.723755

Galerija:

Aglonas Maizes muzejs

Aglonas Maizes muzejs

Turpat atrodas arī maizes ceptuve un veikals, kurā iespējams iegādāties svaigi ceptu Aglonas maizīti un konditorijas izstrādājumus.

Veikalā var nopirkt arī vietējo amatnieku darbus. Katrs no tiem ir īpašs, rokām darināts.

Maizes veikaliņa darba laiks no 9:00-16:00

Maizes muzeja ekskursiju jāpiesaka iepriekš. Maizes muzejā apmeklētājus uzņem pati saimniece latgaliešu tautas tērpā, ar latgaliešu tautas dziesmām un latgalisku uzrunu. Ciemiņu uzņemšanai sagatavots teatralizēts uzvedums, tā autore ir pati Vija Kudiņa. Muzejā deg sveces, uz galda māla krūzēs kūp zāļu tēja, uz linu galdauta smaržo rudzu maize.

Valodas: LV, RU, DE, EN

Kontakti:

Adrese: Daugavpils 7, Aglona, Preiļu novads, LV- 5304
Tālrunis: +371 26461917;
Fakss: +371 65321905
e-pasts: maizesmuzejs@inbox.lv
Mājaslapa: www.aglonasmaize.viss.lv

Lat: 56.133373, Lon: 27.001991

Galerija:

Pasta un informācijas muzejs

Pasta un informācijas muzejs

Aglonā nav novadpētniecības muzeja, tāpēc muzeja veidotāji Elizabete Viļuma – Gražule un Arturs Gražulis centās vienā muzejā apvienot trīs saturiskus pavedienus – caur pasta attīstības vēsturi apmeklētāji varēs iepazīties ar interesantāko Aglonas vēsturē, kā arī pārdomāt par Dieva klātesamību un viņa slepenajiem informācijas šifrējumiem.

Muzeja klāstā ir plašas vēstures mantiskās liecības – būs apskatāma gan pirmā pasaules pastmarka – melnais penijs, gan kolekcija – 150 gadu ilgais pastmarkas stāsts Latvijas teritorijā.

Apmeklētāji varēs iepazīties ar stāstu, ko Somersētā (Aglonā) skolas gados darīja pašreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kā pasaulē  īsti  darbojās bišu pasts. Drosmīgie varēs pastāvēt uz tehnoloģiju zārka stikla vāka un pārdomāt, ko cilvēks ar Dieva gribu ir radījis, lai paātrinātu informācijas nodošanu.

Tas būs ceļojums no bungu telegrāfa laikiem līdz pat mūsdienām. Ejot pa pasta attīstības ceļu, tiks šķirstītas arī interesantākās Latvijas vēstures lapaspuses. Tiem, kuriem patīk ceļot laikā – laipni aicināti Aglonā – Pasta un informācijas muzejā.

Valodas: LV, RU, ENG

Kontakti:

Adrese: Kalna iela 12, Aglona, Preiļu nov., LV- 5304
Tālr.: +371 27068443, 28341762

e-pasts: pastamuzejsaglona@inbox.lv

Lat, lon: 56.122792, 27.016121

Galerija:

WW2 - 2. pasaules kara ekspozīcija

WW2 - 2. pasaules kara ekspozīcija

 WW2 – 2. pasaules kara ekspozīcija Aglonā jeb kara muzejs izveidots 2008.gadā.

Apmeklētāju skaits pa šiem gadiem bijis vēra ņemams, jo 2. Pasaules kara tēma turpina dzīvot. Varētu teikt, ka tā kļūst arvien aktuālāka, gan medijos, gan politikā kā tādā.

Starp apmeklētājiem ir bijuši gandrīz visu valstu pilsoņi. Aktivizējies ir Krievijas tūristu skaits, arī vācu tūristi ir kļuvuši daudz drosmīgāki.

Ciemojušies arī lielvalstu vēstnieki, politiķi, aktieri un nopietni vēsturnieki.
Kolekcija tiek nepārtraukti papildināta, un tie, kuri apmeklēja muzeju pirmajā gadā, šodien ieraudzītu daudz lielāku un plašāku ekspozīciju, kā arī 2. pasaules kara ieročus. Četru gadu laikā ir daudz lasīts, runāts ar to gadu gājuma cilvēkiem un kara veterāniem.

WW2 – 2. pasaules kara ekspozīcijas pastāvēšanas laikā apmeklētāju loks ir bijis diezgan raibs, starp tiem ir bijuši gan vēsturi zinoši cilvēki, gan tādi, kuri nesaprot, kas īsti ir bijis 2. pasaules karš. Zinošākie skolēnu vidū ir krievu tautības bērni, bet, protams, arī latvieši zina daudz. Skolās vajadzētu padziļinātāk mācīt vēsturi, jo tā ir ļoti svarīga. Uzskatu, ka šodien jauniešiem ir jāizprot daudzas lietas, kuras risinājās tajos, ne tik senajos 30.-40.gados, jo izpētot šo periodu var savilkt paralēles ar šodienu un rītdienu.

Ir viegli nosodīt to laiku karavīru, karojošo vienā vai otrā pusē, kad skaties uz to vienā plaknē, bet tā brīža izvēle balstījās uz to, kura no varām uz to brīdi ienāca tavā sādžā vai pilsētā, un bailes par savu un savas ģimenes dzīvību.

 

To, un daudz ko citu cenšos stāstīt jauniešiem, neatkarīgi no tautības par WW2 – 2. pasaules kara ekspozīciju un 2. pasaules kara ieročiem.

Daudzi apmeklētāji ir pārsteigti par to laiku tehnoloģijām, jo netic, ka tādas jau bija.
Savukārt man ir liels prieks aizraut cilvēkus ar savu stāstījumu, īpaši tos, kuri jau pie durvīm pasaka, ka tas mani neinteresē!

Muzeja kodols ir ieroči, kas piedalījās 2. pasaules kara konfliktā. Ir apskatāmas arī formas, munīcija, sadzīves priekšmet, lidmašīnu atlūzas utt. Kā visdārgākā un unikālākā ir feldpost (karalauka) vēstuļu sarakste starp oberleitenantu Augustu un viņa mīļoto Martu 5 kara gadu garumā. Dialogs vēstulēs starp diviem viens otru mīlošiem cilvēkiem ar laimīgām beigām. Fonā var skatīt to laiku hroniku. Ekspedīcija nav politizēta, bet gan vienlīdzīgi sadala abas karojošās puses. Šeit nav ne labo, ne slikto, varbūt tāpēc ir viegli skatāma un patīk apmeklētājiem.

2. pasaules karš bija visnežēlīgākais konflikts cilvēces vēsturē, kurā gāja bojā desmitiem miljonu cilvēku. Pār tautām valdīja nežēlīgi un ambiciozi vadoņi. Lai neatkārtotos līdzīgs scenārijs, cilvēkiem jāzina, kas tas bija, tāpēc tika veidota šī ekspozīcija, un tomēr tā ir jāapskata katram apceļojot Latgali, ciemojoties Aglonā. Šobrīd var nofotografēties tikai uz vācu armijas motocikla, bet perspektīvā varēs izmantot formastērpus un teatrāla karalauka vidi.

Kontakti:

Darba laiks: 10:00 – 18:00  katru dienu
Adrese: Daugavpils iela 40, Aglona, Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.: +371 22484848

e-pasts: ww1945@inbox.lv
Mājas lapa: www.ww2.viss.lv
360° panorāma: www.aerophoto.lv/vr/ww2

Lat, lon: 56.130341, 27.005221

Galerija:

Vārkavas novadpētniecības muzejs

Vārkavas novadpētniecības muzejs

Vārkavas pagasts tiek daudzināts kā pirmās tautskolas dzimtene Latgalē. 1845.gadā brāļi Upenieki no Šķilteriem par saviem līdzekļiem uzceļ pirmo tautskolu zemnieku bērniem. Skola atrodas Vārkavas pagasta Rengentavas ciemā (tagad Sutru pagasts). 1861.gadā skolu pārceļ uz Šķilteru ciemu, vēlāk uz Lielajiem Klapariem. 1888.gadā skolai uzceļ jaunu ēku, tajā skola darbojas līdz 1975.gadam. Pašlaik tajā atrodas Vārkavas tautas nams.

.2009.gadā tika uzcelta klēts muzeja lietisko priekšmetu glabāšanai. Klētī  ir izvietoti apskatei senie darba rīki un sadzīves priekšmeti.

Piedāvājums:

  •  Muzejā ir apskatāma pamatekspozīcija  “Pirmā Tautskola Latgalē zemnieku bērniem” ar iespēju iemēģināt roku glītrakstīšanā, pavingrināt prātu matemātikā pie skaitīkļiem, izmēģināt pirkstu veiklību pie  rakstāmmašīnas  klaviatūras  un apsēžoties pie  stellēm  ieaust lupatu deķī kādu krāsu gammu.  Ekspozīcijā ir apskatāmas mācību un senās lūgšanu grāmatas, formas tērpi, origami darinājumi un citi eksponāti. Grupām piedāvājam mācību stundu (glītrakstīšanu, matemātiku, dabas zinības, rokdarbus).
  • Klēts telpās tiek piedāvāts apskatīt senos darba un sadzīves priekšmetus,  piedalīties muzejizglītības programmā “No graudiņa līdz maizītei” (20 minūšu gara).
  • Radošajā darbnīcā interesentiem ir iespēja piedalīties aušanas meistarklasē un  noaust sev grīdas celiņu kā arī  apskatīt amatnieku darinājumus.
  • Piedāvājam ekskursijas maršrutus pa novada teritoriju. Apskates objektus un maršrutus izstrādājam gan ekskursantu  grupām, gan individuālai apskatei. Ir iespēja tikties gan ar Vārkavas novada  amatniekiem, gan mājražotājiem. 
  • Piedāvājam velo maršrutu, kurš ir 36 km garš un izbraucams 4 stundās ar velosipēdiem  vai 1,5 stundās ar automašīnu.
Darba laiks: 

No maija līdz oktobrim

Pirmdiena - piektdiena 08:00 - 16:30

Sestdiena  10:00 - 16:00;

No novembra līdz maijam

Pirmdiena - piektdiena 08:00 - 16:30

Sestdiena, svētdiena - slēgts.

Iepriekš piesakoties Muzeju var apmeklēt arī pēc darba laika.

 

Kontakti:

Adrese: Kovaļevsku iela 6, Vārkava, Vārkavas pag., Preiļu nov., LV-5337

Tālr.: +371 27059046

E-pasts: elvira.abolina@preili.lv

Lat: 56.245627, Lon: 26.567130

Galerija:

Rimicānu apkaimes novadpētniecības ekspozīcija

Rimicānu apkaimes novadpētniecības ekspozīcija

Biedrība „Dzintars 2007” 2010. gadā  sāka veidot Rimicānu apkaimes novadpētniecības muzeju bijušās Rimicānu pamatskolas telpās (attēlā). 2010. gadā biedrības biedre Vija Jakimova uzņēmās izstrādāt projektu „Novadpētniecības ekspozīcijas telpu remonts” un iesniedza to Nīderlandes fonda KNHM un Vārkavas novada domes mazo grantu projektu konkursam „Iedzīvotāji veido savu vidi”. Projekts tika atbalstīts, un tā ietvaros tika izremontētas divas telpas. Pašlaik vienā no tām ir iekārtota novadpētniecības ekspozīcija, lai neietu zudumā daudzu gadu laikā savāktie novadpētniecības materiāli un vēl neapzinātas vēstures liecības. Tāpēc Rimicānu apkaimes novadpētniecības ekspozīcijas telpās tiek organizētas tikšanās gan ar bijušās Rožkalnu pagasta padomes, gan ar bijušā kolhoza „Dzintars” darbiniekiem, gan ar vietējiem iedzīvotājiem.

Ekspozīcijas gides:  biedrības „Dzintars 2007” valdes priekšsēdētāja Velta Ziemele, biedrības „Dzintars 2007” biedre Vija Jakimova.

Kontakti:

Adrese: Saules iela 2, Rimicāni, Rožkalnu pagasts, Preiļu novads, LV-5325

Tālr.: +371 28444927

Lat: 56.210929, Lon: 26.432462

Galerija:

Vaivodu dzimtas muzejs

Vaivodu dzimtas muzejs

Muzeja saimnieks pavēstīs arī daudzus interesantus faktus par Vanagu apkaimi, jo visu mūžu ir vācis un krājis materiālus par šo apvidu, līdz 2010. gadā pēc rūpīga un neatlaidīga darba klajā nāca viņa grāmata „Vanagu vēstures lappuses”. Tajā Vanagu ciema vēsture atšķetināta kopš Jersikas valsts laikiem līdz mūsdienām un iegūlusies 665 lappusēs.

Jāņa Vaivoda sirds aicinājums ir ne tikai novadpētniecība, bet arī mūzika. Svētās Mises Vanagu baznīcā nav iedomājamas bez Jāņa varenās balss. Mīlestību pret to un muzikālās dotības ir mantojuši arī visi trīs Jāņa un Ksavērijas Vaivodu bērni – Helēna, Anna un Juris. Vaivodu muzikālā dzimta ir pazīstama visā Latvijā – Helēna Ērgle ir pirmās skolēnu folkloras kopas „Vuolyudzeite” (Vārkavas vidusskola) vadītāja, Anna Kārkle ir visā Latvijā un tālu aiz tās robežām pazīstamās folkloras kopas „Ceiruļeits” vadītāja, Juris Vaivods ir diriģents un komponists, Dailes teātra muzikālais vadītājs.

Kontakti:

Adrese: "Lazdiņas", Vanagi, Upmalas pagasts, Preiļu novads, LV-5316.

Saimnieks - gids: Jānis Vaivods

Tālrunis: +371 65329843, 20238414

Lat: 56.288998, Lon: 26.376119

Galerija:

Vanagu pamatskolas muzejs

Vanagu pamatskolas muzejs

Muzeja pastāvēšanas laikā ir izremontēta visa ēka un iekārtotas vēl 4 telpas.

Vienā no izremontētajām telpām ir ierīkota izstāžu zāle, kur atrodas materiāli, kas saistīti ar skolas 90-gades svinībām (2010. gadā).

Laikam ritot un mainoties paaudzēm, daudzas ikdienišķas, ar skolu saistītas lietas aiziet aizmirstībā. Lai kaut nedaudz ielūkotos šajā laika ritumā, ierīkota maza telpiņa, kas nosaukta par „Pēckara laika skolotāju darbistabu”. Tās eksponāti ir ļoti vecs galdiņš, grāmatu skapis un citas sen nelietotas, bet interesantas lietas.

Kā saglabāt šīs mājas dvēseli? Te daudzus gadus dzīvojuši Vanagu skolas lieliskie skolotāji – Anna un Jānis Stari. Te skanējuši viņu bērnu smiekli, te omulīgi vārītas gardas maltītes. Kā maza piemiņa tam ir saglabāta vecā virtuvīte, kur atrodas skolotāju trauku skapis ar veciem virtuves piederumiem un rokdarbi.

Skolas muzeja ēka kalpo arī kā radošā darbnīca. Tā, protams, vairāk tiek izmantota  pavasara un rudens sezonā. Darbnīcai ir iegādāti materiāli – papīrs, tekstilijas, diegi, arī floristikas nodarbībām un projektu darbu veikšanai šī ir lieliska vieta.

Muzejs mīļi lūdz atsaukties visus, kam ir saglabājušies kādi sen aizmirsti, ar skolu saistīti priekšmeti, skolas formas, grāmatas… Šie priekšmeti lieliski papildinās ekspozīciju! Vanagu pamatskolas muzejs gaida Jūs ciemos!

Kontakti:

Adrese: Vanagi, Upmalas pagasts, Preiļu novads, LV-5316

Tālr.: +371 28450919.

Gides: Iveta Onckule, Janīna Praņevska

Lat: 56.288542, Lon: 26.375830

Galerija:

P.Čerņavska keramikas māja

P.Čerņavska keramikas māja

Te var izsekot Polikarpa Čerņavska (1923-1997) izaugsmei no vienkāršu saimniecības trauku darināšanas līdz izsmalcinātām un sarežģītām dekoratīvās keramikas formām, priecāties par meistara krāsu spēli un rotājošo rakstu daudzveidību.

Keramikas mājā ikdienā darbojas keramiķis Jāzeps Caics un keramiķis Raivo Andersons, kurš pasniedz meistarklases, vada ekskursijas, ir labs stāstnieks, palīdzēs iemācīties kaut ko izvirpot vai izlipināt no māla arī ikvienam apmeklētājam. Darbiņu pēc tā apdedzināšanas ir iespēja saņemt arī pa pastu - kā jauku atmiņu no viesošanās Preiļos!

Kontakti:

Talsu iela 21, Preiļi
Tel. 29429630
Vēlams iepriekš pieteikties!
www.preilukeramika.viss.lv

cencers@inbox.lv 

Facebook lapa: https://www.facebook.com/preilukeramika

Lat: 56.2913233, Lon: 26.7153636

Galerija:

Irēnas Leikučas 3000 pildspalvu kolekcija Vārkavā

Irēnas Leikučas 3000 pildspalvu kolekcija Vārkavā

Iespēja aplūkot vairāk nekā 3000 pildspalvas no visas pasaules un dzirdēt aizraujošus stāstus par to vēsturi. Daudz interesantu faktu par un ap rakstīšanu, kolekcionēšanu. Cik reizes iespējams noasināt zīmuli? Vai pildspalvā var noslēpt tūrisma karti? Šos un citus jautājumus droši uzdod kolekcionārei Irēnai!  

Bērni šo vietu mēdz saukt par pildspalvu paradīzi! 

Kontakti:

Adrese: Miera iela 15, Vārkava, Vārkavas pagasts 

Koordinātas56.249487, 26.570971

Tālrunis26695998 (Irēna), TIKAI ar iepriekšēju pieteikšanos! 

Galerija:

Atpūtas komplekss "Silmalas"

Atpūtas komplekss "Silmalas"

• Naktsmītnes viesiem labiekārtotās kotedžās līdz 70 personām; • Sniedzam ēdināšanas pakalpojumus; • Telts noma kopējā platībā 200 m2 ar koka grīdu, aprīkota ar galdiem un krēsliem; • Labiekārtota teritorija sporta, kultūras pasākumu un kāzu organizēšanai; • Sporta laukumi : 2 pludmales volejbola laukumi, 1 strītbola laukums; • Šķēršļu trase; • Bērnu rotaļu laukums; • Labiekārtota pludmale; • Plaša teritorija telšu izvietošanai; • Airu laivu noma; • Izbraucienus ar motorlaivu pa Rušonas ezeru; • Komerczveja dīķos; • Pirts. • Slēpju noma /ziemas periodā/ Cenas pēc vienošanās Darbības periods visu gadu Adrese: Siveriņa, Rušonas pag., Riebiņu nov., LV5329 Mob. tālr. 29101378, 22830104 e-pasts: zalaneanna@inbox.lv WEB lapa: www.atputalatgale.lv/

Kontakti:

Adrese: Siveriņa, Rušonas pag., Preiļu nov., LV5329 Mob. tālr. 29101378, 22830104 e-pasts: zalaneanna@inbox.lv WEB lapa: www.atputalatgale.lv/

Lat: 56.2017233, Lon: 26.9980094

Galerija:

Mājas siera degustācijas z/s Juri

Mājas siera degustācijas z/s Juri

Darba laiks: visas sezonas, iepriekš piesakoties pie saimnieka.
Piedāvā: sieru degustācija, teltsvieta, labumu iegāde uz vietas, mājlopu apskate.
Vietas vēsture un produkta izcelsme
Zemnieku saimniecības „Juri” pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad saimnieka Jura Lubāna vectēvs šajā vietā uzbūvēja dzīvojamo ēku un sāka saimniecības veidošanu. Tagadējie saimnieki – Juris un Lidija, kas agrāk dzīvoja un strādāja pilsētā, saprata, ka nevēlas būt pilsētnieki. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados viņi atgriezās Riebiņu novadā un pārņēma saimniecību savās rokās. Taču, lai izdzīvotu, ar tradicionālo saimniekošanu vien nepietika, tāpēc tika apgūta prasme siet sieru. Laika gaitā siers iegaršojās gan radiem, gan kaimiņiem, kas neskopojās ar savām labajām atsauksmēm. Un nu jau latgaļu siera sējējiem izveidojies savs uzticams klientu loks. Lielās ieinteresētības dēļ saimnieki savu saimniecību pielāgo gan siernīcas nepieciešamībām, gan viesu vajadzībām. Viņi gādā par to, lai ciemošanās šeit kļūtu vēl patīkamāka.
Plašāk par produktu un iespējām
Zemnieku saimniecībā „Juri” sieru gatavo no bioloģiskā piena, ko dod desmit gotiņas. To sien pašu rokām. Ciemojoties saimniecībā, viesmīlīgais saimnieku pāris izstāstīs par siera siešanas tradīcijām. Viņi atklās to, ka šeit sieru gatavo pēc receptēm, kas ir ne tikai pārņemtas no prasmīgām siera sējējām, aizgūtas no Ulmaņlaiku pavārgrāmatām, bet arī pašu izdomātas. Saimnieki dos dzert tēju vai kafiju no Latgales podnieku veidotiem traukiem, un, protams, nogaršot visdažādāko garšu sierus. Vispirms Jāņu sieru ar ķimenēm vai zaļumiem (kāds nu kuram labāk tīk), tad maigo Mocarellas un svaigo Ricottas sieru, kas garšo īstiem siera pazinējiem. Zemnieku sētas „Juri” gaišais starojums, viesmīlīgie saimnieki un lauku gardumi - paniņas, sūkalas, rūgušpiens un mājas sviests, ko šeit var palūgt papildus nogaršot, rada miera sajūtu, ko gribas baudīt vēl un vēl, neievērojot laika gaitu.
Nepalaid garām
Nokļūstot Latgalē, jānobauda īstens latgaļu siers, kura pagatavošanai nepieciešamas aptuveni 2-3 diennaktis un jānogaršo citi vienkāršie, saimnieku rokām gatavotie labumi.
Vēl piedāvā
Šeit, kā jau kārtīgā lauku saimniecībā, ir iespējams ne tikai baudīt gardumus, iegādāties tos līdzņemšanai, bet arī elpot tīru gaisu un kopā visai ģimenei samīļot mājdzīvniekus un apskatīt lopu laidaru. Un, ja ciemiņi aizkavējušies ilgāk, iespējams pārnakšņot teltī.

Avots: www.gardumuti.lv/vietas/saimniecibas-juri-latgales-siers.html

Kontakti:

Bioloģiskā z/s "Juri"
Lubāni, Rušonas pagasts, Preiļu novads. Tel.: (+ 371) 29182355 E-mail: zsjuri@gmail.com

Lat: 56.1936192, Lon: 26.9471855

Galerija:

Vīngliemežu audzētava

Vīngliemežu audzētava

Mūsu piedāvājums: Vīngliemežu audzētavas apskate, kas ietver sevī izsmeļošu stāstījumu un redzējumu par vīngliemežu dzīvi, fizioloģiju, apstrādi un pārstrādi, kā arī piedāvājam degustācija ar vīngliemežu gaļu, kas pagatavota pēc oriģinālām vietējām receptēm, kuru papildina latviski dzērieni - pašu taisīta bērzu sula un piparmētru tēja. Kā arī tiek piedāvātas konsultācijas par vīngliemežu audzēšanu, to īpatnībām un sejas atjaunošanas maskas ar vīngliemeža gļotu. Ir iespējams iegadāties gatavo produkciju - vīngliemežu gaļu, meža gaļas delikateses un suvenīrus, ar gliemeža un Preiļu novada simboliku, kurus ir izgatavojuši vietējie amatnieki.

Kontakti:

Adrese: "Ošu mājas", Jaunsaimnieki, Preiļu pagasts, Preiļu novads
Tel.: +371 29443577, 26404977
ainisn@inbox.lv
Kontaktpersona: Ainis Noviks, Valentīna Novika
Darba laiks: no 15. maija līdz 15. oktobrim pēc iepriekšējas pieteikšanās

Lat: 56.2691825, Lon: 26.7189637

Galerija:

Bišu mācību drava "Kāres"

Bišu mācību drava "Kāres"

spēles un apmācības par bišu dzīvi. Īpaša programma skolēniem. Izejot izzinošo dabas taku Jūs varēsiet nobaudīt arī pašmāju medu. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās!

Kontakti:

Pīnupi, Jāņi, Pelēču pag., Preiļu nov.
Tel.: +371 28237502

Lat: 56.1623260, Lon: 26.7707453

Galerija:

RTRIT tehnikums

RTRIT tehnikums

Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma struktūrvienība Preiļos, Sporta ielā 1 piedāvā Čedara siera zupu, siera kūku, kafiju/tēju. Speciāli piedāvājumi arī skolēniem, veģetāriešiem, gardēžiem u.c. Strādā pēc pasūtījuma.

Kontakti:

Pieteikties pa tālr.: +371 27752469

Lat: 56.2901540, Lon: 26.7305666

Galerija:

Pludmales terase "Pampūkas"

Pludmales terase "Pampūkas"

100% dabīgu mājas saldējumu ar dažādām ogām un īpašo piedāvājumu - Preiļu siera "Čedars" saldējumu! Kafejnīcā varat veldzēties ar svaigi gatavotu limonādi un gardām, uz vietas ceptām  "pampūkām" tieši Jums. "Pampūku" mīklas pagatavošanai un pildījumiem izmantoti tikai pašas augstākās kvalitātes produkti!

Strādā tikai sezonas laikā no jūnija līdz oktobrim.

 

 

Kontakti:

Tel.  27794042
www.pampukas.lv
Iepēja pieteikt degustāciju Preiļu siera "Čedars" saldējumam!

Lat: 56.2865669, Lon: 26.7249941

Galerija:

Bebru dziedzera uzlējums "fonto de forto"

Bebru dziedzera uzlējums "fonto de forto"

Izsenis ir zināms, ka priežu (Pinus sylvestris) pumpuriem piemīt pretiekaisuma, baktericīdā, atkrēpošanu veicinošā un bronholītiskā iedarbība. Tinktūras sastāvā esošie priežu pumpuri tiek ievākti Latgales priežu mežu audzēs agri pavasarī. Pumpurus žāvē speciālā žāvēšanas kamerā un pievieno tinktūrai tās pagatavošanas procesā.

 

 

berza pumpuriNokarenā bērza (Betula pendula) pumpuriem ir izteikti baktericīdas, sāpju remdinošas īpašības. Tie labvēlīgi ietekmē vielmaiņu. Tinktūras sastāvā esošie priežu pumpuri tiek ievākti Latgales bērzu mežu audzēs agri pavasarī. Pumpurus žāvē speciālā žāvēšanas kamerā un pievieno tinktūrai tās pagatavošanas procesā.

 

 

 

 

Bebrs ikdienas uzturā lieto simtiem dažādu vērtīgu zālīšu, tāpēc bebra cirkšņu sekrētu(Castoreum) ļoti plbebrsaši izmanto tautas medicīnā – uroģenitālo un ginekoloģisko slimību ārstēšanai, asinsvadu sieniņu stiprināšanai, trombu veidošanās profilaksei, kā arī elpceļu veselībai. Bebru cirkšņu sekrēta preparātus lieto kā profilaksei, tā arī organisma tonusa paaugstināšanai un imunitātes stiprināšanai. Tinktūras pagatavošanai tiek izmantoti Latgalē medīto bebru dziedzeri.

 

 

 

 

Tinktūras „ffontedeforteonto de forto” sastāvā ir apvienots priežu pumpuru, bērza pumpuru kā arī bebra cirkšņu sekrēta spēks. Tinktūras pamatbāze (aromatizētājs) ir bebra cirkšņu sekrēts, kurš papildināts ar bērza un priežu pumpuriem labākai iedarbībai. Tinktūras „fonto de forto” pagatavošanā tiek izmantotas tikai Latgales dabas veltes. Arī spirts, uz kā pamata tiek gatavota tinktūra, tiek izgatavots izmantojot Latgalē audzētus graudus.

 

 

 

 

Tinktūru iespējams iegādāties:

Vīngliemežu audzētava “OŠU MĀJAS”, Jaunsaimnieki, Preiļu pagasts, Preiļu novads
Tālr. +371 29443577
e-pasts: ainisn@inbox.lv

ANITAS VESELĪBAS SALONS
Lačplēša iela 61, Rīga, (ieeja no sētas puses).
Tel. 28669507
e-pasts: salons_anita@inbox.lv
www.anitasalons.lv

VEIKALS ,,ZAĻAIS,,
Atbrīvošanas alejā 95C, Rēzeknē
tel.28688041
e-pasts: zalais.v@inbox.lv
www.facebook.com/zalaisveikals

 

“LIELZEMENES”, VECUMNIEKI, VECUMNIEKU NOVADS
Tel. +371 26160989,
e-pasts aelita.vilde.batna@inbox.lv

 

Kontakti:

Adrese: Raiņa iela 7, Aizkalne, Preiļu novads, LV-5305
Tel. +371 26682971
info@tinkturas.lv

Lat: 56.2009752, Lon: 26.7818105

Galerija:

Vietējā lauku virtuve Arendoles muižā

Vietējā lauku virtuve Arendoles muižā

Vieta, kur izbaudīt klusumu, lauku vidi un vēsturisku šarmu ar neparastu interjeru un lauku virtuvi.

Arendoles muižas kungu māja ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas tiek rūpīgi atjaunots izmantojot autentiskas restaurēšanas metodes.

Kungu mājā atjaunots tās agrākais plānojums, trīs kādreizējās kungu guļamistabas ir pārtapušas greznās viesu istabās, kas kopā var uzņemt sešus cilvēkus. Labierīcības viesu istabām ir kopējas un atrodas blakus.

Arendoles muižas kungu mājā ir kamīnzāle (50 m2), deju zāle ( 90 m2), ēdamzāle ( 90 m2), kuras tiek piedāvātas iznomāšanai dažādu pasākumu rīkošanai. Esam atvērti radošiem pasākumiem un idejām kopējai realizācijai. Papildus 25 gultasvietas viesu izmitināšanai atrodas kungu mājas otrajā stāvā. Vasarā ir iespēja iznomāt muižas klēti ar 6 gultasvietām, virtuvi un labierīcībām.

Kontakti:

Arendoles muiža, Arendole, Preiļu novads

Tālr. +371 29421413, +371 29229713 (lv, ltg, rus, tat),

+371 26446757 (eng, ger, it, fr)

e-pasts; arendolemanor@gmail.com,

faimja@gmail.com

Papildus info www.arendole.lv

Lat: 56.1515182, Lon: 26.6111379

Galerija:

z/s Vilkači

z/s Vilkači

Galvenās darbības jomas: augļu un ogu audzēšana(upenes, cidonijas, smiltsērkšķi, kazenes, avenes, zemeņavenes u.c.), dārzeņu audzēšana, graudu audzēšana.

Mēs ražojam šādus bio produktus:

  • Sīrupi- upeņu, zemeņu, cidoniju, piparmētru, rabarberu, smiltsērkšķu;
  • Augļu un ogu ievārījumi;
  • Svaigas un žāvētas garšvielas;
  • Zāļu tējas-piparmētras, nātres, baltā un sarkanā āboliņa ziedi, priežu pumpuri, kumelītes, raudene, baltā panātre, bērzu lapu tēja, upeņu lapu tēja
  • Svaigas upenes, avenes, zemenes, cidoniju augi, bumbieri, smiltsērkšķi, kazenes, zemeņavenes
  • Žāvēti augļi - bumbieri, āboli uc;
  • Augļu un ogu rullīši;
  • Asā čili marmelāde;
  • Nātru sāls;
  • Upeņu, smiltsērkšķu pulveri
  • Sulas- ābolu, upeņu, smiltsērkšķu
  • Sukādes- rabarberu, cidoniju, ķirbju, zemeņu

Aicinām ekskursijā uz saimniecības apmeklējumu. Piedāvājumā produkcijas degustācija un meistarklases.

Kontakti:

Preiļu novads, Stabulnieku pagasts "Cepernieki"

Tālr. 26782991; epasts: skaidritegrigale@inbox.lv

Lat: 56.4124123, Lon: 26.8155897

Galerija:

Lauku māja "Upenīte"

Lauku māja "Upenīte"

Piedāvājums:

  • Latgales kulinārā mantojuma ēdieni;
  • Īpašais “Kulinārā mantojuma” piedāvājums – “Malvīnes pankūkas”;
  • Iespēja iegādāties ekoloģiski tīrus produktus: sasaldētas upenes, upeņu želeju.
  • Sezonas laikā: svaigas upenes, krējumu, sieru, sviestu, biezpienu. Pēc pasūtījuma – cūkgaļu vai liellopu gaļu.

Darba laiks: pēc iepriekšēja pieteikuma.

Kontakti:

Adrese: Tartakas 7, Aglona, Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.: +371 26312465
e-pasts: a.upenite@inbox.lv

Lat: 56.1169, Lon: 26.9922

Galerija:

Aglonas Maizes muzejs

Aglonas Maizes muzejs

Maizes muzejā apmeklētājus uzņem pati saimniece latgaliešu tautas tērpā, ar latgaliešu tautas dziesmām un latgalisku uzrunu. Ciemiņu uzņemšanai sagatavots teatralizēts uzvedums, tā autore ir pati Vija Kudiņa. Muzejā deg sveces, uz galda māla krūzēs kūp zāļu tēja, uz linu galdauta smaržo rudzu maize.

Aglonas maizes muzejā var izbaudīt:

  • stāstus par maizi un maizes tapšanas senajām tradīcijām;
  • svaigas maizes degustācija;
  • zāļu tējas baudīšana;
  • Latgales kulinārā mantojuma pusdienas (1,5 stundas);
  • iespēja piedalīties maizes cepšanas procesā;
  • ir iespēja iegādāties Aglonas maizīti un konditorijas izstrādājumus.

 

Kontakti:

Adrese: Daugavpils 7, Aglona, Preiļu novads, LV- 5304
Tālrunis: +371 29287044;
Fakss: +371 65321905
e-pasts: maizesmuzejs@inbox.lv
Mājaslapa: www.aglonasmaize.viss.lv

Lat: 56.133373, Lon: 27.001991

Galerija:

Viesu māja "Aglonas Cakuli"

Viesu māja "Aglonas Cakuli"

Pie mums varēsiet nobaudīt gardu kafiju, late, kapučino, espresso. 
 
Nodrošinām ēdināšanu līdz 30 personām.
Ikvienam mūsu mājas viesim pēc iepriekšēja pieteikuma tiek piedāvāts nobaudīt mājās gatavotas maltītes. Lielākā daļa no tā, kas uz galda - audzēts, ražots, gatavots tepat Aglonas pusē. 

Viesu māja „Aglonas Cakuli” savus pakalpojumus atpūsties gribētājiem piedāvā visa gada garumā.
 

Kontakti:

Adrese: Ezera 4, Aglona, Preiļu novads, LV- 5304
Tālrunis: +371 29333422 (Rolands); +371 26348851 (Gunita)
e-pasts: aglonasalpi@gmail.com
Mājaslapa: www.aglonascakuli.lv

Lat: 56.1332, Lon: 26.9988

Galerija:

Viesu nams "Mežinieku mājas"

Viesu nams "Mežinieku mājas"

Viesu nama piedāvājums:

  • Darbojas „Maizes” namiņš, kurā ikvienam ir iespēja izcept savu rudzu maizes klaipiņu. (pēc iepriekšējas pieteikšanās);

  • Mūsu ciemiņiem tiek piedāvātas pilnas ēdināšanas iespējas. Īpašais piedāvājums: „Guļbešnīki ar sēņu mērci”;

  • Latgales Kulinārā mantojuma ēdienu baudīšana – (degustācijas);

  • Aktīvā degustācija brīvdabā, ar maizes cepšanu uz ugunskura, un dažādu gardumu baudīšanu;

  • Siera meistarklases ar degustāciju brīvdabā.

 

Iepriekš piesakoties, var iegādāties:

  • Mājas sieru, maizīti.

 

Gatavo uz vietas no saviem produktiem.

 

Kontakti:

Adrese: Gūteņi, Aglonas pagasts, Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.: +371 29234425; +371 28350601
e-pasts: meziniekumajas@inbox.lv
Mājaslapa: www.meziniekumajas.viss.lv

Lat: 56.1026, Lon: 26.9415

Galerija:

Leļļu karaļvalsts

Leļļu karaļvalsts

Šeit Jūs varat apskatīt mākslinieces Vladlenas fantāzijas un roku darba rezultātu. Mājas pagalmā skatieniem atklājas  pilis miniatūrā ar grezniem tornīšiem, tiltiņiem, ūdensdzirnavām. Apmeklētāji labprāt fotografējas uz piļu fona. Lai fotogrāfija taptu vēl romantiskāka, Jeļena ar domubiedriem uzšuvusi senlaicīgus tērpus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Mājas pagalms papildināts ar daudziem senlaicīgiem elementiem.
Leļļu galerijā katram ienācējam paveras pasaku un fantāzijas pasaule, kurā galvenās darbojošās personas ir mākslinieces darinātās lelles. Kompozīciju spektrs galerijā ir visaptverošs, šķiet, nekas nav gājis secen autores acīm.

 

 

Kontakti:

Adrese: Daugavpils iela 21, Preļi, LV-5301
Tel.: +371 26423837
www.vladlenadoll.com
www.lellukaralvalsts.lv

lenalisa@inbox.lv 
Vēlama iepriekšēja pieteikšanās sakarā ar noslodzi!

Lat: 56.2920290, Lon: 26.7248134

Galerija:

S.Geidas kokapstrādes darbnīca "Sapņu namiņš"

S.Geidas kokapstrādes darbnīca "Sapņu namiņš"

2000. gadā amatnieks izveidoja savu „Sapņu namiņu”, kurā izvietota paša darināto koka izstrādājumu kolekcija. “Sapņu namiņa” ekspozīcija kopš tā izveidošanas tika iekļauta Preiļu novada apskates objektu sarakstā tūristiem. Vēlāk amatnieks savu piedāvājumu paplašināja, un jau daudzus gadus tūristi, skolēni un interesenti var skatīt arī koka izstrādājumu virpošanas procesu. Amatnieka izstrādājumus un darba procesu jau skatījuši daudzi tūristi un apmeklētāji ne tikai no Latvijas, bet arī no tuvākām un tālākām Eiropas, Āzijas un Amerikas valstīm.
Sākot savu darbību amatniecībā, Staņislavs Geida bija Preiļu novada Amatnieku biedrības biedrs.
Staņislavs Geida ar saviem darbiem – svečturiem, kārbiņām, kausiem un dažāda veida dekoriem, ir piedalījies izstādēs „Krēsls – 96” Imantā, Preiļu rajona un Preiļu novada dienās Rīgā, Latvijas amatnieku darbu
izstādē – pārdošanā „Rīga – 800”. Katru gadu Staņislavs Geida piedalās vietēja mēroga amatniecības izstrādājumu izstādēs un amatnieku gadatirgos Latgales pašvaldībās un citur Latvijā.
Kopā ar Preiļu novada amatniekiem Staņislavs Geida ir bijis pieredzes apmaiņā amatniecības gadatirgū Hamburgā (Vācija).
Amatnieks ir ņēmis dalību arī Preiļu novada pašvaldības projektos, kuros atspoguļota amatniecības attīstība Latgalē un Latvijā.
Par amatnieka Staņislava Geidas darbību ir bijuši daudzi apraksti presē, kā arī veidoti radio un TV sižeti.

Kontakti:

"Cerības", Aizkalne, Aizkalnes pagasts, Preiļu novads, LV-5305
Tel.: +371 20261490 (Lilija)
maija.paegle@inbox.lv

Lat: 56.1958512, Lon: 26.7911582

Galerija:

P.Čerņavska keramikas māja

P.Čerņavska keramikas māja

P.Čerņavska keramikas mājā darbojas mākslinieks Raivo Andersons, kurš izmanto pašrakto vietējo mālu. Darbnīcā iespējams vērot, kā uz podnieka virpas māla pika pārvēršas vāzē.

Ar nelielu meistara palīdzību katrs apmeklētājs var uzvirpot sadzīvē lietojamu trauciņu, ko vēlāk var saņemt apdedzinātu pa pastu.

Piedāvā meistarklases gan bērniem, gan pieaugušajiem. Uzņem individuālus apmeklētājus, ģimenes un lielas grupas.

Izstāžu zālē apskatāma ekspozīcija "Mūžs virpas apļots" veltīta vecmeistaram Polikarpam Čerņavskim. Šeit var iepazīties ar Latgales keramikas izgatavošanas procesu. Piedāvājumā ir fotospēle un komandu spēle par saimniecības trauku tēmu.

Kontakti:

Talsu iela 21, Preiļi
Tel. 29429630
Vēlams iepriekš pieteikties!
www.preilukeramika.viss.lv

cencers@inbox.lv 

Facebook lapa: https://www.facebook.com/preilukeramika

Lat: 56.2913233, Lon: 26.7153636

Galerija:

L.Ivbuļa senlietu kolekcija

L.Ivbuļa senlietu kolekcija

Saunas pagastā iespēja apskatīt L.Ivbuļa seno lietu kolekciju. Iepriekš jāpiesakās.

Kontakti:

Adrese: Prīkuļi, Saunas pagasts, Preiļu novads
Tel. +371 29545184

Lat: 56.3598577, Lon: 26.6000477

Galerija:

Koka amatnieks Valērijs Jurkāns

Koka amatnieks Valērijs Jurkāns

Kumodes, koka gultas, krēsli, taburetes, galdi un citas mēbeles, suvenīri u.c. - koka amatnieks Valērijs Jurkāns izgatavos visu, ko vien vēlēsieties. Pēc iepriekšēja pasūtījuma.

Kontakti:

Skolas iela 4, Silajāņi, Preiļu novads.

Tel. 26364435 (Valērijs), 26480852 (Inga)

jurkaans13@inbox.lv; 

inga_jurkane@inbox.lv

Galerija:

Mākslinieka Jāņa Plivdas gleznošanas meistarklases

Mākslinieka Jāņa Plivdas gleznošanas meistarklases

Profesionāls mākslinieks un pasniedzējs, Preiļu novada iedzīvotājs Jānis Plivda aicina uz savu meistardarbnīcu brīvā dabā. Priekšzināšanas nav nepieciešamas – kopā ar mākslinieku iemācīsies zīmēt to, ko likās, nekad nespēsi. Gleznošana nomierina, saliedē un ļauj atpūsties šajā straujajā dzīves ritmā. Aicinām dažāda vecuma un lieluma grupas. Tiek nodrošināti visi izejmateriāli.

Maksimālais cilvēku skaits grupā: 8 personas.

Kontakti:

Pieteikšanās pa telefonu: 26525625.

Galerija:

Keramikas darbnīca "Jašas podi"

Keramikas darbnīca "Jašas podi"

Keramiķes darbi atšķiras ar unikālu, Latgales pusei neraksturīgu vizuālo tēlu. Kristīne savus darbus veido dažādos stilos, kādēļ katrs spēs atrast kaut ko sev interesantu un saistošu.

Piedāvāju keramikas meistarklases individuāli vai grupās savā darbnīcā un izbraukuma nodarbībās publiskos pasākumos, dzimšanas dienās un citos Jums svarīgos svētkos. Nodarbības paredzētas visiem sagatavotības līmeņiem ar iespēju izmantot īstu podnieka virpu. Rezultātā, aptuveni divas nedēļas pēc nodarbības, saņemsiet pašu darinātu, unikālu keramikas izstrādājumu.

https://www.facebook.com/jasaspodi2017

Kontakti:

Tel. +37129175252
e-mail: knicmane@gmail.com
Kārsavas iela 4, Preiļi

LV - 5301

www.jasaspodi.com 

 

Galerija:

Nester Custom Design art gallery

Nester Custom Design art gallery

Metāla autormākslas galerija, veidota pamatojoties uz nelietderīgajiem detaļām un
pateicoties kreatīvam dzīves veidam, labai gaumei un formas izjūtai.
Mēs veidojam nestandartus interjerus, vadam ekskursijas un meistarklases.
Organizējam FOTO un VIDEO ART telpas skatītāju baudai.

Mākslas galerijā atrodas izstāžu zāles, mākslas kafejnīca, brenda veikals.
Apmeklējot NESTER CUSTOM saņem daudz pozitīvu emociju, uzlādējies ar kreativitāti, 
iedvesmojies no eksponātiem un mūsu veidota dizaina.

Ir iespēja rezervēt apmeklējumu un iegādāties mūsu brenda preces mūsu mājaslapā https://nester-custom.com/.

Kontakti:

Adrese: A.Upīša iela 20,Preiļi

https://www.nester-custom.com/

e-pasts:  nester.custom@gmail.com

Facebook: nester custom

Tel.:  +371 29516450 (Alīna);

+371 29478483 (Aleksandrs)

Galerija:

Porcelāna darbnīca Piece of Touch

Porcelāna darbnīca Piece of Touch

Pēc studijām Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmijā, Sintija atgriezās Preiļos, pilsētā, kur  bija izaugusi un pavadījusi bērnību. Ar drauga, ģimenes un projekta atbalstu tika izveidota keramikas darbnīca -  "Piece Of Touch", kas tulkojumā nozīmē  "gabaliņš no pieskāriena", ar ideju, ka katrs radītais darbs ir neliela daļa no keramiķes, kas nonākot jaunās vietās,  turpina tālāk  dzīvi, vēstot par radīšanas prieku un padarot skaistāku ikdienu .
Lielākoties Sintija strādā ar porcelānu, viņai patīk materiāla vieglums, caurspīdīgums un smalkums. Gan ģimenēm, gan lielākām grupām ir iespējams apciemot darbnīcu un iepazīties tuvāk ar darba procesu un materiālu daudzveidību, kā arī pieteikties meistarklasei un izveidot savu unikālo keramikas trauku vai dekoru pašiem.

Darbnīcā iekārtots arī porcelāna un citu keramiķes darbu veikaliņš.


 

Kontakti:

Jaunā iela 8, Preiļi, Preiļu novads

Lat: 56.292309, Lon: 26.732719
e-pasts: pieceoftouch@gmail.com
FB / Instagram - Piece Of Touch

Tel. +371 25729888

 

 

Galerija:

Radošās meistarklases "Kaķu sētā"

Radošās meistarklases "Kaķu sētā"

“Kaķu sēta”  ir vieta, kur apskatāmi daudzi simti dažādi kaķu suvenīri. Kaķi te ir visur – atklātnēs, gleznās, uz traukiem, apģērbā u.c.  Tie ir no māla, metāla, porcelāna, stikla… Te patiks ne vien kaķu mīļiem! Saimniece, kas ikdienā ir ļoti pozitīva, dzīvespriecīga un radoša personība, viesiem piedāvās arī dažādas meistarklases un darbošanos. Ēkas pirmajā stāvā iekārtota ērta un interesanta bērnu atpūtas istaba un ballīšu svinību vieta, ko noteikti novērtēs vietējie iedzīvotāji, jo līdz šim šādas vietas pilsētā vēl nebija. Un, kā saka pati Jeļena, ēkas iekārtošanas laikā interesi par to sākuši izrādīt arī īstie kaķi. Kaķu kolekcijas apskate un bērnu atpūtas telpas izmantošana iepriekš jāpiesaka pa tel. 26896266.

Kontakti:

Daugavpils iela 31, Preiļi

Tel.: +371 26896266

e-pasts: lena.k@inbox.lv

Lat 56.291063, Lon 26.723755

Galerija:

Aināra Lāča metālapstrādes darbnīca

Aināra Lāča metālapstrādes darbnīca

Galdi, dārza mēbeles, grili, kūpinātavas, interjera elementi, alumīnija metināšana, nerūsējošā tērauda metināšana, pirtskrāsnis, lauksaimniecības tehnika utt.

Autotranspots, ūdenstransporta daļas, metāla jumtu konstrukcijas, vārti, mēbeles, soliņi.

Pēc iepriekšēja pasūtījuma!

 

Kontakti:

Tel. : +371 26092820

E-pasts: audiainars@inbox.lv

Adrese: "Lācīši", Kokorieši, Preiļu nov., LV-5326

Lat, lon: 56.329887, 26.692338

 

Galerija:

AIKO WOODWORKS

AIKO WOODWORKS

Koka medaļas, dažādi apbalvojumi būs lielisks papildinājums dažādiem saviesīgiem pasākumiem, sporta sacensībām. Arī mājas interjeram īpašu noskaņu radīs koka aksesuāri. Draugs svētkos būs patiesi patīkami pārsteigts, kad ierastās telefonziņas vietā saņems apsveikuma kartīti, kura ir izgatavota no koka. Un tas nemaz nav viss! Katrs pasūtījums ir individuāls.

 

 

Kontakti:

Tel.nr. +371 22170904

E-pasts: aiko_woodworks@inbox.lv

http://www.aikowoodworks.lv/

 

Galerija:

Rokdarbu meistardarbnīcas - Inta Reča

Rokdarbu meistardarbnīcas - Inta Reča

Radošās darbnīcas:

  • ziepju liešana ar ārstniecības augiem;
  • latviskie smaržkociņi ar latvju zīmēm;
  • parafīna māksla;
  • sapņu ķērāji;
  • puzuri;
  • akmeņu un filca pārvērtības;
  • latviskās aromripiņas;
  • dekupāža;
  • mandalas;
  • latvju zīmes rotās.

Daba māca, daba dziedē, daba iedvesmo!

Kontakti:

Adrese: Livdānu 13, Aglona, Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.: +371 29429422
e-pasts: inta_reca@inbox.lv

Lat: 56.133558, Lon: 27.020874

Galerija:

Nodarbības ģimenes atbalsta centrā “Puķuzirnis”

Nodarbības ģimenes atbalsta centrā “Puķuzirnis”

Radošās darbnīcas:

  • Smilšu spēles;
  • Vasaras darbnīca “Daba uz papīra” – sauso ziedu, sauso augu gleznas;
  • Smilšu gleznas - portrets, ainava u.tml.;
  • Smilšu nodarbība - “Varavīksnes cikls”.

Individuāli radīti mākslas darbi priecē bērnu un rada pozitīvas emocijas. Spilgtās krāsas vairo enerģiju, dzīvesprieku un radošā potenciāla veicināšanu.

Minimālais grupas apjoms 5 cilvēki. Maksimālais dalībnieku skaits 20 cilvēki. Bērniem sākot ar 3 gadu vecumu. Nodarbības ilgums 60 minūtes. Samaksa vienai personai 5 eiro.  

Kontakti:

https://pukuzirnis.lv/

e-pasts: pukuzirnis3@inbox.lv ; sanitaloginova@gmail.com 

Adrese: Daugavpils iela 34, Preiļi

 

Kontakttālrunis: +371 28388292 Sanita Loginova

 

Galerija:

Atpūtas komplekss "Silmalas"

Atpūtas komplekss "Silmalas"

• Naktsmītnes viesiem labiekārtotās kotedžās līdz 70 personām;
• Sniedzam ēdināšanas pakalpojumus;
• Telts noma kopējā platībā 200 m2 ar koka grīdu, aprīkota ar galdiem un krēsliem;
• Labiekārtota teritorija sporta, kultūras pasākumu un kāzu organizēšanai;
• Sporta laukumi :
2 pludmales volejbola laukumi,
1 strītbola laukums;
• Šķēršļu trase;
• Bērnu rotaļu laukums;
• Labiekārtota pludmale;
• Plaša teritorija telšu izvietošanai;
• Airu laivu noma;
• Izbraucienus ar motorlaivu pa Rušonas ezeru;
• Komerczveja dīķos;
• Pirts.
• Slēpju noma /ziemas periodā/

Cenas pēc vienošanās
Darbības periods visu gadu

Adrese: Siveriņa, Rušonas pag., Preiļu nov., LV5329
Mob. tālr. 29101378, 22830104
e-pasts: zalaneanna@inbox.lv
WEB lapa: www.atputalatgale.lv/

Kontakti:

Adrese: Siveriņa, Rušonas pag., Preiļu nov., LV5329 Mob. tālr. 29101378, 22830104 e-pasts: zalaneanna@inbox.lv WEB lapa: www.atputalatgale.lv/

Lat: 56.2017233, Lon: 26.9980094

Galerija:

Ūdensslēpošanas bāze "Bašķi"

Ūdensslēpošanas bāze "Bašķi"

Ūdensslēpošanas bāze "Bašķi" piedāvā izbaudīt dažādas aktivitātes uz ūdens, Eikša ezerā.

Vienreizēja iespēja izbraukt ar ūdensslēpēm trenera uzraudzībā (par maksu). Tramplīnlēcieni - ūdensslēpošanas faniem. Piedāvājam iespējas nometņu, pasākumu, sporta spēļu organizēšanai.
Vietu skaits naktsmītnē: 25

Teltsvietas: 20

 

Kontakti:

Adrese: Bašķi, Rušonas pagasts, Preiļu novads, LV-5329
Tel. +371 26489663
diana.vucane@inbox.lv

Šosejas P62 Krāslava – Preiļi – Madona posms Preiļi – Aglonas Stacija, vieta “Bašķi”, tālāk balta norāde “Ūdensslēpošanas bāze “Bašķi”. 

Lat, lon: 56.1940080, 26.8831868

Galerija:

SIA "Dēkaiņi" laivu noma un maršruti

SIA "Dēkaiņi" laivu noma un maršruti

Mūsu pakalpojumu klāstā ietilpst pakalpojumi ūdenstūristiem un velotūristiem. Piedāvājam inventāra nomu un maršrutu sastādīšanu pēc klienta vēlmēm. Aktīvi strādājam pie velomaršrutu un ūdenstūrisma maršrutu izstrādes. Uzņēmuma misija ir popularizēt Latgales sniegtās iespējas aktīvā tūrisma jomā, ieinteresēt potenciālos klientus apmeklēt Latgali un izbaudīt šā novada sniegtās iespējas. Šajā darbības sfērā mēs redzam vēl daudz neizmantotas iespējas.

Kontakti:

Tālruņa nummurs:
(+371) 26 44 25 35
E-pasts:
dekaini@inbox.lv
www.dekaini.lv

Lat: 56.2929176, Lon: 26.7305570 

Galerija:

Atpūtas bāze "Zolva"

Atpūtas bāze "Zolva"

Laivas, makšķerēšana, pirts, peldēšanās, kamīnzāle un banketzāle. Lieliska plaša mēroga kultūras un sporta pasākumu, nometņu rīkošanas vieta.
Vietu skaits: 50

Kontakti:

Zolva, Rušonas pagasts, Preiļu novads, LV-5329
Tel. +371 29276342, 26441803
zolva@axel.lv

Lat: 56.2220668, Lon: 26.9915330

Galerija:

Rušona ezers

Rušona ezers

Tā platība ir 23,7 km2, garums - 13,10, platums - 5,6 km, lielākais dziļums - 29,9 m). Līčainais ezers bagāts ar pussalām, salām (10 ) un zemesragiem. Uz Rušona Upursalas atrodas nozīmīgs arheoloģijas piemineklis - pagānu kulta vieta Upurkalns, bet uz Govsaliņas - senas latgaļu apmetnes vieta. Ezera apkārtnē iegūti interesanti savrupatradumi: arābu monētas u.c. Tā austrumu krastā paceļas Rušonu katoļu draudzes Sv. Mihaila baznīca (1816) un 18. gs. celtā dominikāņu klostera ēka. Ļoti gleznaini ir līčainie ezera krasti. Salas ir Natura 2000 teritorija.

Kontakti:

Rušona ezers, Rušonas pagasts, Preiļu novads

Lat: 56.1999177, Lon: 26.9939274

Galerija:

Upursalas Upurakmens

Upursalas Upurakmens

Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m.
Cirīša ezera Upursala jeb Lielā sala atrodas ezera rietumu daļā 1,5 km no rietumu krasta, kur ir pazīstamie Kristapiņu senkapi (8.-13. gs.). Šie senkapi ierīkoti daudz agrāka laika apmetnes vietā. Atsevišķas atrastās senlietas norāda, ka šī vieta bijusi apdzīvota I g. t. p. m. ē. beigās - mūsu ēras sākumā. Starp Upursalu un Kristapiņu senkapiem ir nelielā Liepu sala. 1936. gadā presē parādījās ziņa, ka pie šīs saliņas ezerā atklāti ļoti senas mītnes pāļi. Tomēr 1964. gadā hidroarheoloģiskā apzināšanas ekspedīcija J. Apala vadībā konstatēja, ka šajā vietā atklātās koka konstrukcijas ir kāda viduslaiku būve. Pēdējos gados dažas senas trauku lauskas atrastas arī pašā Liepu saliņā. Tas varētu liecināt, ka kādreiz ļaudis dzīvojuši arī tur. Ezera ziemeļu krasts Upursalai atrodas tuvāk, jo pie Mazo Mucenieku ciema ezerā iesniedzas zemesrags. Arī uz tā konstatēts senas apmetnes kultūrslānis. Tāpat uz viduslaikiem attiecināmas senlietas atrastas pie netālās Rušonas muižas. Nepilnu kilometru uz ziemeļiem no Rušona ezera paceļas Kurtoša pilskalns. Kopš sendienām tas tiek apstrādāts un zaudējis savu sākotnējo izskatu.
Visus Cirīša ezera krastus, kas ietver Upursalu, cilvēki ir apdzīvojuši, jau kopš senseniem laikiem. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Akmens ir rupjgraudains, tā virspuse apdrupusi. Liekas, ka tā mākslīgi nolīdzināta. Pie paša akmens un uz tā kādreiz dedzināta uguns. Par to liecina gan izdrupumi, gan ap Upurakmeni atrastās, no tā atplīsušās šķēpeles. Arheoloģiskajos izrakumos, kas tika izdarīti pie šī pieminekļa, noskaidrots, ka Upurakmens tuvumā bijušas divas seklas bedres. Vienā no tām atrada pussadegušas priedes mizas. Izrakumos neatrada senlietas, pēc kurām varētu noteikt Upursalas Upurakmens izmantošanas laiku. Upursalai tuvējie arheoloģiskie pieminekli attiecas uz dažādiem gadsimtiem. Pagaidām var tikai pieļaut, ka Upursalas Upurakmeni kā pielūgšanas vietu varēja izmantot gan Kristapiņu, Liepu salas un Mazo Mucenieku apmetņu, gan Kurtoša pilskalna, kā arī citu netālo seno dzīves vietu iemītnieki.

Kontakti:

Upursala Cirīša ezerā, Aglona, Preiļu novads

Lat: 56.132529 Lon: 26.985270

Galerija:

Preiļu parka pludmale

Preiļu parka pludmale

 

Aktīvās atpūtas zonā, Preiļu parka teritorijā, ir izveidoti pludmales volejbola un futbola laukumi, labiekārtota pludmale  ar bērnu rotaļu laukumu, ģērbtuvēm un tualetēm. Iespēja iznomāt laivu un ūdensvelosipēdu. Šeit atrodas arī Latgalē kā pirmā uzbūvētā BMX trase. Iespēja vietējo mājražotāju produkciju nobaudīt uz vietas esošajā terases kafejnīcā "Pampūkas".

Pludmalē bez maksas pieejams aktīvā tūrisma inventārs: SUP dēļi, katamarāni, ūdens bumbas, vestes, laiva, āra galda tenisa aprīkojums, pludmales badmintona inventārs, tenisa raķetes un bumbiņas, pludmales futbola un volejbola bumbas, pludmales ratiņkrēsli cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Aktīvā tūrisma inventārs ir pieejams Preiļu pludmalē pie dežuranta vasaras sezonā no 1.maija līdz 30.septembrim katru dienu no plkst.10-22 (atkarībā no laikapstākļiem). Uz konkrētu laiku iespējams to arī rezervēt, iepriekš rakstot uz e-pastu preilubjss@preili.lv vai zvanot 26549536 (Edgars).

Aktīvās atpūtas inventārs ir iegādāts Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta LLI-349 "Learn Eco Travel" ietvaros.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kontakti:

Preiļu parka pludmale, Daugavpils iela 53, Preiļi.

Uz konkrētu laiku inventāru iespējams rezervēt, iepriekš rakstot uz e-pastu preilubjss@preili.lv vai zvanot 26549536 (Edgars).

Lat: 56.2865669, Lon: 26.7249941

Galerija:

SUP dēļu noma Preiļos (maksas)

SUP dēļu noma Preiļos (maksas)

Diennakts noma Latgales reģionā: var iznomāt uz vietas - Preiļos, kā arī varam aizvest, kur nepieciešams. Nomas maksa vienam SUP dēlim ir 25 EUR/dienā vai 5EUR/h. Nomas maksa pedāļu SUP dēļiem 80EUR/dienā vai 15EUR/h

Tālrunis rezervācijai: +371 26315587

Lai iznomātu dēli, nepieciešams personu apliecinošs dokuments.

 

SUP dēļu noma Preiļu novadā +371 25541599, Jānis

Kontakti:

Tālrunis rezervācijai: +371 26315587

Galerija:

Makšķerēšanas gids pa Latgali

Makšķerēšanas gids pa Latgali

Lai gan Preiļu novads nav ezeriem bagāts, te dzīvo kaislīgi makšķernieki. Jaunam vietējam puisim Raineram, kas kopš dzimšanas braucis līdzi makšķerēt un tagad gandrīz visu savu brīvo laiku pavada pie ūdeņiem, radās ideja piedāvāt makšķerēšanas gida pakalpojumu pa Latgales ezeriem un upēm. Tā ir iespēja iemācīties makšķerēt tiem, kas nezina, ar ko sākt, vai jau zinošiem makšķerniekiem gida - instruktora pavadībā atklāt jaunas zvejas vietas Latgalē. Drīzumā tiks piedāvāts arī viss nepieciešamais inventārs, lai Tu varētu atbraukt un izbaudīt šo procesu, ne par ko nedomājot... 

Kontakti:

Gida tel. +371 28179580. (Preiļi)

 

Galerija:

Laivu noma braucienam uz Upursalu Aglonā

Laivu noma braucienam uz Upursalu Aglonā

Cirīšu ezera laivu nomas izcenojumi:

1 stunda - 3 EUR

2 stundas - 5 EUR

3 stundas - 7 EUR

4 stundas - 9 EUR

5 stundas - 11 EUR

6 stundas - 12 EUR

vairāk par 6 stundām - 12 EUR

diennakts - 12 EUR

 

Kuģošanai ir jānotiek atbilstoši Noteikumiem par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos! Ministru Kabineta noteikumi Nr. 92

Nomnieks uzņemas atbildību par savu un pasažieru drošību laivā!

Kontakti:

Adrese: Daugavpils iela 6, Aglonas pagasts, Aglonas nov., 5304
Tālr.: +371 29910288 (Andris)

Lat, lon: 56.136308, 26.998515

Galerija:

Aktīvās atpūtas vieta pie Cirīša ezera

Aktīvās atpūtas vieta pie Cirīša ezera

Labiekārtota atpūtas vieta piedāvā: bezmaksas katamarānu, SUP dēļu, laivu nomu, sporta laukumu, piknika vietu, bērnu laukumu. Atrodas 50 m no Ciriša ezera.

Kontakti:

Adrese: Daugavpils iela 6, Aglona, Preiļu novads, LV- 5304
Telefons:   +371 29910288

Lat, lon: 56.136177, 26.998386

Galerija:

Kajaku, laivu un kubla noma

Kajaku, laivu un kubla noma

Papildus pieejamas glābšanas vestes, abpusējie airi un hermētiskie maisi mantām.

Laivotājiem un teltīs palicējiem ir iespēja atpūsties plašajā dārza teritorijā. Kempinga vieta atrodas labiekārtotā Dubnas upes krastā.  Šī būs atpūtas vieta, kur izbaudīt dabas krāšņumu.

Piedāvā papildus:

  • āra dārza spēles;
  • 2 SUP dēļus;
  • šūpoles;
  • terasi;
  • ugunskura vietu;
  • grilu;
  • zupas katlu;
  • pirti;
  • pārvietojamu kublu.

Kontakti:

Kontakttālrunis: +371 27132913 Juris Sola,

E-pasts: jsolaj@inbox.lv

Adrese: “Liepaine”, “Mačāni”, Upmalas pagasts, Preiļu novads.

Galerija:

Atpūtas vieta " Agaves" - laivu un SUP dēļu noma

Atpūtas vieta " Agaves" - laivu un SUP dēļu noma

LATGALES pusē, skaistā  Zolvas ezera krastā tiek piedāvāta atpūtas vieta “Agaves”. Piedāvājam atpūtu no ikdienas stresa un rūpēm, klusā un  ainaviski skaistā vietā.

Viesiem tiek piedāvāts vasaras namiņš (piemērots ģimenei), kurā ir  JOTUL krāsniņa, ledusskapis, divguļamā gulta, kā arī otrā stāvā pieejami matrači, elektriskā tējkanna, elektriskā plītiņā, var arī sagatavot siltus gardus ēdienus, glīti trauki, kafija un tēja.

Atpūtas vietā “AGAVES’’ ir pieejama: lapene ar galdiem un soliem 12 personām, telts vietas, ugunskurvieta. Par papildus samaksu un iepriekšējo rezervāciju ir pieejams sekojošs aktīvās atpūtas aprīkojums: SUP – dēļi (10 gab.), airu laivas, gumijas laiva, kā arī tiek piedāvāti velo izbraucieni grupām profesionāla braucēja pavadībā un pārgājieni par skaistajām Latgales dabas takām.

 

CENU PIEDĀVĀJUMS:

VASARAS NAMIŅŠ: 60,00 EUR (par atsevišķu samaksu var iznomāt SUP)

SUP dēlis 10,8 komplekts 6,00 EUR/h

SUP dēlis 10,8 komplekts 25,00 EUR/dienā (katru nākamo dienu nomājot SUP dēli cena lētāka)

SUP dēlis JAUNUMS! Minamie dēļi 10,6 (40,00 EUR/dienā vai 6 EUR/h)

LAIVU NOMA 15,00 EUR (airi, piestātne)

LAIVU NOMA 25 EUR/12h (airi, piestātne, motors)

JAUNUMS! Piedāvājam NAKTS SUP dēļa izbraucienus (detalizēta informācija būs pieejama sociālajos tīklos)

TELŠU VIETA 15, EUR (ugunskura vieta, peldvieta)

VELOSIPĒDI MTB 15,00 EUR/12h

Kontakti:

„Agaves”, Rušonas pagasts, Preiļu novads.

Tālrunis: +371 26315587

e-pasts: mvs.plus@inbox.lv

Lat: 56.2218669, Lon: 26.9982134

Galerija:

Izbraucieni pa Cirīša ezeru

Izbraucieni pa Cirīša ezeru

Nu tad iepazīsimies!

Mūsu kapteinis Valērijs, dzimis un izaudzis Aglonā!

Parādīs Jums visas Cirīša ezera brīnišķīgas vietas - piebrauksiet pie Mīlestības kalna, Upursalas un ne tikai... Zvaniet, lai rezervēt neaizmirstamu braucienu!

Tālr.  +371 29289358

facebook  - baudam_latgali  

Kontakti:

Nu tad iepazīsimies!

Kapteinis Valērijs

Tālr. 29289358

@baudam_latgali

 

Galerija:

Zirgu staļļi "Zirgu Oāze"

Zirgu staļļi "Zirgu Oāze"

Sportisti, audzētāji, zirgu mīļotāji un interesenti - te jūs varēsiet ne tikai atrast draugu (zirgu) savu ieceru realizācijai, un saņemt profesionālu padomu, bet arī izjust īpašo auru, ko izstaro staļļi, zirgi un cilvēki.

Mēs piedāvājam vizināšanos zirga vai ponija mugurā, izglītojošu ekskursiju pa stalli un tā teritoriju, jāšanas prasmju apgūšanu gan profesionālā, gan hobija līmenī, fotogrāfēšanos ar zirgiem, izbraucam arī uz pasākumiem ar zirgu vai poniju, piedāvājam pansiju arī jūsu zirgam!

Kontakti:

Adrese: Skolas iela 18, Riebiņi, Preiļu novads, LV-5326

Tel.: Iļja Daņilovs - +371 26344961; (ekskursijas, treniņi) – +371 29616658;

E-pasts - zirguoaze1@gmail.com

 

Galerija:

Aglonas Briežu dārzs

Aglonas Briežu dārzs

Uzzini interesantus faktus par šiem dzīvniekiem un to audzēšanu. Papildus tam – lauku klusums un pastaigas svaigā gaisā.

Kontakti:

Adrese: “Lielās kļavas”, Sekļa Daukšti, Aglonas pag.,Preiļu nov.
E-pasts: lejasstar@inbox.lv
Tel: +371 29642100 (Inese Reine)

Lat: 56.096460, Lon: 27.033491

Galerija:

Riebiņu MJIC “Pakāpieni”

Riebiņu MJIC “Pakāpieni”

Centra telpās ierīkota: 

  • konferenču zāle;
  • radošā telpa rokdarbiem (telpās ir pieejamas šujmašīnas un materiāli rokdarbiem);
  • atpūtas telpa, kurā ir ļoti daudz un dažādas galda spēles visām gaumēm, kā arī televizors;
  • lielā zāle lielajām spēlēm (novuss, galda teniss, gaisa hokejs, biljards, galda futbols) un pasākumiem;
  • virtuve ar visu nepieciešamo aprīkojumu (plīts virsma, cepeškrāsns, tosteri, ledusskapis, mikroviļņu krāns, trauki u.c.);
  • dušas telpa un arī jauniešu hostelis tālākiem viesiem;
  • jauniešiem pieejams arī inventārs āra aktivitātēm (velosipēdi, laivas un pārgājienu komplekti).

MJIC “Pakāpieni ”bezmaksas iespējas:

  • Spēļu vakari – galda spēles, novusa turnīri, spēle Mafija, Uno, Sabotier u.c.
  • Neformālo sarunu vakari – tikšanās ar interesantiem cilvēkiem.
  • Radošās darbnīcas un meistarklases.
  • Kino vakari.
  • Neformālās izglītības apmācības un semināri – par tēmām: sadarbība, mērķu attīstīšana, līderība, mentālā veselība, personības attīstība, komunikācijas attīstība, līdzdalība, konfliktu risināšana u.c.
  • Lieli jauniešu pasākumi – Jauniešu diena, Vasaras sezonas atklāšana, Sporta diena, sporta aktivitātes Pludmalē u.c.
  • Brīvprātīgais darbs.
  • Aktīvās atpūtas un izklaides pasākumi brīvā dabā (Volejbola turnīri, pārgājieni, velobraucieni, Pludmales ballītes u.c.)

Siltajā sezonā blakus MJIC “Pakāpieni” ir ierīkota arī “Brīvdabas Viesistaba”, kur izvietotas āra šūpoles, galdiņi un šūpuļtīkli, lai satiktos un pavadītu laiku un komunicētu ar citiem jauniešiem ārpus telpām, kad tas ir iespējams.

Kontakti:

Sīkāka informācija: +371 28291082, Sintija

pakapieni@preili.lv

Viļānu iela 1, Riebiņi, Preiļu novads, LV-5326

Galerija:

Piemājas saimniecība "Gailguri"

Piemājas saimniecība "Gailguri"

Hei! Vai tev patīk ceļot un iepazīt jaunas vietas? Vai patīk satikt aktīvus un viesmīlīgus cilvēkus?

Tad te nu mēs esam!

Mīļi aicinām – brauc ciemos pie mums!

Mēs dzīvojam un saimniekojam Preiļu pagastā. 

Mums patīk lauku dzīve, patīk truši un putni, patīk sagaidīt brīdi, kad no olas izšķiļas cālēns. Mūsu lauku kūrorts ir tepat – aiz loga. Mēs, maziem solīšiem, īstenojam savu sapni par saimniecību, par skaistu vietu, par priecīgiem mūsu saimniecības viesiem.

Pie mums patiks ģimenēm ar bērniem, jo šeit var apskatīt, pabarot un samīļot lielus un mazus trušus, apskatīt graciozo pāvu, un pavērot Dienvidāfrikas strausu pāri. Šeit varēsiet izbaudīt klusumu, skaistas dabas ainavas jebkurā gadalaikā. Bērniem patiks šūpoles, dažādas āra aktīvās spēles! Vecākiem – ieskatīties mūsu “Atmiņu istabā”.

Saimniecības apmeklējums iepriekš jāpiesaka zvanot vai rakstot!

Kontakti:

Adrese: “Plivdas 2”, Plivdas, Preiļu pagasts, Preiļu novads, LV-5301.

Tālr. 26814865 /Ilze/

Facebook: Gailguri

Galerija:

SIA "Dēkaiņi" velonoma un maršruti

SIA "Dēkaiņi" velonoma un maršruti

Aktīvi strādājam pie velomaršrutu un ūdenstūrisma maršrutu izstrādes. Uzņēmuma misija ir popularizēt Latgales sniegtās iespējas aktīvā tūrisma jomā, ieinteresēt potenciālos klientus apmeklēt Latgali un izbaudīt šī novada sniegtās iespējas. Šajā darbības sfērā mēs redzam vēl daudz neizmantotas iespējas.

Kontakti:

Tālruņa numurs:
(+371) 26 44 25 35
E-pasts:
dekaini@inbox.lv
www.dekaini.lv

Lat: 56.2929176, Lon: 26.7305570 

Galerija:

Velomaršruts- Apkārt Preiļiem

Velomaršruts- Apkārt Preiļiem

Piedāvātā velomaršruta priekšrocība ir tāda, ka neviens no maršruta punktiem nav tālāk kā 13 km no Preiļu centra.Tas nozīmē, ja velobraucēju maršrutā ir pārsteiguši nepatīkami laika apstākļi, radušās tehniskas problēmas, sastreikojās veselība vai vienkārši bērni sāka niķoties, tad pa tuvāko ceļu līdz Preiļu centram nebūs vairāk par 13 km. Sazarotais ceļu tīkls, kas ieskauj Preiļus, braucējiem ļauj izvēlēties sev tīkamu maršruta posmu un tā garumu, ar iespēju pa tuvāko ceļu ātri atgriezties Preiļos.

Preiļi-Saltupes iela-Jaunsaimnieki-Plivdas-Anspoki- 5,1km

Anspoki-Litavnieki-Kankuļi-Ludvigova-Gailīši (Gaiļmuiža)- 12,2km

Gailīši (Gaiļmuiža)-Šņitkina-Tiša-Gailīši (Gaiļmuiža)- 7,1km

Gailīši (Gaiļmuiža)-Pīzāni-Kozuļi-Novini-Lielais Ostrovas ez.-9,7km

Lielais Ostrovas ez.-Novini-Skangeļi-Riebiņi-Riebiņu muiža (estrāde)-7,9km

Riebiņu muiža (estrāde)-Stefanapole-Medvednieki-Pieniņi-7,6km

Pieniņi-Kalnacki-Kokorieši-Moskvina- 10,6km

Moskvina-Šķilteri-Vaivodi-Preiļi-10,3km

KOPĀ-70,5km  Maršrutā asfalta segums ir 11,7 km ceļa, grants segums 30,3 km, uzlabots zemes ceļš 17,3 km, zemesceļš 7.0 km, grūti izbraucams zemesceļš 4,2 km.

Ar grūti izbraucamu zemesceļu jāsaprot, ka to grūti ir izbraukt ar automašīnām, bet ar velosipēdiem tas nesagādās problēmas. Pārsvarā šie ceļi ir pļavās un ganībās iebrauktas divas sliedes vai taciņas. Reljefs pārsvarā līdzens. Vairāk kāpumu un nobraucienu ir maršruta posmā no Preiļiem līdz Riebiņiem. Lietainā laikā vai pēc lietavām, zemes ceļi un grūti izbraucamie zemes ceļi, pateicoties Latgales mālam, vietām var būt dubļaini un slideni. Savukārt sausā laikā uz grantētajiem lielceļiem veidojas „trepe”-sevišķi posmā Pieniņi-Moskvina un Šķilteri-Preiļi. Cilvēki, kuriem nav svešas regulāras fiziskās aktivitātes šo maršrutu veiks vienas dienas laikā. Pārējie var izvēlēties veikt daļu no maršruta atbilstoši savām fiziskajām spējām. Iepirkšanās jāplāno Preiļos, Gailīšos (Gaiļmuižā), Riebiņos vai Pieniņos. Iespējas baudīt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ir Preiļos un Riebiņos. Riebiņos tikai darba dienās no 8 00-17 00.

Vairāk informācijas par maršrutu skat. www.dekaini.lv 

Kontakti:

Tālruņa nummurs:
(+371) 26 44 25 35
E-pasts:
dekaini@inbox.lv
www.dekaini.lv

 

Galerija:

Velomaršruts Aizkalne-Rušons-Preiļi

Velomaršruts Aizkalne-Rušons-Preiļi

Piedāvāto velomaršrutu aktīvi velobraucēji var veikt vienas dienas laikā. Nesteidzīgāki braucēji to var sadalīt divu dienu braucienā, pārnakšņojot atpūtas bāzē “Silmalas”. Šis maršruts ir savienojams ar dažādu variantu 4. un 5. maršrutu. Ja aktīvi velobraucēji ir ieplānojuši divu dienu ceļojumu, tad iesakām šo maršrutu apvienot ar 4. maršruta 1. variantu. Šajā gadījumā jūs pilnībā izbaudīsiet Latgales dabas daudzveidību un kultūrvēsturisko mantojumu. Maršrutā jūs iepazīsiet 8 ezerus, tai skaitā astoto lielāko Latvijas ezeru-Rušonu, 4 pilskalnus, 4 dievnamus, divu ievērojamu Latvijas karavadoņu piemiņas vietas, Raiņa jaunu dienu zemi un daudzus citus interesantus objektus un vietas.

Aizkalne-Kastīre- 7,6 km

Kastīre-Gelenova-Šaures- 6,0 km

Šaures-Rušona-Sīveriņa- 8,4 km

Sīveriņa-Rušenīcas pilskalns-Rušenīca-Krupeniški-Ondzuļi-11,7 km

Ondzuļi-Kategrade-Sedeži-Stupāni-Ludvigova-9,1 km

Ludvigova-Kankuļi-Lietavnieki-Preiļi-8,7 km

 

KOPĀ-51,5km

Maršrutā asfalta segums ir 5,8 km ceļa, grants segums 19,1 km, uzlabots zemesceļš 14,3 km un zemesceļš 12.3 km. Reljefs pārsvarā līdzens. Vairāk kāpumu un nobraucienu ir maršruta posmā no Ondzuļiem līdz Preiļiem. Lietainā laikā vai pēc lietavām, zemes ceļi pateicoties Latgales mālam, vietām var būt dubļaini un slideni. Savukārt sausā laikā uz grantētajiem lielceļiem veidojas „trepe”-sevišķi posmā Šaures-Rušona. Iepirkšanās jāplāno Aizkalnē vai Kastīrē. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju šajā maršrutā nav. Ieteicams nodrošināties ar nepieciešamākajām velosipēdu rezerves daļām, jo maršrutā tās iegādāties nebūs iespējams.

Vairāk informācijas par maršrutu skat. www.dekaini.lv

Kontakti:

Tālruņa nummurs:
(+371) 26 44 25 35
E-pasts:
dekaini@inbox.lv
www.dekaini.lv

 

Galerija:

Preiļi-Pelēči-Aizkalne-Preiļi

Preiļi-Pelēči-Aizkalne-Preiļi

Šim velomaršrutam piedāvājam trīs pamata variantus, kurus iespējams savstarpēji kombinēt. Velobraucēji var izvēlēties sev tīkamāko variantu saskaņā ar savu fizisko sagatavotību, braucienam atvēlēto laiku un  sev vien zināmiem apsvērumiem.

Pirmais variants.

Preiļi-”Ošu mājas”-3 km

“Ošu mājas”-pagrieziens uz Kalvāniem-10,5 km

Pagrieziens uz Kalvāniem-Pelēču ezers-Pelēči-4,5 km

Pelēči-Pelēču muiža-Nīdermuiža-3,5 km

Nīdermuiža-Krasnogorka-Grociški-Pelēču dzirnavas-Gornejaši-9,5 km

Gornejaši-”Jāņi”-Maskeviciški (Rumēlijas priede)-3,5 km

Maskeviciški-”Cerības”(Sapņu namiņš)-5 km

“Cerības”-Aizkalne-Kažemāki-Šņepstu pilskalns-8 km

Šņepstu pilskalns-Korsikova-Anspoki-Preiļi-10,5 km

KOPĀ-58,0km

Maršrutā asfalta segums ir 31 km ceļa, grants segums – 15 km, uzlabots zemesceļš 5 km un zemesceļš 7 km. Reljefs pārsvarā līdzens-lielākais brauciens kalnā pie Gornejašiem, lielākais nobrauciens Anspokos uz Preiļupes ieleju. Arī lietainā laikā vai pēc lietus ceļi ir labā stāvoklī un izbraucami bez problēmām.  Pārvietojoties par Preiļu-Daugavpils un Preiļu-Aglonas šoseju, jāuzmanās no satiksmes sevišķi, ja iecerēts ceļot kopā ar bērniem. Intensīvāka satiksme ir uz Preiļu-Aglonas šosejas. Atsevišķos maršruta posmos, vietās, kur tuvu ceļiem atrodas lauku sētas jāuzmanās no nepiesietajiem suņiem. Tomēr te darbojas likums – jo mazāks suns, jo niknāks. Maršruts ir veicams vienas dienas laikā jebkuram veselam cilvēkam, arī bērniem vecumā no 10 gadiem. Iepirkšanās jāplāno Preiļos, Pelēočos vai Aizkalnē. Pelēčos un Aizkalnē varēs iegādāties tikai pārtiku un pirmās nepieciešamības preces. Ja nepieciešams velosipēda remonts, tad biežāk nepieciešamās detaļas var iegādāties tikai Preiļos. Iespējas baudīt sabiedriskās ēdināšnas pakalpojumus ir tikai Preiļos.

Vairāk informācijas par maršrutu skat. www.dekaini.lv

Kontakti:

Tālruņa nummurs:
(+371) 26 44 25 35
E-pasts:
dekaini@inbox.lv
www.dekaini.lv

 

Galerija:

Preiļi-Pelēči-Aizkalne-Preiļi

Preiļi-Pelēči-Aizkalne-Preiļi

Otrais variants

Preiļi-”Ošu mājas”-3 km

“Ošu mājas”-pagrieziens uz Kalvāniem-10,5 km

Pagrieziens uz Kalvāniem-Pelēču ezers-Pelēči-Pelēču muiža-5,5 km

Pelēču muiža-Pelēči-Grociški-Pelēču dzirnavas-Gornejaši-6,0 km

Gornejaši-”Jāņi”-Maskeviciški (Rumēlijas priede)-3,5 km

Maskeviciški-”Cerības”(Sapņu namiņš)-5 km

“Cerības”-Aizkalne-Korsikova-Anspoki-Preiļi-15,0 km

KOPĀ-48,5km

Maršrutā asfalta segums ir 32,5 km ceļa, grants segums – 8,5 km, uzlabots zemesceļš 1 km un zemesceļš 6,5 km. Turpmāk tas pats kas pirmajā variantā. Otrajā maršruta variantā izlaižam Nīdermuižas katoļu baznīcas apskati. Šajā variantā apskatot Pelēču muižu un izbraucot uz Preiļu-Daugavpils šosejas dodamies pa kreisi atpakaļ uz Pelēču centru un Ārdavas ceļa krustojumā nogriežamies pa labi un tālāk pa kreisi nogriežamies uz Aizkalni. Pēc 300 m ir kārtējais pagrieziens-šoreiz pa labi un dodamies uz Dižkoku taku. Pēc Dižkoku takas turpmākais maršruts uz Aizkalni turpnās tā pat kā pirmajā maršruta variantā. Pēc Aizkalnes apskates nedodamies uz Šņepstu pilskalnu, bet pa asfaltēto ceļu dodamies uz Korsikovu caur Anspoku (Anspaku) muižu tālāk uz Preiļiem.

Vairāk informācijas par maršrutu skat. www.dekaini.lv

Kontakti:

Tālruņa nummurs:
(+371) 26 44 25 35
E-pasts:
dekaini@inbox.lv
www.dekaini.lv

 

Galerija:

Preiļi-Pelēči-Aizkalne-Preiļi

Preiļi-Pelēči-Aizkalne-Preiļi

Trešais variants

Preiļi-”Ošu mājas”-3 km

“Ošu mājas”-pagrieziens uz Kalvāniem-10,5 km

Pagrieziens uz Kalvāniem-Pelēču ezers-Kalvāni-Aizkalne-6 km

Aizkalne-Korsikova-Anspoki-Preiļi-13,5 km

KOPĀ-33 km

Maršrutā asfalta segums ir 27,5 km ceļa, grants segums – 4,5 km un uzlabots zemesceļš 1 km. Reljefs pārsvarā līdzens-lielākais nobrauciens Anspokos uz Preiļupes ieleju aiz kura seko pacēlums, bet kurš nav garš.  Tālāk tas pats, kas pirmajā variantā. Iepirkšanās jāplāno Preiļos vai Aizkalnē. Aizkalnē varēs iegādāties tikai pārtiku un pirmās nepieciešamības preces. Ja nepieciešams velosipēda remonts, tad biežāk nepieciešamās detaļas var iegādāties tikai Preiļos. Iespējas baudīt sabiedriskās ēdināšnas pakalpojumus ir tikai Preiļos.

Ja ir jauks laiks un ir vēlme nopeldēties, tad labākās peldvietas ir  pie Limankas ezera , bet šī iespēja būs jāsaskaņo ar zemes īpašniekiem. Publisku peldvietu šajā maršrutā nav.

Līdz Kalvānu pilskalnam maršruts ir tāds pats kā pirmajā variantā. Pēc Kalvānu pilskalna maršrutu tupinām taisni starp Limankas un Pelēču ezeriem. Pēc nepiniem 3 km nonākam pie Aizkalnes-Pelēču lielceļa.  Te nogriežamies pa kreisi un  pēc 2 km sasniedzam Aizkalni. Tālākais mūsu maršruts ir tāds pats, kā otrajā variantā. 

Vairāk informācijas par maršrutu skat. www.dekaini.lv

Kontakti:

Tālruņa nummurs:
(+371) 26 44 25 35
E-pasts:
dekaini@inbox.lv
www.dekaini.lv

 

Galerija:

BMX trase Preiļos

BMX trase Preiļos

BMX trasē Preiļos tiek rīkotas arī valsts mēroga sacensības! Blakus trasei ir gaumīga āra terases kafejnīca "Pampūkas", kurā varat nobaudīt gan mājas saldējumu, gan uz vietas ceptas pankūkas un daudz ko citu. Blakus atrodas arī sakopta pludmale, iespēja izbraukt ar laivu un katamarānu bez maksas, spēlēt volejbolu..... Te var labi atpūsties, veldzēties un pavadīt vasaru pilsētā!

Kontakti:

Daugavpils iela 54, Preiļi, LV-5301
BMX treneris Artis Upenieks tel.: 25900775

Lat: 56.2865669, Lon: 26.7249941

Galerija:

Velodarbnīca 36 Preiļos

Velodarbnīca 36 Preiļos

Velodarbnīca, kas saremontēs tavu velo jebkurā stāvoklī. Ceļojam paši un iesakām citiem!

Visa veida velo remonti, apkope, pārbūve, ieteikumi, kādu velosipēdu izvēlēties, kā ceļot ar velo ziemā. Informācija par velomaršrutiem un kopīgi izbraukumi, iepriekš piesakoties.

Kontakti:

Kooperatīva iela 1A, Preiļi, LV-5301

GPS: Lat: 56.2960509, Lon: 26.7253052

Tel. +371 29448814

Darba laiks: darbdienās no 9-17:00

https://www.facebook.com/Velodarbn%C4%ABca-36-Prei%C4%BCos-2264349257129342/ 

 

Galerija:

Velo noma Aglonā

Velo noma Aglonā

Velosipēdus iespējams iznomāt līdz pat 72h (3 diennaktīm), pirms iznomāšanas jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

Kontakti:

Adrese: Somersētas iela 37, Aglona, Preiļu nov., LV-5304
Tālr.: +371 65322041

aglonastic@preili.lv

Lat, lon: 56.129959, 27.007999

Galerija:

Velo maršruts Nr. 8 "Ezeru loks" (Aglonā)

Velo maršruts Nr. 8 "Ezeru loks" (Aglonā)

Aglonas bazilika un tai pieguļošā teritorija ir valsts kultūras piemineklis un starptautiskās nozīmes svētvieta, kuru 1993. gadā apmeklējis pāvests Jānis Pāvils II. Aglonas bazilika ir iespaidīga baroka stila  celtne ar 60 m augstiem torņiem (1768-1800). Altāris ar Dievmātes attēlu slavens ar savām dziedniecības spējām.

Aglonas svētavots. Viens no visvecākajiem un populārākajiem Latgales avotiem. Slavens ar savām dziednieciskajām spējām.

Aglonas katoļu ģimnāzija. Celtne uzcelta 1928. gadā Latgales jaunatnes izglītošanai.

Cirīša HES ūdenskrātuvi veido 6 ezeri. No Sekļu pilskalna paveras burvīgs skats uz ūdenskrātuves spoguli.

Velnezers(Čertoks). Republikas nozīmes aizsargājams dabas objekts. Ezers ar noslēpumainu, īpatnēju izcelsmi un atrašanās vietu priežu meža vidū, ar ezeriem netipisku krāsu.

Madelānu pilskalns. Viens no skaistākajiem Latvijā. Relatīvais augstums 20 m. Uzplaukumu piedzīvoja 12.-13. gs. Pilskalna apkārtnē bojā gājis Lietuvas karalis Mindaugs.

Karaļa kalns. Jaunatklāta vieta netālu no Aglonas. Uz kalna ir divas koka milzīgas skulptūras, viena no tām ir Jēzus, bet otra Eņģeļa tēls.

 

Kontakti:

Adrese: Somersētas iela 37, Aglona, Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.: +371 65322041

E-pasts: aglonastic@preili.lv

Lat: 56.129887, Lon: 27.008171

Galerija:

Velo maršruts Nr.9 „Lielais Ģimenes loks”

Velo maršruts Nr.9 „Lielais Ģimenes loks”

Velomaršruts: Aglona – Cirīši - Fintmuiža – Aglona

Maršruta garums: 20 km

Kontakti:

Adrese: Somersētas iela 37, Aglona, Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.: +371 65322041

E-pasts: aglonastic@preili.lv

Lat: 56.129887, Lon: 27.008171

Galerija:

Velo maršruts Nr.10 „Ekstremālais loks”

Velo maršruts Nr.10 „Ekstremālais loks”

Velomaršruts: Aglona – Jaunaglona – Bērzgale – Starodvorje – Geranimova – Blaževiči -Priežmale – Lejas Butkāni – Jaunokra – Voveri – Raģeļi – Grāveri – Kovaļova – Peipiņi – Šķeltova – Brīveru pilskalns – Aglona

Maršruta garums: 120 km

Kontakti:

Adrese: Somersētas iela 37, Aglona, Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.: +371 65322041

E-pasts: aglonastic@preili.lv

Lat: 56.129887, Lon: 27.008171

Galerija:

Velo maršruts Nr.11 „Ticības loks”

Velo maršruts Nr.11 „Ticības loks”

Aglonas bazilika un tai pieguļošā teritorija ir valsts kultūras piemineklis un starptautiskās nozīmes svētvieta, kuru 1993. gadā apmeklējis pāvests Jānis Pāvils II. Aglonas bazilika ir iespaidīga baroka stila  celtne ar 60 m augstiem torņiem (1768-1800). Altāris ar Dievmātes attēlu slavens ar savām dziedniecības spējām.

Aglonas svētavots. Viens no visvecākajiem un populārākajiem Latgales avotiem. Slavens ar savām dziednieciskajām spējām.

Bērzgales katoļu baznīca. Izcila baroka koka arhitektūra. 18.gs. arhitektūras piemineklis(1744-1750). Valsts kultūras piemineklis.

Starodvorjes vecticībnieku baznīca atrodas vecticībnieku vēsturiskajā apvidū. Savdabīgs iekšējais interjers.

Foļvarkas vecticībnieku baznīca celta 1887. gadā par cilvēku saziedotiem līdzekļiem.

Priežmale. Apdzīvota vieta Geraņimovas-Ilzes ezera krastā, kur atrodas Eisbahovas muižas parks. Muižas ēkās atrodas Priežmalas pamatskola.

Raģeļu katoļu baznīca. Sākotnējā baznīcas ēka nodegusi, atjaunota pēc otrā pasaules kara. 2006. atjaunots baznīcas koka interjers.

Grāveri. Apdzīvota vieta gleznainā Jaziņas ezera krastā. Autoceļa Krāslava – Aglona tuvumā.

Grāveru pareizticīgo dievnams dibināts 1836. gadā. Hruščova laikā dievnama telpās bija kultūras nams, sporta zāle. Atjaunots un atkal iesvētīts 20.gs. 90. gados.

Kovaļovas vecticībnieku baznīca dibināta 1861. gadā un savu sākotnējo izskatu saglabājusi līdz mūsdienām.

Peipiņu katoļu baznīca celta 30. gados par draudzes locekļu līdzekļiem.

Šķeļtovas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca celta 1836. gadā, ievērojama ar savu pirmatnējo stilu un oriģinalitāti. Valsts kultūras piemineklis.

Slostovkas vecticībnieku baznīca. 1837. gadā celta ēka saglabājusi savu sākotnējo izskatu un tiek uzturēta par ziedojumiem.

Aglonas katoļu ģimnāzija. Celtne uzcelta 1928. gadā Latgales jaunatnes izglītošanai.

Kontakti:

Adrese: Somersētas iela 37, Aglona, Preiļu novads, LV- 5304
Tālr.: +371 65322041

E-pasts: aglonastic@preili.lv

Lat: 56.129887, Lon: 27.008171

Galerija:

Velomaršruts Vārkavā

Velomaršruts Vārkavā

1. Vārkavas novadpētniecības muzejs. Apskatāmas vairākas ekspozīcijas: „Pirmā tautskola Latgalē”, radošo mākslu salonā fotoizstāde „Taureņi ir kā sapņi…”, muzeja-klēts telpās „Seno sadzīves un darba rīku ekspozīcija „Mana sēta””.

2. Borkovas muižas klēts. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Celtnē redzami gotikas stila elementi, celta 19.gs otrā puse.

3. Aizpūriešu krucifikss. Izgatavots pēc Nīdermuižas prāvesta Stanislava Milaševiča izstrādāta parauga uzstādīts 1903. gadā. Krucifiksa augstums ir 3,7 m, izgatavots no ozolkoka brusām ar skārda jumtiņu, zem jumtiņa zīmēts ziedu motīvs. Jēzus kristus tēls veidots no koka. Novada teritorijā ir vēl šādi divi krucifiksi: Mežareju krucifikss un Cepļuku sādžas krucifikss. 2006. gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda, SIA „Čiekuri”, z/s ”Plivdas”, Rēzeknes mākslas vsk. palīdzību Vārkavas pagasta padome Aizpūriešu krucifiksu atjaunoja.

4. Pilišķu pilskalns. Vissenākais Vārkavas pagasta administratīvais centrs atradās Pilišku pilskalnā un apmetnē pie tā. Kad Pilišku pilskalnā bijušo pili svešzemju iebrucēji iznīcināja vai tā gāja bojā kādos citos apstākļos, pagasta administratīvais centrs tika pārcelts pie Feimankas un atradās tās kreisajā krasta vietā, kur tagad atrodas Ančkini. Pilskalns ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

5. Rozes kalns un Gavarišķu senkapi. Sena teika vēsta, ka Šusta muižkunga meita iemīlējusies kalpa puisī, bet precēties toreiz nevarēja ar zemākas kārtas cilvēku. Mīlestība bijusi tik stipra, ka meitene, kuras vārds bija Roze izdarīja pašnāvību un viņa tika apglabāta šajā kalnā. Šo kalnu dēvē arī par franču senkapiem, jo nostāsti vēsta par to, kad 1812. gadā franču karaspēks atkāpās uz Daugavpili, tad šeit esot apglabājuši kritušos karavīrus. Gavarišķu senkapus 1925. gadā reģistrēja H. Riekstiņš norādot, ka senkapus iezīmē 4 uzkalniņi. Senkapus arheoloģiski izpētīja 1928. gadā R. Šņores vadībā.

6. Zaķīšu senkapi un brāļu Kovaļevsku piemiņas vieta. Piemineklis pasaulslavenajiem zinātniekiem –biologiem, brāļiem Aleksandram (1840.- 1901.) un Vladimiram (1842.- 1883.) Kovaļevskiem ir vārkaviešu cieņas un pateicības apliecinājums izcilajiem zinātniekiem, kuri ir piedzimuši Vārkavas novadā un pavadījuši savu bērnību.

7. Dolgais Bors krucifikss. Uzstādīts Latvijas pirmās brīvvalsts laikā apmēram 1930. gadā. Maija dziedājumi notiek, maija pēdējā svētdienā.

8. Čukuru krucifikss. Čukuru sādžas krucifikss ir tāds pats kā Aizpūriešu un Mežareju krucifikss pēc viena autora skices veidots.

9. Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes baznīca. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīcas ērģeles ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Baznīca uzcelta 1877. gadā Andreja Čegisa vadībā, iesvētīta 1896. gadā.

10. Vārkavas muižas pils. Uzcelta ap 1865. gadu ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Blakus atrodas brīvdabas estrāde un Vārkavas parks. 

Kontakti:

Adrese: Kovaļevsku iela 6, Vārkava, Vārkavas pag., Preiļu nov., LV-5337

Tālr.: +371 27059046

E-pasts: elvira.abolina@preili.lv

Lat: 56.245627, Lon: 26.567130

Galerija:

Velomaršruts "Rainim pa pēdām"

Velomaršruts "Rainim pa pēdām"

Maršruts ved pa Preiļu novada Aizkalnes un Rušonas pagasta gleznainajām vietām un iekļauj 11 kultūrvēsturiskus objektus.

Braucienu ieteicams sākt Raiņa jaunu dienu zemē Jasmuižā - no muzeja, kur var iepazīties ar muzeja ekspozīciju par Raini, kā arī aplūkot Latgales keramikas vecmeistaru darbus, dažādas izstādes. Tālāk iesakām sekot maršrutā norādītajiem punktiem - aplūkot veco skolu; vietu, kur bijuši senkapi, gan katoļu, gan pareizticīgo baznīcu, bijušo krogus ēku, mēģināt atrast (pēc punkta kartē) vietu, kur Jānis Pliekšāns ieguvis savu pseidonīmu "Rainis". Maršruts ved gan Molaukas kalnu, kas ir viena no augstākajām virsotnēm Preiļu apkārtnē. Rainis te ir pastaigājies, un, iespējams, tieši te tapusi ideja pa "Zelta zirgu". Apdzīvotā vietā Aglonas stacija saglabājusies stacijas ēka, kas agrāk saukta par Rušonu staciju. No tās Rainis devies uz Pēterburgu. Netālu esošais Šņepstu pilskalns ir apvīts ar leģendām par karaļmeitu un suni, varbūt - arī tam ir saistība ar Raiņa darbiem.

Ceļa segums: velomaršruts ved pa cieto segumu un pa grantētiem ceļiem ar zemu un vidēju satiksmes intensitāti.

Kontakti:

Kārsavas iela 4, Preiļi, LV-5301

Tel. +371 29100689

tic@preili.lv

Maršruts pieejams šeit: https://ej.uz/Rainimpapedam

Lat, lon: 56.2022475, 26.7857574

Galerija:

Slēpošanas un nūjošanas trase Rušonā, Kastīrē

Slēpošanas un nūjošanas trase Rušonā, Kastīrē

Iepriekšēja pieteikšanās pa telefonu!

Rušonas pagastā slēpošanas aprīkojumu var saņemt bez maksas Rušonas pamatskolā, Liepu ielā 5A, Kastīrē, Rušonas pagastā, Preiļu novadā. Trase un inventārs pieejams: darba dienās no plkst. 16.00 – 20.00 (iepriekš sazinoties pa tālruni 25918877 ar sporta metodiķi;sestdienās pēc iepriekšējās vienošanās pa tālruni 25918877 no plkst. 12:00 līdz 16:00 (ar sporta metodiķi). Atbildīgais par trasi: Ainārs Kalvāns, mob.25918877.

Kontakti:

Liepu iela 5A, Kastīres, Rušonas pagasts, Preiļu novads, LV-5329
Tel. +371 25918877, 28892132

Lat: 56.2099303, Lon: 26.8775031

Galerija:

Slēpošanas un nūjošanas trase Riebiņos

Slēpošanas un nūjošanas trase Riebiņos

Treses garums - 1 km. Bezmaksas inventāra noma.

Riebiņu pagastā slēpošanas aprīkojumu var saņemt bez maksas Riebiņu vidusskolā, Liepu ielā 21, Riebiņos, Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā. Trase un inventārs pieejams pēc iepriekšējās vienošanās pa tālruni +371 26173320. Atbildīgais par trasi: Rolands Naglis, mob. +371 26173320.

Kontakti:

Liepu iela 21, Riebiņi, Preiļu novads, LV-5326
Tel. +371 26173320 (Rolands)

rolands.naglis@riebini.lv 
riebinuvsk@riebini.lv;

Lat: 56.2099303, Lon: 26.8775031

Galerija:

Slēpošanas trase "Silmalās", Rušonas pag.

Slēpošanas trase "Silmalās", Rušonas pag.

Laba atpūta gan ziemas prieku baudītājiem (zemledus makšķerēšana, slēpošanas trase u.c.), gan ūdens prieku mīļotājiem vasarā - atpūtas bāzē "Silmalas" Rušonas pagastā.

Kontakti:

Adrese: Siveriņa, Rušonas pag., Preiļu nov., LV5329 Mob. tālr. 29101378, 22830104 e-pasts: zalaneanna@inbox.lv WEB lapa: www.atputalatgale.lv/

Lat: 56.2017233, Lon: 26.9980094

Galerija:

Slēpošanas un nūjošanas trase Stabulniekos

Slēpošanas un nūjošanas trase Stabulniekos

Apgaismota trase. Trases garums - 1,5 km. Bezmaksas inventāra noma.

Stabulnieku pagastā slēpošanas aprīkojumu var saņemt bez maksas Dravnieku pamatskolā, Skolas ielā 4, Stabulnieku pagastā, Preiļu novadā. Trase un inventārs pieejams: ceturtdienās no plkst. 17.00 – 20.00 (iepriekš sazinoties pa tālruni 29454928 ar sporta metodiķi); pēc iepriekšējās vienošanās pa tālruni 29454928 no plkst.. Atbildīgais par trasi: Ārija Pudule, mob.: +371 29454928.

Kontakti:

Skolas iela 4, Stabulnieki, Stabulnieku pag., Preiļu nov.
Tel. +371 29454928

Lat: 56.4196531, Lon: 26.7837217

Galerija:

Slēpošanas un nūjošanas trase Preiļos

Slēpošanas un nūjošanas trase Preiļos

Ziemas dienās Preiļu slēpju noma darbojas bez atelpas - vietējie iedzīvotāji un viesi steidz izmantot aukstās un sniegotās dienas.

Ar sniega apjoma palielināšanos atsākusi darboties distanču slēpju noma Preiļu novada BJSS 1. stāva telpās. Pakalpojums ir bezmaksas un inventārs tiek izsniegts uz konkrētu laiku nevis līdzi ņemšanai. Slēpošanas trases ir pieejamas stadionā un pašreiz arī parkā. Stadionā pie Sporta skolas ir iedzītas arī klasiskā slēpošanas soļa sliedes, kā arī iztīrīts celiņš skrējējiem, ātro pastaigu cienītājiem un nūjotājiem. Trases ir apgaismotas gan stadionā, gan Preiļu pils parkā. Jautras ziemas aktivitātes ar ragaviņām ir aicināti izbaudīt uz kalniņiem pie parka estrādes. Tur entuziasti ir izveidojuši arī nelielu tramplīnu - ekstrēmāku sajūtu cienītājiem. Trases garums: stadionā apm. 400 m, parkā - 2 km. Trases ir apgaismotas.

 

 

Slēpju nomas darba grafiks: darba dienas : P, O, T, C, P 15.00 – 20.00 (slēpju izsniegšana ). Brīvdienas : 11.00 - 20.00 ( slēpju izsniegšana ). Izmaiņas darba grafikā atradīsiet informācijā uz vietas.Treneri lūdz izvērtēt savu slēpotprasmi un pret inventāru izturēties saudzīgi, jo diemžēl visvairāk cieš nūjas. Tāpat lūgums saprotoši un pieklājīgi slēpot, atceroties, ka lēnākie palaiž garām ātrāk slēpojošos. Patīkami atpūtīsimies paši un netraucēsim to darīt arī citiem!Neskaidrību gadījumos zvanīt pa tālruni: +371 29522996 (Jānis).

Pēc lietošanas inventārs jāatgriež atpakaļ tajā pašā dienā tā sākotnējā stāvoklī. Ir iespējams saņemt arī Instruktāžu slēpošanas jautājumos.

 

 

 

 

 

 

Kontakti:

Lat: 56.2884285, Lon: 26.7356066

Galerija:

Slidotava un hokeja laukums Preiļos

Slidotava un hokeja laukums Preiļos

Ziemas periodā darbojas slidotava un hokeja laukums pie Preiļu 1.pamatskolas, Preiļos, Daugavpils ielā 34. Slidotavā notiek hokeja nodarbības, var iznomāt slidas. 
 

Kontakti:

Daugavpils iela 34, Preiļi, LV-5301
Tel. 

Lat: 56.2912965, Lon: 26.7220822

Galerija:

Preiļu novada TIC

Preiļu novada TIC

TIC piedāvā arī:

1) Informāciju par apskates objektiem visā Latvijā, ekskursijas, gida pakalpojumus, tūrisma maršrutus un to izstrādi, konferenču, semināru organizēšanu;

2) Informāciju par Preiļu novadu:

  • naktsmītnēm, pirtīm;
  • laivu nomu un atpūtu pie ūdeņiem, telšu vietām;
  • ēdināšanas iespējām;
  • muzejiem;
  • dabas un kultūrvēsturiskajiem objektiem;
  • amatnieku izstrādājumiem;
  • kultūras un sporta pasākumiem;
  • izklaides iespējām u.c. informāciju;
  • Iespēju iegādāties bukletus, kartes, suvenīrus.

 

Kontakti:

Adrese: (Preiļu galvenās bibliotēkas 1.stāvā) Kārsavas iela 4, Preiļi, LV - 5301

Tālrunis: +371 29100689; 29116431

E-pasts: tic@preili.lv;

Facebook: https://www.facebook.com/preilutic

 

Lat: 56.2954052, Lon: 26.7274177

Galerija:

Publiskā pieeja internetam Preiļu novadā

Publiskā pieeja internetam Preiļu novadā

Preiļi 

Preiļu novada TIC, Kārsavas iela 4, Preiļi. Darba laiks: P - C 9.00 - 12.00; 12.30 - 17.00;  Pk 9.00 - 12.00; 12.30 - 16.00 Brīvdienas: sestdiena, svētdiena. Tālr. +371 29100689

NVO atbalsta centrs. Kooperatīva iela 6, 3. stāvs, Preiļi. Darba laiks: darba dienās no 10.00 - 18.00 Brīvdienas: sestdiena, svētdiena. Tālr. +371 65321603,

Preiļu Galvenā bibliotēka. Kārsavas iela 4, Preiļi. Darba laiks: P 9.00 - 19.00; O - Pk 9.00 - 18.00; S 10.00-15.00 Brīvdiena: svētdiena. Tālr.: +371 65381230, 29991263

 

Preiļu novada Aglonas pagasts

Aglonas bibliotēka. Daugavpils iela 38, Aglona. Darba laiks: darba dienās 10.00 - 18.00; S 10.00 - 16.00 Brīvdiena: svētdiena. Tālr.: +371 65324366

Aglonas autoosta. Somersētas iela 37, Aglona. Pieejams visu diennakti.

Autosstāvvieta. Laukums starp ēkām Somersētas ielā 35 un Somersētas ielā 37. Pieejams visu diennakti.

 

Preiļu novada Aizkalnes pagasts

Aizkalnes bibliotēka. Raiņa iela 5, Aizkalne. Darba laiks: P 8.00 - 15.00 O 8.00 - 15.00 T 8.00 - 15.00 C 10.00 -18.00 Pk 8.00 - 15.00 Brīvdienas: sestdiena, svētdiena. Tālr.: +371 65326656

 

Preiļu novada Galēnu pagasts

Galēnu pagasta teritoriālā pārvalde, Liepu iela 1, Galēni. Darba laiks: darba dienās 8.30 – 16.30 Brīvdienas: sestdiena, svētdiena. Tālr. +371 65329003

Galēnu bibliotēka, Liepu iela 1, Galēni. Darba laiks: darba dienās 9.00 - 17.00 Brīvdienas: sestdiena, svētdiena. Tālr. +371 65329003

Galēnu pamatskola, Skolas iela 11, Galēni. Skolas sezonā. Tālr. +371 65329002

Roberta Mūka muzejs Galēnos, Skolas iela 11c, Galēni. Darba laiks: darba dienās 9.00 - 17.00 Brīvdienas: sestdiena, svētdiena. Tālr. +371 25925621

 

Preiļu novada Līču bibliotēka. Jaunatnes ielā – 1, Līči. Darba laiks: P 9.00 – 19.00, O 9.00 - 13.30, T 9.00-19.00, C 9.00-16.00, Pk 9.00 - 13.30 Brīvdienas: sestdiena, svētdiena. Mob .tālr.: +371 22002497 

 

Preiļu novada Pelēču pagasts

Pelēču pagasta Ārdavas bibliotēka. Ārdava. Darba laiks: O - Pk 8.00 – 16.00,  S 9.00-15.00 Brīvdiena: svētdiena, pirmdiena Tālr.: +371 65326746; 

Pelēču pagasta bibliotēka. Liepu ielā - 6, Pelēči. Darba laiks: darba dienās no 9.00 - 17.00 Brīvdienas: sestdiena, svētdiena. Telefons: +371 26446241

 

Preiļu novada Riebiņu pagasts

Riebiņu bibliotēka, Saules iela 8, Riebiņi. Darba laiks: O - Pk 9.00 - 18.00, P un S 9.00 - 17.00 Brīvdiena: Svētdiena Tālr. +371 65323646

 

Preiļu novada Rušonas pagasts

Rušonas bibliotēka, Aglonas stacija. Darba laiks: O, T, P 9.00 - 18.00, C 12.00 - 20.00, S 9.00 - 14.00 Brīvdienas: pirmdiena, svētdiena. Tālr. +371 65326101.

Kastīres bibliotēka, Kastīre. Darba laiks: O, C, Pk  9.00 - 17.00 , T 12.00- 20.00, S 9.00 - 14.00 Brīvdienas: pirmdiena, svētdiena. Tālr. +371 65326452.

 

 Preiļu novada Saunas pagasts

Saunas pagasta bibliotēka. Mehanizatoru – 2, Prīkuļi. Darba laiks: O, T, C, P, S no 9.00 - 17.00  Brīvdienas: svētdiena, pirmdiena. Mob.tālr.: +371 26669108 

Saunas pagasta Smelteru bibliotēka. Smelteri. Darba laiks: O - S 9.00 – 13.00; 14.00 – 18.00 Brīvdienas: svētdiena, pirmdiena. Mob.tālr.: +371 26604448 

 

Preiļu novada Silajāņu pagasts

Silajāņu bibliotēka, Miera iela 1, Silajāņi. Darba laiks: O - Pk 9.00 - 17.00  Brīvdienas: pirmdiena, sestdiena, svētdiena. Tālr. +371 65326842

 

Preiļu novada Sīļukalna pagasts

Sīļukalna bibliotēka, Latgales iela 3, Sīļukalns. Darba laiks: darba dienās 9.00 -16.00 Brīvdienas: sestdiena, svētdiena.  Tālr. +371 65326201.

 

Preiļu novada Stabulnieku pagasts

Stabulnieku pagasta teritoriālā pārvalde, Skolas iela 3, Stabulnieki. Darba laiks: darba dienās no 8.30 - 16.00. Tālr. +371 65326500.

Stabulnieku bibliotēka, Skolas iela 3, Stabulnieki. Darba laiks: darba dienās no 8.30 - 17.00 Tālr. +371 65326504.

Kontakti:

.

Galerija:

Suvenīru iegāde

Suvenīru iegāde

 

P.Čerņavska keramikas māja (vietējā keramiķa darbi)

Talsu iela 21, Preiļi, LV-5301

Tel. +371 653 22946, 29429630, 29879412

cencers@inbox.lv

 

 

Veikals “Akcents” (amatnieku izstrādājumi, rokdarbi)

Tirgus laukums 2, Preiļi, LV-5301

Tel. +371 22 381 217

 

 

Veikals “Dzīpariņš” (amatnieku izstrādājumi, rokdarbi)

Raiņa bulvāris 17, Preiļi, LV-5301

Tel. +371 26784743

 

Vīngliemežu audzētava “Ošu mājas” (“Valna glīmiezs”, citi suvenīri ar gliemežu tematiku)

“Jaunsaimnieki”, Preiļu pagasts, Preiļu novads

Tel. +371 29443577

 

Preiļu TIC

Kārsavas iela 4, Preiļi, LV-5301

Tel. +371 653 22041, 29100689

tic@preili.lv

 

 

Veikals “Maxima X”

Rēzeknes iela 4 A, Preiļi, LV-5301

 

Moto & Metal NESTER CUSTOM art gallery

Тel: +371 29 478 483

A.Upīša iela 20 Preiļi

LV-5301, Latvia

Email: nester.custom@gmail.com

 

Kontakti:

Kārsavas iela 4, Preiļi

Tel. +371 65322041

 

Galerija:

Ekskursijas pa Preiļiem

Ekskursijas pa Preiļiem

Ekskursijas pa Preiļiem piedāvā:

* Irēna Kjarkuža (Preiļu TIC)

Kārsavas iela 4, Preiļi, LV-5301

Tel. 29116431, 29100689

irena.kjarkuza@preili.lv , tic@preili.lv

 

* Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Raiņa bulvāris 28, Preiļi, LV-5301

Tel. 65322731

muzejs@preili.lv

Kontakti:

.

Galerija:

Preiļu pilsētas karte

Preiļu pilsētas karte

Preiļu pilsētas karte.

Kontakti:

Kārsavas iela 4, Preiļi, LV-5301

Tel. +371 29100689

tic@preili.lv

Galerija:

Preiļu autoosta

Preiļu autoosta

Autobusu satiksmes sarakstu skat. šeit  www.1188.lv

Kontakti:

Adrese: Tirgus laukums 9, Preiļi, Preiļu novads, LV-5301
Tel.:+371 65322000

Lat: 56.2944516, Lon: 26.7241255

Galerija:

Autoservisi

Autoservisi

"E.M.B.R." SIA, autocentrs

Liepājas iela 44G, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301

Tālrunis:65324436

28787804 - Auto rezerves daļas

26121469 - Autoserviss

E-pasts:m-salinieks@inbox.lv

 

"Vicars" SIA

"Sprindži", Sprindži, Riebiņu pag., Preiļu nov., LV-5301

Tālrunis: 65321111, 26898855, info@vicars.lv 

www.vicars.lv 

 

"Arcus D" SIA

Pils iela 14 - 2, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301

Tālrunis: 65307072

 

"Ivanovka autoserviss" ID

Ivanovka, Pieniņi, Riebiņu pag., Preiļu nov., LV-5326

Tālrunis: 29826190

 

"Vega P" SIA autoserviss

Vega, Jaunsaimnieki, Preiļu pag., Preiļu nov., LV-5301

Tālrunis: 65381363

 

"Aglonas Auto"

 Aloiza Broka iela 5c, Aglona, Preiļu novads, LV- 5304

Tālrunis: 26429237; 29509351; 27550558 (īpašnieks - Ernests)

e-pasts: dzerins.ernests@gmail.com

https://aglonasauto.lv/

Kontakti:

.

Galerija:

Degvielas uzpildes stacijas

Degvielas uzpildes stacijas

"Ingrid A" SIA degvielas uzpildes stacija

Rīgas iela 4, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301

Tel. 65381328

 

"Astarte" degvielas uzpildes stacija

Litavnieki, Preiļu pag., Preiļu nov., LV-530

Tel. 65322773

 

"Preiļi", SIA "RusLatNafta" degvielas uzpildes stacija

Rīgas iela 8, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301

Tel. 65321403

 

"Circle K", SIA "Vega P" degvielas uzpildes stacija

Vega, Jaunsaimnieki, Preiļu pag., Preiļu nov., LV-5301

Tel. 65381363

 

 

"Virši Aglona", AS "Virši-A" degvielas uzpildes stacija

Somersētas iela 11a, Aglona, Preiļu nov., LV-5304

Tel. 65381233
 

 

Kontakti:

.

Galerija:

Velodarbnīca 36 Preiļos

Velodarbnīca 36 Preiļos

Velodarbnīca, kas saremontēs tavu velo jebkurā stāvoklī. Ceļojam paši un iesakām citiem!

Visa veida velo remonti, apkope, pārbūve, ieteikumi, kādu velosipēdu izvēlēties, kā ceļot ar velo ziemā. Informācija par velomaršrutiem un kopīgi izbraukumi, iepriekš piesakoties.

Kontakti:

Kooperatīva iela 1A, Preiļi, LV-5301

GPS: Lat: 56.2960509, Lon: 26.7253052

Tel. +371 29448814

Darba laiks: darbdienās no 9-17:00

https://www.facebook.com/Velodarbn%C4%ABca-36-Prei%C4%BCos-2264349257129342/ 

Galerija:

Siera "dimants".

Siera "dimants".

2003. gadā tika atklāts piemineklis "Siera dimants" par godu  sešām populārākajām Latvijas siera šķirnēm - "Krievijas", "Rigamonta", "Šveices", "Dzintars", "Holandes" un "Čedara". Skulptūru "Siera dimants" ir veidojis mākslinieks Edgars Janemans. 

Plašs A/S "Preiļu siers" produkcijas klāsts ir veikalos "Preilis".

Preiļos ir trīs veikali "Preilis":

Daugavpils iela 66A, Preiļi, koordinātas: Lat.: 56.280294, Lon.: 26.721239;

Tirgus laukums 5, Preiļi, koordinātas: Lat.: 56.294193, Lon.: 26.723428;

Rēzeknes iela 13, Preiļi; koordinātas: Lat.: 56.295431, Lon.: 26.725734.

Kontakti:

Daugavpils iela 75, Preiļi, Preiļu pilsēta.

 

Galerija:

Piemineklis "Pārtrauktā dziesma"

Piemineklis "Pārtrauktā dziesma"

Atklāts 1971.gada 5.novembrī otrajā pasaules karā kritušo padomju armijas karavīru piemiņai.
Memoriālā ansambļa projektu izstrādājis arhitekts Oļģerts Krauklis. Pieminekli veidojusi tēlniece Guna Zvaigznīte.
Monuments sastāv no figurāla veidojuma un sienas ar ciļņiem. Ansambļa veidošanas komponents ir sievietes figūra, skulptūras materiāls ir monumentālajā tēlniecībā maz lietotais kapara kalums. Tēlniece izveidojusi sēdošu sievieti, kura, skumstot par kritušajiem varoņiem, pārliekusies pār apklusušo kokli. 3,5 metru augstajai figūrai piemīt vispārinošs raksturs.
Betona plāksnēm klātajā laukumā figūra novietota iesāņus, lai neaizsniegtu šūnakmens sienu ar ciļņiem un piemiņas plāksni. Kompozicionāls pretstatījums cilnim ir metāla plāksne ar kritušo karavīru vārdiem. Tumsā plāksne rada vizuālu sienas saistību ar zemi, toties šūnakmens cilnim ir tendence atrauties no tās. Pati siena ir no dažāda izmēra taisnstūra bluķiem, kas veido rakstu.

Kontakti:

Atrodas starp Liepu un A.Paulāna ielu Preiļos

Lat: 56.2892146, Lon: 26.7287884

Galerija:

Holokausta upuru memoriāls

Holokausta upuru memoriāls

2004. gadā pēc Preiļu Goda pilsoņa Dāvida Zilbermaņa iniciatīvas un par viņa personīgajiem līdzekļiem tika izveidots un atklāts Holokausta upuru memoriāls Preiļos. Memoriāla arhitekts ir Sergejs Rižs. Uz monumenta akmeņiem ir iegravēti Preiļu ebreju meitenes Šeinas Gramas dienasgrāmatas ieraksti, kā arī pateicības vārdi ebreju glābējam Vladislavam Vuškānam, kurš palīdzēja slēpties 8 Preiļu ebrejiem. Katru gadu augustā šajā vietā notiek pasākums ar mērķi godināt 1941. gadā holokaustā nogalināto preiliešu piemiņu.

Kontakti:

Cēsu iela, Preiļi, LV 5301

Tel. +371 65322731, 25640398 (Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs)
e-pasts: muzejs@preili.lv

Lat: 56.2888986, Lon: 26.7177186

Galerija:

Piemineklis politiski represētajiem

Piemineklis politiski represētajiem

Tā autore ir tēlniece Vija Dzintare.Ik gadu šeit notiek piemiņas brīži politisko represiju upuriem 25.martā un 14.jūnijā.

Kontakti:

Tirgus laukums 11, Preiļi, LV 5301
Piemineklis uzstādīts 1995.gadā, tā autore ir tēlniece Vija Dzintare.Ik gadu šeit notiek piemiņas brīži politisko represiju upuriem 25.martā un 14.jūnijā.

Lat: 56.2942571, Lon: 26.7263571

Galerija:

Ignata Beča piemiņas akmens

Ignata Beča piemiņas akmens

Dzimis 1890. gada 14. februārī Preiļu pagasta Litavniekos trūcīgu zemnieku Jāzepa un Elizabetes sešu bērnu ģimenē – visi dēli, no kuriem trīs kļuva karavīri. 1918.gada 15.decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijas pirmajā kaujas vienībā-pulkveža Oskara Kalpaka bataljonā. 1919. gada 30. septembrī I. Beču paaugstināja par kapteini un pārcēla par bataljona komandieri uz Latgales partizānu pulku, kurš Kurzemes divīzijas sastāvā cīnījās par Latgales atbrīvošanu no Padomju Krievijas interventiem. 1920. gada janvāra – februāra uzbrukumu rezultātā Latvijas armija austrumos sasniedza latviešu tautas etnogrāfiskās robežas. Latvija atguva arī senu latviešu zemi – Abrenes novadu. Ar sevišķu pacilātību šajās kaujās gāja visi Latvijas armijas cīnītāji, bet jo sevišķi — Latgales partizānu pulks un latgalieši, kas atradās citās karaspēka vienībās. 1920.gada 2.februārī pie Augšpils sava bataljona priekšgalā zem stipras ienaidnieka apšaudes Ignats Bečs ieņēma stipri nocietināto kalnu, ar ložmetēju pirmais uzskrienot tajā un atklājot uguni uz ienaidnieku. Pateicoties I.Beča personīgajai drosmei un prasmīgajai kaujas vadībai, tika atsisti trīs ienaidnieka pretuzbrukumi un noturēts stratēģiski svarīgs aizsardzības punkts. Līdz 1936. gadam Ignats Bečs ieņēma dažādus amatus Latvijas robežu apsardzē. 1936. gadā Ignatu Beču paaugstināja apakšpulkveža pakāpē un iecēla par Abrenes pilsētas kārtības policijas iecirkņa priekšnieku, bet 1939. gadā pārcēla tādā pašā amatā uz Preiļu pilsētu. 1940. gada jūlija beigās čekisti viņu apcietināja un, paņemot līdzi viņa dokumentus, ordeņus un zobenu, aizveda uz Daugavpils cietumu. 1941. gada 14.jūnijā Ignatu Beču deportēja uz Krieviju – Krasnojarskas apgabalu, un 1943.gadā gulaga nometnē viņš gāja bojā. 1992.gada 11.novembrī Litavniekos Ignatam Bečam uzstādīts un atklāts piemiņas akmens.

Kontakti:

Adrese: Litavnieki, Preiļu pagasts, Preiļu novads

Adrese slavas zālei: Zemessardzes 35.Nodrošinājuma bataljons, Litavnieki, Preiļi.

Lat: 56.2787734, Lon: 26.7596002

Galerija:

Gornejašu kapliča

Gornejašu kapliča

Kapliča datēta ar 1788.gadu. Tās iekārtojumā atrodami baroka laika glezniecības paraugi. Divi 19. gs. pirmajā pusē veidoti krucifiksi un 18. gs. darināts altāris.

Kontakti:

Adrese: Gornejaši, Pelēču pagasts, Preiļu novads

Lat: 56.1488440, Lon: 26.7395615

Galerija:

Gāgu senkapi

Gāgu senkapi

Kultūras mantojuma aizsardzības programmā iekļauts valsts aizsargājamais kultūras piemineklis Preiļu novadā.

Kontakti:

Adrese: Gāgas, Aizkalnes pagasts, Preiļu novads

Lat: 56.2128824, Lon: 26.8309453

Galerija:

Ģenerāļa Jāzepa Baško piemiņas vieta un māja

Ģenerāļa Jāzepa Baško piemiņas vieta un māja

Jāzeps Baško dzimis 1889.gada 9.janvārī Daugavpils apriņķa Jasmuižas pagasta (tagad Rušonas) Kastīrē zemnieku daudzbērnu ģimenē. Jāzeps bija jaunākais no bērniem un viņam jau agrā bērnībā, ejot ganu gaitās, nācās pelnīt dienišķo maizi visai ģimenei. Spītējot nabadzībai, vecāki ļāva Jāzepam apmeklēt skolu – sākumā Jasmuižas pamatskolu, pēc tam arī Preiļu divgadīgās skolas pilnu kursu (3+2 gadi). Brālis Kazimirs tajā laikā jau strādāja Krievijā Belostokas dzelzceļa stacijā un paņēma Jāzepu pie sevis, lai sagatavotu iestājai Belostokas reālskolā. 1908.gadā Jāzeps beidza šo skolu ar izcilību, neskatoties uz smagajiem dzīves apstākļiem. Tālāko ceļu mācībām Kijevas inženieru skolā slēdza cara ierēdņi, uz Jāzepa iesniegumu atbildot, ka šajā skolā netiek uzņemtas personas, kuras nepieder pie muižnieku kārtas. Šis atteikums neapslāpēja zēna alkas pēc izglītības un Jāzeps devās uz Pēterburgu, lai turpinātu mācības Lielkņaza Vladimira karaskolā, kuru beidzot 1910.gadā, tika nosūtīts uz sapieru bataljonu Smoļenskā. Šajā gadā nomira Jāzepa brālis Kazimirs, un Jāzeps zaudēja materiālo un morālo atbalstu. Par pēdējo naudu, ko vēl bija paspējis atsūtīt Kazimirs pirms nāves, Jāzeps nopirka virsnieka formas tērpu un devās mājās apciemot mājiniekus. Mātes pēdējie vārdi uz atvadām bija: ”Dēliņ, nedari pāri zaldātiņam!”. Šos vārdus Jāzeps turēja svētus visu savu dzīvi, par ko savās atmiņās stāstījis ne viens vien lidotājs. Jāzeps Baško turpināja izglītību militārajā jomā Pēterburgā. 1911.gadā viņš brīvprātīgi pieteicās virsnieku Gaiskuģniecības skolas aviācijas nodaļā. Šeit 1912.gada 15. augustā 4 lidotāju grupā Jāzeps veica pirmo gardistances lidojumu ar gaisa balonu, veicot 900 verstis un pavadot gaisā 15 stundas. 1912. gada septembrī Jāzeps beidza Gaiskuģniecības skolu un kļuva par 7. Gaiskuģniecības rotas jaunāko virsnieku, bet jau 1913.gadā turpināja izglītību Gatčinas kara aviācijas skolā, kuru beidzot ieguva kara lidotāja specialitāti. Ievērojusi Jāzepa izcilās lidotāja spējas un talantu, virspavēlniecība nolēma atstāt viņu par skolotāju Gaiskuģniecības skolā, taču visus plānus izjauca 1.pasaules karš. Sākoties karam, J.Baško tika nozīmēts 6. armijas 13. aviācijas rotā. Drīz Baško saņēma uzdevumu – organizēt bumbvedēju nodaļu. Šai nodaļai vajadzēja izmantot jaunos, tajā laikā lielākos, 4 motoru lidaparātus – „Iļja Muromec”. Jāzeps Baško veica neskaitāmus kaujas lidojumus, viņa vadībā tika izcīnītas daudzas kaujas, kurās viņš guva ievainojumus, no kā ļoti cieta viņa veselība. Taču arī nopelnu viņam bija daudz. Kara laikā viņš veica apmēram trešdaļu no visa Krievijas bumbvedēju kaujas lidojumu skaita. Ar lidmašīnu ”Iļja Muromec” viņš sasniedza 4 pasaules aviācijas rekordus. Jāzeps Baško tika apbalvots ar visiem tā laika Krievijas ordeņiem – 4 Jura krustiem, Jura ordeni, Jura ieroci, 2 Vladimira, 2 Staņislava, 3 Annas ordeņiem. Kopumā J.Baško tika atzīts par izcilāko bombardētāju pasaulē un par vienu no izcilākajiem pasaules lidotājiem vispār – viņa vārds ierakstīts Luija Blerio Zelta grāmatā (Parīzē), t.i., pasaules labāko lidotāju Zelta grāmatā. Kad, beidzoties karam, tika parakstīts miera līgums ar Padomju Krieviju, latviešiem bija atļauts repatriēties no Krievijas. J.Baško nolēma doties uz Latgali, uz tēva mājām, lai baudītu mieru, kopjot zemi, makšķerējot. Kad viņš atgriezās mājās, vecāki jau bija aizgājuši no šīs pasaules. Neīstenojis savus plānus par atpūtu dzimtajās mājās, Jāzeps devās uz Rīgu, un 1922.gadā sāka strādāt Latvijas armijā par Aviācijas divīzijas komandieri, uzņemdamies rūpes arī par bumbu izvagotā Spilves lidlauka savešanu kārtībā, divīzijas reorganizēšanu, lidojumu reglamenta izstrādāšanu un citiem ar Latvijas aviācijas organizēšanu saistītiem darbiem. Sākumā Latvijas aviācijā vajadzēja iztikt ar nolietotiem vāciešu pamestiem lidaparātiem. 1924.gadā Aviācijas divizions saņēma jaunas lidmašīnas no Itālijas. Tolaik nebija pietiekamas lidojuma drošības, un lidotāji bieži avarēja un pat zaudēja dzīvības. Jāzeps Baško, būdams ticīgs cilvēks, kad bojā gājušos lidotājus izvadīja no baznīcas, metās ceļos pie kritušā zārka un skaitīja lūgšanu. Turpinot darbu pie Latvijas aviācijas veidošanas, J.Baško kopā ar Bruņošanās pārvaldes pārstāvjiem devās uz Angliju, Čehoslovākiju un citām valstīm kara lidmašīnu iegādes nolūkos. Paralēli tiešajam darbam Aviācijas pulka vadīšanā viņš lasīja lekcijas Aviācijas skolā, Aizsargu aviācijas lidotājiem, Kara skolā, Virsnieku skolā un pat Katoļu garīgajā seminārā. Jāzeps Baško deva savu ieguldījumu arī jauno lidotāju apmācībā, sarakstot grāmatas: ”Aironavigācija”, kas ir pirmā grāmata par aviāciju latviešu valodā, ”Gaisa flotes darbība” un ”Ātruma grafiks”. Ražīgs bija viņa darbs militārajā rakstniecībā: viņš ir sarakstījis daudzas speciāla rakstura grāmatas, rakstus periodiskajā presē – „Latvijas Kareivī”, „Spārnotajā Latvijā”, „Aizsargā” u.c. Tapa arī jaunas grāmatas – „Aviācijas taktika”, „Aviācijas darbība piemēros” u.c. Viņš bija arī „Latviešu konversācijas vārdnīcas” līdzstrādnieks un tai devis lielāko daļu rakstu par aviāciju un gaisa kuģniecību. 1929.gadā Jāzepu Baško komandēja uz Augstāko kara skolu un pēc tās beigšanas viņu pārvietoja uz Tehniskās divīzijas pārvaldi un iecēla par štāba priekšnieku un aviācijas inspektoru, bet 1938.gadā – par Armijas aviācijas priekšnieku, kuram pakļāva Aizsargu aviācijas pulku un Latvijas Aeroklubu. 1938. gadā Jāzepu Baško paaugstināja par ģenerāli. Par lielo ieguldījumu Latvijas aviācijas attīstībā viņš tika apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķiru (1929.g.), Viestura ordeņa II šķiru, kā arī ar daudziem ārvalstu ordeņiem: Somijas Baltās Rozes, Čehoslovākijas Baltās Lentas, Igaunijas Ērgļa, Polijas Polonia Restituta un citiem ordeņiem un atzinības rakstiem. Aviācija bija Jāzepa sirdslieta, viņam bija daudz zināšanu un pieredzes šajā jomā, un to viņš arī atdeva darbam. Tajā pašā laikā viņš bija vienkāršs, akurāts, prasīgs pret sevi un citiem, vienādi izturējās pret visiem, neatkarīgi no ieņemamā amata.1940.gadā J.Baško pensionējās un atgriezās dzimtajā pusē, lai piepildītu seno sapni par atpūtu dzimtajā novadā. 40.gados abu okupācijas varas mēģināja izmantot J.Baško darbam savā pusē, taču viņš no visiem amatiem atteicās. Jāzeps Baško mira 1946.gada 31.maijā 57 gadu vecumā, un apbedīts dzimtajā ciemā Eikša kapos. Savu māju, ko viņa ģimene cēla piecpadsmit gadus, Jāzeps novēlēja vietējās skolas vajadzībām. Pēc vīra nāves Jāzepa sieva Jevdokija, dzīvodama Rīgā Mežaparkā, uzrakstīja sīku viņa biogrāfiju. Viņa mira 1964.gadā.

Kontakti:

Kastīre, Rušonas pag., Riebiņu nov.
Tālr.: 26390327, 65322731
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Lat: 56.2112136, Lon: 26.8732502

Galerija:

Komponista I.Ivanova piemiņas akmens

Komponista I.Ivanova piemiņas akmens

Dzimis 1906. gada 9. oktobrī, Preiļu (Riebiņu) pagasta Babru sādžā – miris 1983. gada 27. martā, Rīgā. Apbedīts 1983. gada 31. martā Rīgā, Meža kapos. Komponists, pedagogs, diriģents, muzikāli sabiedrisks darbinieks. Pianista Igora Ivanova tēvs. Latvijas Konservatorijā absolvējis profesora Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi (1931), praktiskās kompozīcijas klasi (1933), profesora Georga Šnēfogta diriģēšanas klasi (1933). Latvijas Radiofona skaņu režisors, simfoniskā orķestra diriģents (1931 - 1945), Latvijas Radioraidījumu un televīzijas komitejas mākslinieciskais vadītājs (1945 – 1963), Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas mācībspēks – kompozīcijas un instrumentācijas pasniedzējs (1944 – 1983; profesors, 1955). Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1945), Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1956), PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1965), PSRS Valsts prēmijas laureāts (1950), Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts (1959, 1970). Latvijas Komponistu savienības biedrs (1944). 1984 nodibināta Jāņa Ivanova prēmija, lai stimulētu komponistu un mūzikas zinātnieku daiļradi, muzikālās audzināšanas darbu un mūzikas propagandu. Jāņa Ivanova prēmijas laureāti - Leonīds Vīgners, Oļģerts Grāvītis, Juris Karlsons, Imants Kokars, Ludvigs Kārkliņš, Jānis Rijnieks, Romualds Jermaks, Arnolds Laimonis Klotiņš, Gunārs Ordelovskis, Pēteris Plakidis. Komponista vārdā nosaukta Rēzeknes mūzikas vidusskola, Babros uzstādīts piemiņas akmens ar komponista portretcilni (1986. gada 11. oktobrī, tēlnieks A.Zelčs). Kopš 1983. gada Preiļu novadā un Rēzeknē tiek rīkotas Jāņa Ivanova mūzikas dienas.

Kontakti:

Adrese: Babri, Riebiņu pagasts, Preiļu novads

Lat: 56.3222296, Lon: 26.6862400

Galerija:

Preiļu ebreju pilsoņu kapsēta

Preiļu ebreju pilsoņu kapsēta

Preiļu ebreju pilsoņu kapsēta atrodas pilsētas nomalē. Senākais konstatētais apbedījums ir datēts ar 1833. gadu. Uzraksts ivritā uz tā vēsta “Šeit ir apglabāts Menahems Man ben Abrahams Abba. Miris 24.11.1833. Mūsu rabīns un skolotājs. Abrahama Abbas dēls.” Pēdējais cilvēks Preiļu ebreju kapsētā apbedīts 1964. gadā.

2013./2014. gadā Vācijas biedrības LOT pārstāvji, kopā ar Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju un Preiļu skolēniem veica kapsētas sakopšanas darbus. Tika fiksēti visi kapakmeņi un tulkoti to uzraksti.

2015. gadā ar Preiļu novada Goda pilsoņa Dāvida Zilbermaņa un Bellas Zilbermanes finansējumu atklāta piemiņas arka ebreju kopienai Preiļos. Arhitekts Sergejs Rižs. Arka ir veidota pēc līdzības ar ebreju lūgšanu šalli talitu, uz kuras dažādās valodās ir rakstīts tradicionālais ebreju kapakmeņu uzraksts “Lai viņu dvēseles būtu ietītas dzīvības tīstoklī”. Savukārt vārti atgādina menoras svečturi – ebreju gaismas, atjaunošanās un dzīvības simbolu. 

Kontakti:

Cēsu iela, Preiļi, LV 5301

Tel. +371 65322731, 25640398 (Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs)
e-pasts: muzejs@preili.lv

Lat: 56.2888986, Lon: 26.7177186

Galerija:

J. Vilcāna vadītās grupas nacionālo partizānu piemiņas vieta "Avotnīcā"

J. Vilcāna vadītās grupas nacionālo partizānu piemiņas vieta "Avotnīcā"

"Avotnīcā" izveidota piemiņas vieta Vanagu puses nacionālo partizānu grupai, ko vadīja Jānis Vilcāns. Kopš 1947. gada klusāk, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas - arvien atklātāk, šeit godināta kritušo partizānu piemiņa.

"Avotnīcā" uzstādīts krusts un piemiņas akmens, iekārtota ugunskura vieta.

Izveidots pārgājiena maršruts ar norādēm no Neiceniekiem uz "Avotnīcu" ar kopējo garumu 2,7 km.

Kontakti:

Atrašanās vieta: Avotnīca, Rožkalnu pag., Preiļu nov., LV-5325

Lat: 56.2690610, Lon: 26.3402800

Galerija:

Brāļu Kovaļevsku piemiņas vieta

Brāļu Kovaļevsku piemiņas vieta

2010. gada 28. augustā Vārkavas pagasta „Zaķīšos” tika atklāts piemineklis pasaulslavenajiem zinātniekiem – biologiem, brāļiem Aleksandram un Vladimiram Kovaļevskiem. Piemineklis ir vārkaviešu cieņas un pateicības apliecinājums izcilajiem zinātniekiem, kas te ir piedzimuši un pavadījuši bērnību.

Aleksandra (1840–1901) un Vladimira (1842–1883) Kovaļevsku tēvs bija Zaķīšu jeb Šustu (Šustjankas) muižas rentnieks, ģimene bija turīga, un tas deva iespēju brāļiem iegūt labu izglītību. Aleksandrs mācījies Pēterburgā, beidzis Pēterburgas universitāti. Biologs, evolucionists, bioloģijas doktors, profesors, salīdzināmās un evolucionārās embrioloģijas un fizioloģijas pamatlicējs. Visu Krievijas universitāšu, dabas pētnieku biedrību goda loceklis, Parīzes, Romas, Vīnes, Briseles, Turīnas un angļu karaliskās biedrības loceklis, Kembridžas universitātes zinātņu goda loceklis. Miris 1901. gadā, apbedīts Pēterburgā. Vladimirs izglītību ieguvis Pēterburgas tieslietu skolā. Biologs, bioloģijas doktors, Pēterburgas ZA akadēmiķis, evolucionārās paleontoloģijas pamatlicējs. Evolūcijas mācības zelta fondā iegājuši V.Kovaļevska klasiskie pētījumi par nagaiņu vēsturisko attīstību. Lielu darbu ieguldījis tulkošanas un izdevniecības laukā – izdevis vairāk nekā 60 grāmatas par dabas zinātņu jautājumiem. Jēnas universitātē aizstāvējis disertāciju par zirgu paleontoloģiju, Pēterburgas universitātē ieguvis mineraloģijas un ģeoloģijas maģistra grādu, Maskavas universitātē bijis ģeoloģijas fakultātes docents. Miris 1883.gadā, apbedīts Maskavā.

Abu brāļu darbus augstu vērtējis Čarlzs Darvins. Vladimirs pārtulkoja un pirmo reizi krievu valodā izdeva Čarlza Darvina ģeniālo darbu „Sugu izcelšanās”. Vladimira sieva Sofija Kovaļevska bija izcilā krievu matemātiķe, pirmā profesore sieviete Krievijā. 1884.gadā Sofija Kovaļevska kļūst par Stokholmas universitātes profesori – viņa bija trešā sieviete Eiropā, kura ieguvusi zinātņu doktora grādu. © Kulturasdati.lv. 

 

Kontakti:

 

"Krustceles", Zaķīši, Vārkavas pag., Preiļu nov., LV-5335

Koordinātas: Lat, lon: 56.196886, 26.649710 

Tālr. 27059046

Galerija: